Lielākie izdevumi – sporta būvēm
Nākamā gada sporta nozarei valsts budžetā atvēlēti 39,5 miljoni eiro. Teju trešā daļa finansējuma aizies sporta būvēm un to uzturēšanai, bet otra trešdaļa – sporta pedagogu darba samaksai. Šobrīd gan pietrūkst divu miljonu eiro komandu sporta spēļu izlasēm, augstas klases sasniegumu sportam un vēl citām vajadzībām, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer šo robu uz valsts budžeta otro lasījumu Saeimā aizpildīt.
Patlaban jau ir iezīmēti avoti, no kurienes varētu iztrūkstošo summu iegūt, taču to nebija iespējams izdarīt līdz budžeta iesniegšanai Saeimā. Viens no risinājumiem: no valsts aizdevumu, kas ņemti uz Latvijas Olimpiskās komitejas vārda, banku procentu likmju ekonomijas, aizdevumu pārkreditācijā gūtajiem ietaupījumiem, kā arī līdzekļu pārdales, - Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs, pieļaujot, ka gala summa nākamajam gadam varētu pieaugt un sasniegt 48,4 miljonus eiro vai pat vairāk. Līdz ar to naudas pietikšot sporta federācijām un to pasākumiem (šobrīd tam pietrūkst 673 080 eiro), komandu sporta spēļu izlasēm (369 334 eiro), augstas klases sasniegumu sportam (862 100 eiro) un Latvijas Paralimpiskajai komitejai pielāgotā sporta attīstībai (115 000 eiro). Patlaban izdevies rast līdzekļus arī trim nacionālās nozīmes sporta pasākumiem: pasaules un Eiropas rallija un rallijkrosa čempionātam - kopumā abiem 700 000 eiro, kā arī pasaules čempionātam motokrosā - 340 000 eiro. Rindā gaida vēl deviņi augsta līmeņa sporta notikumi, un arī tiem IZM sola finansējumu: pludmales volejbolam, kamaniņu sportam, spīdvejam, šaham, Ziemeļeiropas studentu universiādei, rogainingam, Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēlēm. Vaicāts par nelielo balvu fondu sportistiem - 42 600 eiro -, viņš atbildēja, ka «kopš krīzes laikiem summa ir tik maza». Tajā pašā laikā - par augstiem sasniegumiem sportā, piemēram, olimpiskajās spēlēs, naudas balvas tiek piešķirtas atsevišķi (šogad Latvijas olimpiešiem un paralimpiešiem tika piešķirts vairāk nekā miljons eiro).
No sporta būvēm akūtākā situācija izveidojusies ar Murjāņu sporta ģimnāzijas halles pabeigšanu. Vajadzīgi vēl papildu līdzekļi, lai realizētu projektu līdz galam, teica E. Severs. Neparedzēti tēriņi radušies nekvalitatīvā projekta dēļ. Tiekot apsvērts izmantot šim nolūkam brīvpusdienām paredzēto naudu, kas «palikusi pāri dažādu iemeslu dēļ». Otrs sāpju bērns - Lielupes sporta komplekss, kura būvniecībai triju gadu laikā bija plānots tērēt 11,2 miljonus eiro. Šobrīd iepirkums ir apturēts (tā lētākais piedāvājums bijis 13,5 miljoni eiro). «Projekts ir jau sešus gadus vecs un novecojis, tāpēc pieņēmām grūtu lēmumu to apturēt un pārstrādāt. Negribētos gan tam paredzēto naudu pazaudēt, tikai pārbīdīt laikā uz priekšu,» uzsvēra E. Severs.
Ne tikai Jūrmalā, bet arī citās pašvaldībās ir jaunu sporta būvju ieceres. Piemēram, Bauskā par trim miljoniem vēlas celt peldbaseinu. Arī vairākas citas pašvaldības vērsušās ministrijā ar lūgumu atbalstīt jaunu objektu celtniecību. E. Severs piekrita, ka vispirms būtu nepieciešams izvērtēt jau esošo sporta centru izmantošanu un tikai tad dot zaļo gaismu jaunām. Lai apzinātu situāciju, IZM līdz nākamā gada sākumam paredzējusi izveidot esošo sporta bāzu karti.