Par seksuālo vardarbību nerunā un to noklusē

VARDARBĪBA. Par seksuālo vardarbību centra Dardedze Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode aicina runāt īpaši, jo tieši šī vardarbība visbiežāk norit latenti – neredzami, par to bērniem ir bail un kauns runāt. Tomēr tā skar daudz plašākas sabiedrības grupas, nekā mēs vēlētos domāt, – ģimenes, bērnus skolā un arī uz ielas © F64

Latvijā seksuālā vardarbība ir izplatītākais nozieguma veids pret bērniem – to ir vairāk nekā trešā daļa no reģistrētajiem kriminālnoziegumiem. Strādājot krīzes centros, redzam, ka tik daudz no seksuālās vardarbības cietušu bērnu, kā ir pašlaik, nav bijis nekad, sarunā Neatkarīgajai saka centra Dardedze Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode.

Tomēr nereti krimināllietas par seksuālo varmācību nav ierosinātas, tāpēc eksperti uzskata, ka Latvijā īpaša uzmanība jāpievērš seksuālās vardarbības novēršanai un gadījumos, ja tas ir noticis, atklāšanai un izmeklēšanai.

Tuvs, bet ļauns

Eiropas dienā bērnu aizsardzībai no seksuālas vardarbības centrs Dardedze aicina pašvaldības, ar bērniem saistītas iestādes un ikvienu ģimeni padomāt par to, ko mēs katrs varam darīt bērnu seksuālas izmantošanas risku mazināšanai. Lai gan seksuālie noziegumi pret bērniem tiek atklāti arvien vairāk, jo tos vairāk pamana un par tiem ziņo, situācija, kādu redz speciālisti, ikdienā strādājot ar vardarbības upuriem, nav iepriecinoša. Seksuālā vardarbība joprojām ir tabu tēma, apvīta ar mītiem, kas liedz ne tikai ģimenēs par to runāt, bet arī noklusēt informāciju speciālistu vidū, kas neļauj palīdzēt bērniem, kuri cietuši no vardarbības, un bērniem, kuri var kļūt par vardarbības upuriem. Laila Balode vispirms uzsver, ka joprojām viens no lielākajiem mītiem par seksuālo vardarbību ir uzskats, ka to pret bērniem izdara sveši, ļauni cilvēki. «Imantas pedofila gadījums parādīja, ka sabiedrība ir gatava iesaistīties bērnu aizsardzībā, taču arī atklāja, ka liela daļa sabiedrības vēlas domāt, ka tikai šāda seksuālā vardarbība pastāv, ka tikai ar patruļām uz ielas varam nosargāt bērnus, jo domāt par to, ka visbiežāk seksuālā vardarbība notiek ģimenēs no bērnam pietuvināto personu puses, negribas, vienkāršāk ir iedomāties ļaundari uz ielas, kas bērniem uzbrūk,» stāsta L. Balode. Taču šādi uzbrukumi bērniem notiek 10 - 15 procentos no visiem seksuālās vardarbības gadījumiem. To apliecina arī seksuālās vardarbības gadījumu izpēte Latvijā. 80 līdz 90 procentos seksuālas izmantošanas gadījumu varmāka ir bērnam pazīstams cilvēks.

Visretāk - izvarošana

«Arī tas ir mīts, ka seksuālā vardarbība ir tikai kā uzbrukums, izvarošana,» saka eksperte. «Tādu gadījumu praksē ir salīdzinoši maz, jo pārsvarā seksuālie varmākas attiecības ar bērniem izveido lēnām, viņi panāk, ka bērni pakļaujas pieaugušajam un piekrīt. Tiek izkropļota bērna uztvere par to, kas ir labi un kas ir slikti. Bērns intuitīvi saprot, ka nav pareizi tas, kas notiek, taču no pieaugušā par to viņš saņem dāvanas, uzslavas, arī mīļumu, ko nesaņem citur. Mēs sniedzām palīdzību meitenēm, kuras ilgstoši seksuāli izmantoja patēvs, un vēl pieaugušā vecumā viņas bija pārliecinātas, ka tā ir glābušas savu patēvu.» Tas ir viens no iemesliem, kāpēc seksuālās vardarbības gadījumi netiek atklāti. L. Balode min arī kādu citu piemēru: pārbaudot krīzes centrus, mēs secinājām, ka tik daudz no seksuālās vardarbības cietušo bērnu līdz šim nav bijis, taču atklājās, ka daudzos gadījumos nav ierosinātas krimināllietas. Speciālisti krīzes centrā redz, ka bērns ir cietis no seksuālās vardarbības, taču neko vairs nevar atklāt. «Sešus gadus veca meitenīte ar seksualizētu uzvedību - viss liecina par seksuālu vardarbību, taču viņa savas dzīves laikā ir dzīvojusi ģimenē, kur mātei bijuši trīs draugi, divos aprūpes centros, vēl citur, un tagad pateikt, kurā dzīves brīdī viņa saskārusies ar vardarbību, nav iespējams. Bērns pats vairs neko nestāsta, jo bērni mēdz noslēgties…» situāciju Latvijā ar piemēriem raksturo L. Balode.

Nevajag klusēt

Vardarbības novēršanā ir svarīgi trīs aspekti - vardarbības novēršana, lai ar bērniem tas nenotiktu, vardarbības gadījumu atklāšana un rehabilitācija. Tieši šodien Dardedze ar desmit pašvaldību komandām kopā ar ārvalstu ekspertu strādās pie seksuālās vardarbības prevencijas programmas izveides - kā dažādiem profesionāļiem strādāt roku rokā, lai vardarbību pret bērniem nepieļautu. Taču šodien Dardedze arī aicina ikvienu ģimeni runāt par šīm tēmām ar saviem bērniem. «Tas arī ir viens no mītiem - jo mazāk bērni zinās, jo mazāk viņus tas interesēs, jo pasargātāks būs bērns. Dzīvē ir gluži otrādi. Ņemot vērā tehnoloģiju un interneta sakaru attīstību, seksuālā vardarbība pārkāpj daudzas robežas, un bērni tai ir pakļauti ne tikai uz ielas, bet arī vienaudžu vidū - ir ļoti vienkārši pazemot otru, izsmiet nofotografējot, ieliekot internetā, piezīmējot kādas ķermeņa daļas vai neesošas formas. Tā arī ir seksuāla vardarbība. Vecākiem jāmēģina seksuālās izglītības pamatus bērniem iedot vispirms pašiem, jo mēs nevaram un nedrīkstam domāt, ka bērnu varēsim vienmēr pasargāt,» norāda L. Balode. Tāpat sarunas ar bērniem par tēmām, par kurām mēs baidāmies runāt, satuvina un krīzes brīdī tas var būt izšķiroši. «Ja bērns būs saskāries ar seksuālu vardarbību, viņš jutīs kaunu, bailes un nevēlēsies sāpināt vecākus - bērns zina, ka viņš ir ģimenes sadaļa, un viņš jūt, ka var sāpināt vecākus, pastāstot, ka ar viņu kaut kas ir noticis, tāpēc nereti izlemj paturēt to pie sevis, taču tikai izstāstīšana ļauj pasargāt mūsu bērnu un citus bērnus no pāridarītāja,» tā L. Balode.

Jārunā arī iestādēm

Par seksuālo vardarbību jārunā gan ģimenēs, gan jāveicina, ka institūcijas, kurās nonāk bērni, kuri cietuši no seksuālās vardarbības, saprot vardarbības fenomenu, proti, vardarbību pieredzējis bērns var kļūt vardarbīgs pret citiem bērniem, un, ja viņš nonāk vidē, kur ir citi, piemēram, mazāki bērni par viņu, var notikt vardarbību, bet tagad jau no cietušā bērna puses. Nav noslēpums, ka mums bērnunamos, internātskolās ir daudz bērnu, kuri ir cietuši no vardarbības, tostarp seksuālās, tāpēc ir jābūt ļoti zinošiem, kā rīkoties, ja bērnunamā nonāk no vardarbības cietis bērns. L. Balode: «Nereti informācija tiek noklusēta, šo bērnu «dzīves vēsture» paliek kā noslēpums, tā netiek apskatīta, par to nerunā, un mēs kā pieaugušie noliekam šo bērnu situācijā, kas var rosināt tā saukto seksuālās vardarbības palaidējmehānismu jau pret citiem bērniem, visbiežāk - mazākiem, un tas arī faktiski notiek. Mēs kā pieaugušie, kuriem būtu pienākums pasargāt šo bērnu un citus bērnus, ļaujam tam visam notikt.»

***

Latvijā seksuālā vardarbība ir izplatītākais nozieguma veids pret bērniem - 32% no reģistrētajiem kriminālnoziegumiem

Eiropas valstīs veiktā pētījuma dati liecina, ka no seksuālās vardarbības cietis katrs piektais bērns

Pētījumi liecina, ka 80-90% seksuālas izmantošanas gadījumu varmāka ir bērnam pazīstams cilvēks



Latvijā

Latvijā pērn ārpusģimenes aprūpē bija 1143 bērni ar adoptējamā statusu, no kuriem 708 jeb teju 62% pauduši viedokli, ka adopcijai nepiekrīt vispār, savukārt 68 bērni nav piekrituši potenciālai adopcijai uz ārvalstīm, liecina Bērnu aizsardzības centra (BAC) apkopotā informācija par bāriņtiesu darbu 2023.gadā.