Latvijas ostas joprojām pārkrauj nozīmīgāko daļu kravu, kas tiek sūtītas caur Baltijas reģionu, tomēr kopējai statistikai ir tendence pasliktināties. Rīga var mierināt sevi ar pēdējos mēnešos pārkrauto ogļu rekordiem, turklāt ar piebildi, ka līdz 2019. gadam ogļu apstrādes operācijas no pilsētas centra iecerēts pilnībā pārvietot uz Krievu salu.
Baltijas valstu ostās šogad desmit mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 120,662 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,3% mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. Tā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas ostas joprojām ir līderes. Kā vēsta LETA, 42,8% kravu pārkrauti tieši mūsu ostās, 33,7% - Lietuvā, bet 23,4% - Igaunijas ostās. Taču vispārējā samazinājuma apstākļos Lietuvas rādītāji palielinās, kamēr Latvijai un Igaunijai krītas.
Latvijas ostās pārkrauto kravu apmērs desmit mēnešos sarucis par 11,5% un bija 51,693 miljoni tonnu. Igaunijas ostās kravu apgrozījums samazinājies par 4,1% un bija 28,247 miljoni tonnu. Savukārt lietuviešu kravu apmērs palielinājies par 6,7%, sasniedzot 40,722 miljonus tonnu. Tas pateicoties Klaipēdas ostai.
Pēc kopējā apjoma Baltijas otras lielākās ostas titulu ar 30,411 miljoniem tonnu kravu saglabā Rīgas osta. Brīvosta pati sniedz jau 11 mēnešu datus. Līdz decembra sākumam apstrādāts 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā. Tas nozīmē, ka apgrozījuma kritumam ir tendence samazināties. 10 mēnešos fiksētais bija 8,8%. Kā vēsta Rīgas brīvostas preses dienests, novembris atkal ir bijis veiksmīgs ogļu segmentā - pārkrauts 1,1 miljons tonnu ogļu. Miljona tonnu latiņa tiek pārsniegta jau trešo mēnesi pēc kārtas. Galvenais iemesls ogļu kravu pieaugumam esot būtiskais ogļu cenas kāpums Eiropas tirgos un Krievijas ogļu tranzīta palielināšanās caur Rīgas ostu. Novembrī apkalpots arī šogad lielākais kuģis. Beramkravu kuģis MINI, kura garums ir 255 metri, aizveda no Rīgas 107,8 tūkstošus tonnu antracīta ogļu.
Novembris Rīgas ostā bijis veiksmīgs arī kokmateriālu pārkraušanas jomā, īpaši koksnes granulu un apaļkoku kravām. To apjoms pieaudzis par 35% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Kopā 11 mēnešos ostā ir pārkrauts 3,7 miljoni tonnu dažādu kokmateriālu. Tāpat turpina palielināties konteineru pārkraušanas rādītāji. 2016. gada vienpadsmit mēnešu laikā ostā apstrādāts 360 tūkstoši TEU vienību konteinerkravu. Turpretim lejamkravu apgrozījums saglabājas zems.
Kopējo apjomu kritums vērojams arī Ventspilī un Liepājā.
Šī gada 11 mēnešos Ventspils brīvostas termināļu kravu apgrozījums bijis 17,1 miljons tonnu, kas ir par 19,01% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Tieši novembrī gan piedzīvots straujš kāpums. Termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu, kas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms pēdējo astoņu mēnešu laikā. Turklāt atsevišķos kravu veidos, īpaši ro-ro, čuguna un dzelzsrūdas koncentrāta kravās, vērojams stabils pieaugums visa gada garumā.
Liepājas ostā kritums ir mazāks. Kravu apjoms sarucis par 1,6%. Tie gan vēl ir 10 mēnešu rādītāji. Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 4,551 miljonu tonnu kravu.