Atkritumu šķirošana – spiesta lieta, bet neiespējama

© F64

Lai motivētu iedzīvotājus pievērsties šķirošanai, valdība dubultojusi dabas resursu nodokli par nešķirotu atkritumu apglabāšanu poligonos. Tajā pašā laikā lielākajai daļai iedzīvotāju šķirošana joprojām ir nepieejama ekstra. Stikla, papīra un plastmasas konteineru meklējumos Rīgā var noiet kilometrus.

Formālais iemesls nodokļa celšanai ir rūpes par vides tīrību. Pēc iespējas vairāk materiālu ir jālaiž otrreizējā apritē. To pieprasa Eiropas Savienība. Kā piespiest iedzīvotājus šķirot, ir katras dalībvalsts ziņā, taču nekas labāks par nešķiroto atkritumu nodokli nav izgudrots. Ir valstis, kur tas uzskrūvēts līdz pat 100 eiro par tonnu nešķirotu atkritumu, un tāpēc cilvēki katru papīra lapu, katru plastmasas lēveri trīsreiz rokās apgroza, pirms izmet laukā. Latvijā no šī gada nodoklis dubultots līdz 25 eiro par tonnu, bet tas augs vēl. 2020. gadā tam jāsasniedz 50 eiro par tonnu. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere skaidro, ka iedzīvotāji tādējādi tiek stimulēti retāk izvest nešķirotos atkritumus, jo par šķirotajiem atsevišķi nekas nav jāmaksā. Tādējādi sadārdzinājumam iedzīvotāju tēriņos vajadzētu nomīnusoties ar videi draudzīgas rīcības palīdzību.

Tomēr šis ir pārāk primitīvs skaidrojums, kas neatspoguļo problēmas būtību. Rīgā ir ļoti maz šķirojamo konteineru, bet tieši Rīgā tiek radīts visvairāk atkritumu. Tādējādi iznāk, ka valdība ķērusies klāt iedzīvotāju pāraudzināšanai, kaut gan vispirms būtu pāraudzināmas pašvaldība, kas nenodrošina iedzīvotājiem iespējas šķirot.

Atkritumu jautājumus valstī kūrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā skaidro, ka Rīgai par atkritumu apsaimniekošanu jau sen bija jāpārslēdz līgumi ar operatoriem, taču tas nav izdarīts, un vecajos līgumos nav prasību par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu. Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere atgādina, ka domstarpības risinātas pat tiesā, taču konteineru galvaspilsētā tālab nav kļuvis vairāk.

Tomēr tā gluži arī nav, ka Rīga ietiepusies, jo principā neatbalsta šķirošanu. Jāsecina, ka problēma ir dabas resursu nodokļa ienākumu sadalījumā. Valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti vien 40%, un 60% paliek pašvaldībai, taču ar būtisku atrunu - tai, kuras teritorijā atrodas atkritumu noglabāšanas poligons. Tātad Rīgas iedzīvotāju maksājumi nonāk Stopiņu novada kabatā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izstrādājis atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, kas šķirošanas problēmu paredz risināt ar privātās publiskās partnerības palīdzību, veidojot pašvaldības un privāto komersantu kopuzņēmumus. Taču tas Rīgai nav vienpersoniski pieņemams lēmums. Jāpiekrīt arī valsts deleģētajiem uzraugiem. Kā stāsta pašvaldības preses pārstāve Inga Ivanova, pašlaik koncepcija iesniegta Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Jā, šķirošanas konteineri Rīgā nepieciešami jau vakar, bet gadījumā, ja koncepcija tiks noraidīta, būšot jāmeklē cits risinājums. Tāpēc par termiņiem pateikt neko nav iespējams, un dome atkritumu šķirošanas jautājumu arī neaktualizē.

Pašlaik šķirošana galvaspilsētā atkarīga vienīgi no iedzīvotāju uzstājības - ja ar apsaimniekotājiem izdodas sarunāt, konteineri tiek uzstādīti. Bet lielākoties tiem nav nedz pieprasījuma, nedz piedāvājuma. Tikai jāmaksā būs vairāk. Vienīgais mierinājums, ka iedzīvotāju izmaksas nekāps proporcionāli nodoklim - uz pusi. Cenā ietilpst ne tikai nodoklis, bet arī Getliņu poligona tarifs plus atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas. Tātad sadārdzinājums gaidāms kā kurā pašvaldībā - citur par trešdaļu, citur vairāk vai mazāk. Rīgas teritorijā darbojas vairāki atkritumu apsaimniekotāji. Piemēram, uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics prognozē, ka iedzīvotājiem nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas sadārdzinājums nepārsniegs 10%. Tas būšot redzams februāra rēķinā par janvārī sniegtajiem sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem.



Latvijā

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.