Latvijas izlūkdienestam – 25

© Publicitātes foto

Ikvienai uz attīstību tendētai valstij izlūkdienests un tā sarūpētā informācija skaitās ļoti svarīga, taču Latvijas valsts savu izlūkdienestu praktiski nepiemin un tā dibināšanas gadadienu paslepus atzīmē vairs tikai no dienesta atvaļinātie veterāni.

1991. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu nr. 301 par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas departamenta izveidošanu. Šī diena jau divdesmitpiecus gadus tiek uzskatīta par atjaunotās Latvijas izlūkdienesta dzimšanas dienu.

Dienesta pašreizējiem darbiniekiem tiekot rekomendēts atturēties no dalības dienesta dzimšanas dienas pasākumos.

Kopš dibināšanas brīža Latvijas izlūkdienests daudzkārt mainījis nosaukumu, struktūru, pārraudzības un pakļautības ministrijas, priekšniekus. Latvijas izlūkdienesta pirmsākumi saistās ar šobrīd zvērinātu advokātu Aloizu Vazni, kurš kā iekšlietu ministrs 1991. gada augustā no Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa saņēmis norādi domāt par jaunās Latvijas valsts izlūkdienesta izveidošanu. Ministram nācies izlūkdienesta veidošanai piesaistīt savu kursabiedru Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ar kuru pēc studijām īsu brīdi strādājis kopā arī milicijā, profesionālu izlūku ar darba pieredzi Vācijā, Lielbritānijā, Āfrikas valstīs un citur - Andri Trautmani. Dienesta veidošanai piesaistīts arī bijušais Latvijas PSR VDK 1. daļas (ārējā izlūkošana) priekšnieks Roberts Anspaks, Tālivaldis Putriņš, Uldis Ronis, milicijas izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Apelis un citi profesionāļi. Neaizvietojamas bijušas personāldaļas darbinieku prasmes. Par tiem kļuva tobrīd Iekšlietu ministrijas muzeja direktors Juris Leitietis (šobrīd atvaļināts pulkvedis, bijušais Drošības policijas priekšnieka vietnieks un Pretterorisma centra vadītājs) un Biruta Skaburska. Tieši personāla daļa bijusi tā, kas sākotnēji pārbaudījusi kadru lojalitāti.

Dienestā uzsākts darbs gan pie kadru apmācības, gan arī aģentūras tīkla veidošanas kā Latvijā, tā ārvalstīs. Par svarīgu lietu tika uzskatīta kontaktu dibināšana ar NATO valstu izlūkdienestiem. Dienests izvietojās Iekšlietu ministrijas vecajā ēkā Raiņa bulvārī, piektajā stāvā. To organizējis un vadījis A. Trautmanis, taču par tā vadītāju oficiāli iecelts Jurijs Kuzins, bet pēc viņa nāves vadību pārņēmis J. Apelis.

1993. gadā dienests reformēts, izdalot Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības dienestu (VESAD). Par dienesta vadītāju iecelts Raimonds Rožkalns, kurš pazīstams arī kā Latvijas pārstāvis NATO, pēc tam Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks drošības jautājumos, pēc tam - ietekmīgs Starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis. 1994. gadā dienests tika reorganizēts Drošības policijā, par kuras priekšnieku iecelts J. Apelis, bet 2. pārvaldes (ārējā izlūkošana) priekšnieka amatā nokļuva T. Putriņš. Jau 1992. gadā dienests no telpām Raiņa bulvārī pārcēlās uz plašākām un tiem laikiem modernākām telpām Jūrmalā, bijušajā VDK teritoriālās nodaļas ēkā Lielupes ielā.

Pateicoties darbinieku profesionalitātei, īsā laika posmā izvērtās sadarbība ar NATO valstu - ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Austrijas un Dānijas - izlūkdienestiem. Šo sadarbības sarakstu vēlāk papildināja arī Izraēlas un Austrālijas kompetentās iestādes. Pēc vairākiem gadiem vadošo pasaules valstu izlūkdienestu atzinību izpelnījās arī izlūku vadītājs A. Trautmanis. Pēc aiziešanas pensijā viņš tika uzaicināts un pēc tam arī uzņemts Starptautiskajā izlūkošanas vēstures asociācijā. Asociācija sevī apvieno vadošo izlūkdienestu talantīgākos veterānus. Esot pensijā, viņš sarakstīja pērn izdoto vēsturiski dokumentālo apkopojumu par Latvijas iedzīvotāju dalību Vācijas slepenajos dienestos un spilgtākajām slepenajām operācijām ar nosaukumu Izlūkošanas noslēpumi.

Saistībā ar dienesta 25 gadu jubileju Neatkarīgā SAB direktoram Jānim Maizītim caur viņa vadītās iestādes kontaktiem, kas uzdoti kā publisko sakaru kontakti, pauda aicinājumu sniegt interviju vai arī plašāku komentāru par izlūkdienesta darbu un tā nozīmi, taču līdz avīzes drukāšanas brīdim uz šo aicinājumu atbilde netika saņemta.



Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais