Izraudzīsies sabiedrisko mediju uzraugus

© Nora Krevneva, F64 Photo Agency

Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apstiprināšanai parlamentā izvirzīs četrus kandidātus uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Par trim kandidātiem koalīcijas partijas jau vienojušās, bet ceturto no 11 konkursā startējušajiem partijas izraudzīsies koleģiāli.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes Nacionālo apvienību pārstāvošais Ritvars Jansons apliecināja, ka par atbilstošāko kandidātu partija izraudzījusies Ivaru Āboliņu. Mediju eksperti iepriekš gan pauduši viedokli, ka viņš līdz šim strādājis tikai drukātajos medijos un ar elektronisko mediju īpatnībām nav pazīstams, taču uzstāšanās komisijā politiķus pārliecinājusi par labu I. Āboliņa kandidatūrai.

I. Āboliņš uzskata, ka Latvijas sabiedriskajos medijos nav jāpalielina krievu valodas satura īpatsvars. Tā vietā ar naidīgu propagandu jācīnās ar kvalitatīvāka satura radīšanu. Tāpat potenciālais sabiedrisko mediju uzraugs uzskata, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāpamet reklāmas tirgus, taču tikai tad, kad valsts budžets var atļauties atlīdzināt no reklāmām neieņemtos līdzekļus.

Savukārt Vienotība par piemērotāko kandidātu uzskata Latvijas Universitātes pasniedzēju Ievu Beitiku, kas uzskata, ka sabiedriskā televīzija nepietiekami uzrunā krievvalodīgo auditoriju, taču uz komisijas locekļu jautājumiem, kā situāciju labot, viņa atturējās atbildēt. Vispirms esot nepieciešama izpēte.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns gan skaidro, ka kandidāti pirms komisijas balsojuma tiks vēlreiz apspriesti partijas frakcijā, tādēļ var gadīties, ka Vienotība atbalstīs citu kandidātu.

Zaļo un zemnieku savienība par sev tīkamāko atzinusi producēšanas un mārketinga kompānijas beach lv dibinātāju un producentu Patriku Grīvu, kuru amatam ieteikusi biedrība Par legālu saturu.

Koleģiāli izraudzīta varētu tikt Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. Viņai pieredzes trūkumu televīzijā nevar pārmest, taču atrasts cits melnais plankums biogrāfijā. Viņa vairākus gadus pēc kārtas bijusi Krievijas vēstniecības Latvijā dibinātās balvas žurnālistikā Dzintara spalva žūrijas komisijas locekle. Pati G. Līdaka uzstāj, ka šis konkurss radīts neatkarīgi no Krievijas oficiālās politikas un domāts tikai to žurnālistu apbalvošanai, kas kvalitatīvi rakstījuši krievvalodīgajā presē.

Ja šos kandidātus patiešām apstiprinās NEPLP, var jau prognozēt pirmās domstarpības starp jaunajiem padomes locekļiem. Proti, neoficiāla informācija liecina, ka rakstošais žurnālists I. Āboliņš ir ļoti ieinteresēts savā pārziņā pārņemt televīzijas lietas. Šādu notikumu attīstību neatbalstītu G. Līdaka.

Latvijā

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.