Ilze Juhansone: Arguments "mums vienkārši vajag naudu attīstībai" nestrādās

SAREŽĢĪTS LAIKS. Vai Eiropa uz daudziem gadiem nolemta stagnācijai, kā to paredz pesimisti? Ilzes Juhansones prognoze ir piesardzīga: «Katrā ziņā tas prasīs daudz vairāk pūļu, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi» © F64

Pirms gada amatā tika apstiprināta Latvijas augstākā ierēdne Briselē Ilze Juhansone. Atsauksmes par viņas darbu pamatā lasāmas ārzemju medijos, taču ne pašu mājās. Neatkarīgā devās uz sarunu klātienē, lai noskaidrotu, kāda ir ietekmīgās latvietes loma Eiropas pārvaldē.

- Ja mēģinām salāgot ar Latvijas sistēmu, komisijas Ģenerālsekretariāts varētu būt pielīdzināms Valsts kancelejai no struktūras viedokļa, no saturiskā viedokļa - Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā. Mans portfelis sastāv no vairākiem uzdevumiem. Esmu Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece starpinstitūciju jautājumos. Līdz ar to mans darbalauks ir pārstāvēt komisiju padomē un veidot komisijas attiecības ar Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju, Ekonomisko un sociālo lietu komiteju, dalībvalstīm. Pastāvīgo pārstāvju sanāksmēs esmu tā, kas pārstāv komisiju.

- Komisijas paziņojumā par jūsu apstiprināšanu amatā tika citēts Junkers - jums būšot svaigs skatījums, jo neesat te strādājusi. Jums ir noderējis šis svaigais skatījums?

- Ļoti. Pieredze, kas nāk no prezidentūras un darba padomē, pārzinot dalībvalstu procesu un pārzinot, kā dalībvalstis formulē savas pozīcijas, daudz palīdz neformālajā darbā. Jo ne visus jautājumus atrisina plenārsēdēs. Un tieši padomes darba specifikas pārzināšana palīdz formulēt komisijas taktiku un stratēģiju. Nereti kolēģu izpratne par domāšanas veidu padomē šķiet diezgan virspusēja. Tāpēc iepriekšējās zināšanas ļoti palīdz. Otra lieta - ienākot lielā sistēmā, arī uz iekšējiem procesiem paraugies savādāk. Mēs ļoti skatāmies, ko varētu uzlabot komisijas iekšējā darbā - sadarbībā starp dažādiem ģenerāldirektorātiem un ģenerālsekretariātu. Meklējam labāko metodi, lai komisijas dienesti nepaliktu katrs savā noslēgtā mentalitātē. Jo šodien reti kura politika tiek īstenota tikai viena ģenerāldirektorāta vai Latvijas mērogā - ministrijas ietvaros. Tu nevari iet uz priekšu ar vienu šauru ideju. Ja paskatāmies kaut vai vienu no šobrīd komplicētākajiem procesiem - cīņu ar hibrīddraudiem. Tā skar praktiski ikvienu komisijas dienestu, un tieši tāpat arī dalībvalstīs. Nevar pateikt, ka hibrīddraudi ir tikai iekšlietu vai aizsardzības ministrijas atbildība. Klāt nāk infrastruktūra, kiberdrošība, sabiedrības spēja kritiski uztvert informāciju... Ļoti daudzi elementi, ko jāspēj salikt harmoniskā audumā.

- Bet tas vienlaikus nav iemesls, kā dēļ Eiropas Savienībai tiek pārmesta lēna un neefektīva lēmumu pieņemšana?

- Es gribētu teikt, ka šis pārmetums nav gluži vietā. Ir jāskatās konkrētas lietas. Vienošanās par Eiropas Savienības Robežsardzes un krasta apsardzes dienesta izveidošanu - no komisijas priekšlikuma līdz apstiprināšanai astoņi mēneši. No priekšlikuma, kad komisija to prezentēja, līdz šī gada beigām, kad Frontex robežsardzes aģentūra darbojas jaunā kapacitātē ar papildu spēkiem un resursiem. Tātad, ja ir politiskā griba, tad var mobilizēties. Mums jāatceras, ka Eiropas procesos likumdošanas priekšlikums pēc tam, kad komisija to prezentējusi, iet paralēlu ceļu gan padomē, gan Eiropas Parlamentā, un beigās šiem likumdevējiem ir jāsatiekas. Tāpēc šis ir komplicētāks process nekā nacionālajā līmenī, bet, ja jautājums ir ļoti nopietns un ir politiskā griba, viss ir salīdzinoši ātri izdarāms. Protams, reizēm es varu piekrist tiem, kuri saka - tas notiek ļoti lēni. No komisijas puses mēs esam neskaitāmas reizes uzsvēruši, ka, piemēram, izmaiņas regulējumā par ieroču pieejamības ierobežošanu virzās nepiedodami lēni. Šis priekšlikums padomē un parlamentā ir jau vairāk nekā gadu. Un aicinājums rīkoties ātri, darīt visu, lai Kalašņikova tipa ieroči nav tik viegli pieejami, bija uzreiz pēc Parīzes terora aktiem. Taču reizēm interešu grupas ir ļoti dažādas padomē un parlamentā, un tas aizņem laiku.

- Bet vai nav tā, ka šai trijotnē tieši parlamentā visbiežāk rodas problēmas? Cik drausmīgi daudz bezjēdzīgu papīru tur tiek saražots. Kaut kādas deklarācijas, paziņojumi, kam nav nekāda spēka. Tajā pašā laikā simtiem cilvēku ir iesaistīti šo papīru apstrādē. Latvijas ierēdniecība nemaz nespēj to visu kvantumu iztulkot un izanalizēt.

- Punkts numur viens - viņiem nekas nav jātulko. Viss tiek iztulkots jau Eiropas līmenī. Bet es nesteigtos tā viennozīmīgi teikt, ka viena institūcija ir lēnāka nekā otra. Ir jautājumi, kur padome rīkojas ļoti ātri un parlaments ir lēnāks. Ir jautājumi, kur parlaments ir ātrāks. Ja skatāmies uz tirgus aizsardzības instrumentiem, kas bija ļoti svarīgi, tērauda industrijai Eiropā saskaroties ar izteiktu dempingu no Ķīnas puses, parlaments uz komisijas 2013. gada priekšlikumu ar savu pozīciju reaģēja 2014. gadā. Bet pie padomes pozīcijas mēs mēģināsim beidzot nonākt nākamnedēļ (intervija notika novembra beigās).

- Droši vien dalībvalstis uztraucas par attiecībām ar Ķīnu.

- Ne tik daudz par attiecībām ar Ķīnu. Tur vairāk filosofiska un ideoloģiska cīņa starp tiem, kuri mēģina globalizācijas laikmetā ieraudzīt instrumentus Eiropas Savienības tirgus aizsardzībai, un starp tiem, kas vairāk pārstāv liberālo nometni. Tas saistīts arī ar to, vai valstī ir lielāka industriālā bāze, vai pakalpojumi, serviss un apstrāde. Intereses dažādas. Tomēr teikt, ka viens vienmēr ir lēnāks nekā otrs, nevar. Tas atkarīgs no konkrētiem jautājumiem.

- Un lietderība?

- Eiropas Parlaments ir vienīgā tiešā demokrātiskā leģitīmā ceļā ievēlētā Eiropas institūcija. Droši vien par tā darbu vairāk ir jāvaicā vēlētājiem.

Katrā ziņā no komisijas puses mēs vienmēr pievēršam ļoti lielu uzmanību pašiniciatīvas ziņojumiem un rezolūcijām, jo bieži vien tie ir ļoti nopietni signāli, uz kuriem jāreaģē. Ne vienmēr seko likumdošanas iniciatīva. Reizēm tas ir jautājums par ieviešanu, reizēm par akcentu maiņu, bet, jā - tie ir pietiekami nopietni signāli, lai komisija tajos rūpīgi ieklausītos.

- Latvijas valsts pārvaldei tiek ieteikts būt efektīvākai un mazākai. Bet vai Eiropas Savienības pārvaldi var uzskatīt par efektīvu un kompaktu? Vai tas vispār ir mērķis, uz ko kāds gribētu iet?

- Droši vien pret Latvijas mērogiem teikt, ka Eiropas Savienības pārvalde ir maza, būtu visai relatīvi. Bet tas, uz ko komisija ļoti mērķtiecīgi strādā, ir resursu efektīva izmantošana, procedūru vienkāršošana. Tajā pašā laikā augstas kvalitātes nodrošināšana produktiem, ko mēs radām. Tas ir labāks likumdošanas cikls, stingrākas prasības ietekmes novērtēšanai likumdošanas priekšlikumiem, iepriekšējo politiku izvērtēšana. Un to mēs varam redzēt šajā komisijā - likumdošanas priekšlikumu skaits ir ļoti sarucis. Tā ir ļoti mērķtiecīga politika - nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumiem tikai tajos jautājumos, kuros tiešām ir vajadzīgs Eiropas Savienības regulējums. Tajā pašā laikā no dalībvalstu puses ir ļoti spēcīgs pieprasījums Eiropas institūcijām būt daudz aktīvākām tieši politiku ieviešanā. Pirms pāris gadiem domāt par kopējām misijām uz dalībvalstu robežām bija diezgan tāds revolucionārs piedāvājums. Šodien ikviens absolūti normāli uztver to, ka Eiropas Robežsardzes un krasta apsardzes dienests ir uz Bulgārijas robežas, uz Grieķijas robežas. Arī Latvijas robežsargi iesaistās konkrētās operācijās. Palīdz sargāt Grieķijas robežas, arī glābjot cilvēkus jūrā. Tās ir ļoti konkrētas darbības, nevis tikai norādījumu došana, kā labāk būtu piemērot vienu vai otru direktīvu.

Ja skatāmies uz migrāciju un sadarbību ar trešajām valstīm, tā jau atkal ir ļoti konkrēta sadarbība starp komisijas dienestiem. Mēs sūtām migrācijas sakaru virsniekus uz trešajām valstīm, lai palīdzētu veicināt nelegālo migrantu atgriešanu, lai palīdzētu ieviest projektus robežpārvaldībā trešajās valstīs. Šī patiešām ir jauna tendence pēdējos trīs, četros gados.

- Tomēr katrai dalībvalstij ir savas intereses. Ja latviešu ierēdņi brauc pie Briseles ierēdņiem, viņi saņem latviešu atbalstu? Piemēram, ātrāk tieši Latvijai svarīgu informāciju. Vai Eiropas Komisijā tautiešu atbalstīšana nav iespējama?

- Tie cilvēki, kas strādā komisijā, nepārstāv dalībvalsti. Tajā pašā laikā zināma sadarbība eksistē, un abos virzienos. Man ir iespēja izskaidrot komisijā kolēģiem, kāpēc Latvijas pozīcija ir tāda vai savādāka. Zinot arī domāšanas veidu un sekojot līdzi Latvijas politikai, reizēm varu iedot kontekstu. Tieši tāpat ir iespēja izskaidrot plašāk un iedot kontekstu kolēģiem Latvijā - kas ir tas racionālais pamats vienai vai otrai komisijas iniciatīvai.

- Vai varat jau kaut ko pateikt par nākamo plānošanas periodu, kam Latvijai jāgatavojas?

- Darbs pie nākamā finanšu daudzgadu ietvara šobrīd komisijā tikai sākas. Tas, kas ir skaidrs no sarunām par finanšu ietvara vidusposma pārskatu - no neto maksātājām dalībvalstīm ir spēcīgs pieprasījums skatīties uz Eiropas budžetu kā tādu, kas spēj reaģēt uz jaunajiem politikas izaicinājumiem - migrāciju, drošību. Tajā pašā laikā ir jāatrod sabalansētība ar ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, jaunatnes bezdarbu. Šīs tēmas paliks.

- Un tās pēdējās interesē valstis, kas nav maksātājas.

- Jā. Tur šis balanss būs jāatrod. Cik lielu lomu nākamajā finanšu ietvarā ieņems tradicionālās politikas - kā kohēzija, lauksaimniecība, tas ļoti lielā mērā būs atkarīgs no šīs valstu grupas spējas pierādīt, kā šīs politikas ietekmē un arī atbild uz jaunajiem izaicinājumiem. Raugoties no Latvijas nacionālās perspektīvas, arguments - mums vajag naudu attīstībai, vienkārši tukšs arguments bez pamatojuma - nestrādās. Būs vajadzīgs 21. gadsimtam atbilstošs valsts attīstības plāns, lai motivētu un paskaidrotu savu pozīciju sarunās, kas, visticamāk, jau notiks starp 27 dalībvalstīm. Kāpēc joprojām tradicionālās politikas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības dibināšanas līgumos, kā Kohēzijas politika un lauksaimniecības politika, joprojām ir nozīmīgas, un kā tās var palīdzēt risināt jaunos izaicinājumus.

- Bet pastāv tiešām iespēja, ka tādi fondi kā tagad varētu vispār nebūt? Daži politiķi tā biedē.

- Tendence, ko redzam šobrīd, ir diezgan skaidra. Aizvien vairāk, arī ņemot vērā Eiropas Savienības ierobežotos budžeta resursus, tiek pievērsta uzmanība finanšu instrumentiem. Tie vairs nav klasiskie granti. Tie vairāk ir aizdevumi, tās ir garantijas. Es neņemos šobrīd spriest, cik liela būs proporcija starp tradicionālajām politikām un finanšu instrumentu formām, jo komisijā šī diskusija arī iekšēji ir tikai sākusies. Bet finanšu instrumentu loma arvien pieaug.

- Tas laikam ir labi, ņemot vērā daudzos gadījumus, kad fondu nauda tiek izniekota un projekti tiek rakstīti tikai projektu dēļ. Finanšu instrumenti šādu situāciju nepieļautu.

- Teiksim tā - nauda, kas nāk caur finanšu instrumentiem, tiek izmantota daudz efektīvāk, jo tā nav tik lēti pieejama. Ir jādomā, kāda būs projekta atdeve un kas notiks, ja nāksies izmantot Eiropas Savienības budžeta doto garantiju. Tas liek pārdomāt projektu efektivitāti, nozīmību un pievienoto vērtību.

- Arī Brexit ietekmēs pieejamo naudas daudzumu. Pirms diviem gadiem intervijā Neatkarīgajai jūs pravietiski prognozējāt, ka vienā brīdi var rasties jautājums, vai Eiropas Savienībā nākotnē paliks tik daudz valstu, cik pašlaik.

- Referendums vasarā tiešām bija tāds patiesības brīdis, kas izraisīja nopietnas diskusijas starp dalībvalstīm. It īpaši jūlijā - par to, kādai būt Eiropas Savienībai tālāk. Un sākotnējās reakcijas bija pārdomu vērtas. Komisijas pozīcija šajā situācijā ir, ka mums visiem jāstrādā kopā un jādomā, ko atbildēt Eiropas Savienības pilsoņiem. Pamatā cilvēkus ikdienā interesē visnotaļ saprotamas lietas - drošība, darba vieta, sociālā drošība. Uz šo pieprasījumu jāatbild, un tas ir tas, ko komisija šobrīd dara. Piemēram, priekšlikumi migrācijas jomā - reformēt patvēruma sistēmu, lai tā ir ātra, efektīva. Un mēs tiešām palīdzam un sniedzam atbalstu tiem, kuriem ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Tajā pašā laikā lai ekonomiskajiem migrantiem tiek iedots skaidrs signāls, ka nav vērts pat mēģināt.

- Tas nozīmē, ekonomiskajiem - nē.

- Tas nozīmē, ka ekonomiskajiem migrantiem jāatgriežas savās valstīs. Protams, līdz ar to jāliek daudz lielāks akcents uz sadarbību ar šīm trešajām valstīm. Jo bieži vien - kāpēc cilvēki dodas projām? Protams, viena lieta ir drošība, kara situācija, kā tas ir Sīrijā. Bet daudzos gadījumos tās ir elementāras lietas - pieeja elektrībai, pieeja dzeramajam ūdenim. Nodarbinātība, vēlme atrast labāku dzīvi saviem bērniem. Individuāli, no katra cilvēka perspektīvas, protams, viņš atrod iemeslu, kādēļ grib nonākt Eiropā. Bet tas nenozīmē, ka mēs esam gatavi uzņemt Eiropas Savienībā visus ekonomiskos migrantus.

Mums jāatrod risinājums, kādā veidā palīdzēt trešajām valstīm, lai cilvēki paliktu maksimāli tuvu tiem reģioniem, no kurienes viņi nāk. Un mums ir arī jābūt pietiekami godīgiem - daudzas tranzītvalstis un reģiona valstis jau šobrīd uzņem ārkārtīgi lielu skaitu bēgļu. Ja paskatāmies uz Libānu, ja paskatāmies uz Jordāniju - iepretim viņu iedzīvotāju skaitam bēgļu skaits, ko viņi ir uzņēmuši no Sīrijas un Lībijas, ir milzīgs. Tas, ko Eiropas Savienība dara, ir finanšu atbalsta programmas bēgļiem šajās valstīs.

Arī Bratislavā septembrī, kad tikās 27 valstu līderi, tika pausta skaidra apņemšanās darīt maksimāli iespējamo, lai padarītu Eiropas politikas arvien efektīvākas. Un stingra apņemšanās strādāt kopā arī pēc tam, kad Apvienotā Karaliste būs izstājusies, ES 27 sastāvā. Pārdomu process starp dalībvalstīm ir sācies.

- Ekspremjers Birkavs prognozē, ka Eiropa uz daudziem gadiem ir nolemta stagnācijai. To arī padziļinās britu aiziešana. Vai no institūciju iekšpuses arī tā izskatās?

- Katrā ziņā tas prasīs daudz vairāk pūļu, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi. Brexit šobrīd ievieš ļoti daudz neskaidrības elementu. Pirmkārt, mēs gaidām britu valdības formālo paziņojumu, bet, protams, arī sarunas aizņems zināmu laiku. No komisijas puses fokuss ir mēģināt rast stimulus Eiropas ekonomikai.

- Noslēgumā vēl pēdējais jautājums, kas visus cilvēkus Latvijā interesē, bet uz ko neviens Eiropas politiķis nekad nav atbildējis. Kāpēc gurķiem ir jābūt vienādiem visās Eiropas Savienības valstīs, bet algām nē?

- Es domāju, ka šis ir ļoti labs jautājums Latvijas valdībai. Tai ir diezgan konkrēta pozīcija par šo tēmu. Komisijas pozīcija ir līdzvērtīgs atalgojums par līdzīgu darbu vienā un tajā pašā vietā.





Latvijā

Novembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) laboratorijā “Gaiļezers” atklāta pirmā šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas iekārta, kas paredzēta kvantitatīvai dažādu vielu noteikšanai pacientu paraugos, ļaujot operatīvi lemt par efektīvāko terapiju pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir galēji smags un kuri ārstējas intensīvās terapijas palātās. Ar jaunās iekārtas palīdzību būs iespējams nodrošināt personalizētu pieeju zāļu ordinēšanai epilepsijas, tuberkulozes un onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā, pielāgojot optimālās zāļu devas.