Armijā pie teikšanas paliks vecā gvarde
Pēc tam, kad NBS Apvienotā štāba priekšniekam brigādes ģenerālim Leonīdam Kalniņam Rīgas pilī tika pasniegtas ģenerālmajora zīmotnes, kļuva skaidrs, kuram no augstākās virsniecības ir labākās izredzes nokļūt Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā. Vakar šī kandidatūra tika oficiāli iesniegta valsts bruņoto spēku augstākajam vadonim prezidentam Raimondam Vējonim, un tālāk apstiprināšanas procedūrai jāturpinās Saeimā.
Kalniņa apstiprināšana amatā nozīmēs, ka nekādas radikālas izmaiņas armijas attīstības plānos nav sagaidāmas. Latvija pie Baltijas jūras palikusi vienīgā valsts, kas aizsardzību balsta uz pilnīgu brīvprātības principu - profesionāla armija plus Zemessardze. Obligātā militārā dienesta ieviešana nozīmētu visu plānu, izdevumu un metožu pārskatīšanu. Taču, tāpat kā esošais komandieris Raimonds Graube, arī Leonīds Kalniņš vienmēr ir atbalstījis esošās kārtības saglabāšanu.
Kritērijs - nekādas revolūcijas
Vēl vakar ministrijas organizētajā preses konferencē, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, viņš apstiprināja, ka nekādas izmaiņas attīstības plānos rosināt negatavojas.
«Esmu ciešā tandēmā strādājis kopā ar līdzšinējo NBS komandieri. Mums ir izstrādāti konsekventi plāni ilgstošai attīstībai, un būtu pārsteidzoši, ja es teiktu, ka šie plāni, ko pats esmu veidojis, tagad jāmaina.» Arī Raimonds Graube iepriekš sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka, viņa skatījumā, īpaši būtiski, lai attīstības plāni tiktu konsekventi turpināti. Iespējams, šis ir bijis viens no neoficiālajiem kritērijiem kandidāta izvēlē - nekādas revolūcijas.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis publiski gan nosaucis citus.
Pirmkārt, par komandieri jākļūst augstākajam virsniekam, kurš dienestu sācis no zemākajām pakāpēm un savā karjerā gājis cauri dažādiem regulāro spēku veidiem un struktūrām. Publiski pieejamais Leonīda Kalniņa dzīvesgājuma apraksts liecina, ka darbu Latvijas armijā viņš sācis ar Zemessardzes 51. bataljona Sakaru grupas dežuranta amatu un ar katru nākamo - kāpis pa militārās karjeras kāpnēm augšup.
Ir pieredze, ir vīzija
Nākamais ministra minētais izvēles kritērijs ir autoritāte armijas personāla vidū, turklāt, ņemot vērā Latvijas aizsardzības specifiku, kandidātam jāpārstāv tieši sauszemes elements, kurā ietilpst arī Kalniņa ilgi vadītā Zemessardze.
Pieredze starptautiskās operācijās un plānošanā, skaidra attīstības vīzija, prasme sadarboties ar sabiedrotajiem ir nākamie kritēriji, kuriem, pēc ministra domām, atbilst viņa virzītais kandidāts. Jābūt arī skaidram redzējumam, kā Latvijas aizsardzībā iesaistīt maksimāli lielu skaitu Latvijas pilsoņu. Pie obligātajiem priekšnoteikumiem ministrs min arī ģenerāļa pakāpi.
Komandiera nomaiņas procesā interesants aspekts saistīts ar izvirzītā kandidāta vecumu. Piesakot atvaļināšanos no dienesta, Raimonds Graube skaidroja, ka ir aizsēdējies šajā amatā, trešais termiņš kā nekā, tāpēc jādod iespēja militārajai piramīdai attīstīties. Mediji to iztulkoja citādi - armiju jāvada jaunākam komandierim.
Otrais termiņš nav norma
Leonīds Kalniņš ir dzimis 1957. gadā, tātad ir pat nedaudz vecāks nekā esošais komandieris, un uz atkārtotu termiņu viņš saskaņā ar likumu nemaz nevarēs pretendēt. Tomēr Graubes vēstījums, iespējams, tika pārprasts. Pēctecim jābūt jaunākam nevis gadu, bet pakāpes ziņā. To apliecina arī ministra Raimonda Bergmaņa teiktais: «Normālā prakse ir tāda, ka komandiera amats augstākajam virsniekam ir pēdējais un viņš var atvaļināties. Līdzšinējā Latvijas problēma ir bijusi, ka mūsu virsniecība ir pārāk jauna, un tādēļ militārajā hierarhijā bija jāpieļauj izņēmumi, kas kopumā nav vēlami.» Ministra skatījumā, otrs termiņš armijas komandierim būtu pieļaujams tikai ārkārtas situācijās. «Mēs nedrīkstam sagraut dienesta gaitas sistēmu.»
Apstiprināšanas gadījumā Leonīds Kalniņš amatā stāsies darba uzdevumiem bagātā laikā. Sabiedrotie lielā skaitā atbrauks uz ilgstošu palikšanu. Nākamgad bruņotajiem spēkiem atvēlēti 1,7% no IKP, bet 2018. gadā beidzot tiks sasniegti kopš iestāšanās NATO solītie 2% aizsardzībai. «Augsti attīstīti bruņotie spēki ar spēcīgām kaujas spējām, lai spētu izpildīt galveno uzdevumu - aizsargāt Latvijas valsti,» ir nākamā komandiera vīzija par Latvijas armiju. Un šajā plānā būtiskākā loma atvēlēta karavīram, kuru nepieciešams rekrutēt, ekipēt un sagatavot.