Kopš 14. novembra Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vada Ilze Cīrule, kura stājās Ināras Pētersones vietā pēc tam, kad viņa amatu atstāja, neizturējusi spiedienu saistībā ar VID darbinieku skandālu un tam sekojošo iestādes reorganizāciju. Kā veicas Cīrulei ar reorganizācijas turpināšanu, cīņu ar ēnu ekonomiku, sabiedrības uzticības atgūšanu, ko varam mācīties no igauņiem un kā vērtēt VID darba rezultātu – intervija ar Ilzi Cīruli.
Neatkarīgā: - Lielo rotāciju, ar ko aizsākās VID vadības epopeja, vēl pirms jums paveica Ināra Pētersone, aizrotējot 39 dažāda līmeņa amatpersonas. Tas ir devis rezultātus? Korupcijas riski novērsti un iepriekš atklātie perēkļi izskausti?
Ilze Cīrule: Tas notiek, un, visdrīzāk, rezultātus redzēsim nodokļu kontroles un audita jomā, kur jaunā vadītāja ir gatava ar svaigu skatu paskatīties uz procesiem.
- Nozīmīgas pārmaiņas skāra struktūras, kas strādā ar finanšu noziegumiem - Finanšu policijas pārvaldi, finanšu izlūkošanas daļu. Ir kvalificēti speciālisti vietā?
- Lielākā daļa no tiem darbiniekiem pie mums vairs nestrādā. Protams, šajā jomā nav viegli atrast jaunus darbiniekus, jo operatīvajai darbībai ir īpaša specifika. Domāju, ka, realizējot Muitas policijas un Finanšu policijas apvienošanu, spēsim daudz efektīvāk un racionālāk izmantot abu policiju operatīvos un izmeklēšanas resursus.
- Finanšu ministrija (FM) virzīja, bet Saeimā nebija atbalsta abu policiju apvienošanai. Cik reāli to izdarīt? Kāpēc deputātiem šāda attieksme? Kādi lobiji pastrādājuši?
- Te ir divi jautājumi. Viens - par Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, otrs - par iekšējās drošības daļas pakļautību. Tie jārisina paralēli. Ir jūtams frakciju atbalsts policiju apvienošanai, bet ļoti atšķirīgi viedokļi par iekšējās drošības daļas vietu un lomu. Tāpēc kopā ar FM esam izveidojuši starpresoru darba grupu, kas vēlreiz pārskatīs pērn izdarīto, lai izveidotu darboties spējīgu apvienotās policijas modeli, ko akceptētu arī tie politiskie spēki, kas nogaida vai neatbalsta FM virzīto risinājumu.
Igaunijas ieņēmumu dienestā strādā ievērojami mazāk darbinieku un pie mazāka iedzīvotāju skaita iekasē vairāk nodokļu. Redzat iespējas arī VID strādāt efektīvāk ar mazāku ierēdņu armiju?
- To ietekmē ļoti daudzi faktori, vispirms jau, tiešām, iekšējā efektivitāte, kur varam diezgan daudz darīt. Analizējam, varbūt kāda informācija nevajadzīgi tiek pārsūta, varbūt divas struktūrvienības veic vienu funkciju. Pēdējos gados VID daudz ieguldīts visu procesu digitalizācijā - ar VID informācijas sistēmu, elektroniskās deklarācijas sistēmu (EDS) var ļoti daudz ko paveikt interneta vidē. No pagājušā gada maija līdz 2017. gada sākumam jau par 220 amata vietām ir samazināti VID štati, aptuveni vēl 330 tiks samazināti šogad. Mēģināsim to izdarīt iespējami ātrāk un efektīvāk, jo neskaidrība par savu pozīciju ļoti traucē strādāt.
- Cik lielā mērā lielo darbinieku skaitu un birokrātiju paģēr likumdošana? Piemēram, šogad gaidāms liels gada ienākumu deklarāciju pieplūdums sakarā ar diferencētā neapliekamā minimuma atgūšanu. Esat tam gatavi, ņemot vērā VID štatu samazināšanu?
- To redzu kā vienu no būtiskajām atšķirībām starp Latviju un Igauniju. Igaunijā lielākā daļa likumu nodokļu jomā ir ļoti vienkārši un viegli administrējami, jo ir kaut kādas standarta nodokļu likmes, kas attiecināmas uz visiem nodokļu maksātājiem. Nav izņēmums uz izņēmuma, tik daudz atvieglojumu kategorijas, un nevar arī nodokļa deklarācijas labot par iepriekšējiem periodiem. Pie mums šīs lietas padara procesu ļoti sarežģītu un darbietilpīgu. Lai arī mēs atbalstām, ka par katru darba ņēmēju tiek maksātas sociālās iemaksas un tiek nodrošinātas sociālās garantijas, izveidotais projekts attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām iznāca ļoti sarežģīts, pēkšņi ap Ziemassvētkiem parādījās jaunas atvieglojumu kategorijas, jaunas pieejas. Nav iespējams tik ātri ieviest izmaiņas informācijas sistēmās, administrēt. Bet, ja tās neieviešam, ja sistēmas to neatbalsta, tad darbiniekiem šis process ir jāadministrē manuāli.
Viens no iemesliem, kāpēc mūsu darba devēji un darba ņēmēji nav motivēti maksāt šīs sociālās iemaksas, ir zināmā mērā neticība valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai. Ja pajautājam katram otrajam valsts iedzīvotājam, vai viņš sagaida nākotnē garantētu valsts pensiju, droši vien atbilde būs nē. Viņš ir gatavs daudz vairāk tērēt šodien un netic, ka valsts viņam varēs nodrošināt pietiekamu iztiku pensijas gados. Līdzīgi ir ar veselības aprūpi - apzināmies, ka mums tomēr ir maksas veselības aprūpe, ja gribam saņemt pakalpojumus nepieciešamajā laikā nepieciešamajā kvalitātē.
- Kādā termiņā VID plāno atmaksāt diferencēto ienākuma nodokli? Jau pērn cilvēki arvien vairāk iesniedz gada ienākumu deklarācijas un bieži VID kavēja atmaksas termiņus.
- Mēģināsim strādāt labāk nekā pērn. Tas varbūt izraisīs kādas negācijas, bet deklarācijas varēs iesniegt tikai no 1. marta, kad būs apkopota nepieciešamā informācija. Deklarācijas joprojām var iesniegt papīra formātā, bet mudinām visus darīt elektroniski - EDS daudzi dati ielasās automātiski, arī summu programma aprēķina pati un ļauj izvairīties no matemātiskām kļūdām. Savukārt ar bezmaksas mobilā telefona lietotni Attaisnotie izdevumi var nofotografēt čekus un glabāt līdz brīdim, kad pienāk laiks iesniegt deklarāciju - atliek vien nospiest pāris pogas, un VID var ķerties pie datu apstrādes.
- Jums nodokļi ir jāiekasē, neraugoties uz šo neticību un no tās izrietošo nevēlēšanos maksāt visus nodokļus. Ko varat darīt, lai šo nevēlēšanos mazinātu un mums nebūtu tik liels ēnu ekonomikas īpatsvars?
- Protams, visu izdarīt nevaram, bet arī mēs varam paveikt pietiekami daudz. Vispirms - runāt ar nodokļu maksātājiem viņiem saprotamā valodā un skaidrot.
- Kas, jūsuprāt, ir viņiem saprotama valoda? Sodi, sankcijas vai motivācija, palīdzība?
- Es domāju - cilvēku valodā, nevis profesionālajā žargonā. Ja cilvēks īsti nesaprot, ko no viņa gaida, tad baidās kļūdīties. Līdz ar to lielu uzsvaru liekam uz konsultācijām un komunikācijas vienkāršošanu. Arī igauņi to ir darījuši, pārveidojuši klientiem rakstītās vēstules. Tas gan viņiem prasīja aptuveni divus gadus, kamēr panākts, ka vēstule klientam nav garāka par pusotru lappusi, viegli uzveramā valodā, kur vispirms minēts galvenais un tad pamatojums. Tas ir ļoti būtiski, lai klients nebaidītos un būtu sadarbība.
Esam gatavi ļoti daudz runāt un uzklausīt dažādas uzņēmēju organizācijas - tās vislabāk zina, kas nozarē notiek un kā saprast, kurš ir balts, melns, pelēks. Pozitīvi, ka praktiski visās nozarēs lielākie nozaru uzņēmumi ir gatavi palīdzēt, lai nozari izceltu no puspelēkās zonas, jo viņi visi ir ieinteresēti, lai nozarē valdītu godīga konkurence, un tas ir arī mūsu interesēs.
- Jums ir arī kādi konkrēti instrumenti padomā ēnu ekonomikas mazināšanai? Vēl pavasarī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vērtēja, ka no iepriekš piešķirtajiem miljoniem rezultāts ir nulles vērtībā.
- Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir ļoti dažādi uzdevumi, un daži no tiem ir izteikti ilgtermiņa uzdevumi, piemēram, attīstīt jaunā līmenī bāzes informācijas sistēmas. Tur ir runa par miljoniem. Vienlaikus ir daudz samērā vienkāršu pasākumu, kas var dot atdevi. Piemēram, mainītais regulējums jaunu auto reģistrācijā, kad pirmoreiz tiek iegādāts auto no Eiropas Savienības - pēc reģistrācijas tiek uzlikts 15 dienu liegums, kurā VID darbinieki var pārbaudīt nodokļu nomaksu. Būvniecībā, kurā ir visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā, arī tiek strādāts pie konkrētiem pasākumiem. Paši būvnieki apņēmušies parakstīt ģenerālvienošanos par minimālās algas apmēru nozarē, papildus tiek strādāts pie elektroniskās darba laika uzskaites visos būvobjektos, lai būtu skaidrs, cik laika reāli strādnieks pavada objektā. Tas lielā mērā atvieglo kontroli.
- Pieļauju, ka ļoti daudzās nozarēs var atrast ēnu ekonomikas elementus, tāpēc svarīgi noteikt prioritātes. Publiskoti gadījumi, kad izskatās, ka notiek piekasīšanās pie sīkumiem, nelieliem pārskaitījumiem radiem. Līdz cik sīkām lietām VID ir gatavs rakties, un vai, ķerot mailītes, nepasprūk garām haizivis?
- VID nerokas par sīkām lietām. Kontroles pasākumi allaž ir pamatoti, taču VID nav tiesību publiski paust informāciju par savu klientu. Līdz ar to publiskajā telpā ļoti bieži nonāk puspatiesības, no kopējās lietas izrauti fragmenti, subjektīvi atsevišķu personu secinājumi. Saprotot savu pienākumu likuma priekšā, mēs nevaram komentēt konkrēto situāciju.
- Varbūt arī tur ir puspatiesības, par ko VID jau skaidrojās, bet cilvēki satraukušies par fizisko personu pārskaitījumiem uz kontiem - ja no drauga, partnera vai cita cilvēka gada laikā saņemat vairāk par 1425 eiro, jāmaksā 23% iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), izņemot, ja nauda izmantota medicīnai vai izglītībai. Cilvēki to uzskata par dubulto aplikšanu ar nodokli, tāpat kā sūtījumus no ārvalstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- Šī likuma norma ir spēkā jau vairākus gadus. Runa noteikti nav par aplikšanu ar dubultiem nodokļiem. Likumdošana neizšķir, vai pārskaitījumi veikti no ārvalstīm vai iekšzemē. Tas ir tāpat kā ar mantošanas tiesībām - nodoklis nav jāmaksā, ja tas tiek saņemts no attiecīgas pakāpes radinieka, bet, ja tas ir no nesaistītas personas, tad ir jāmaksā nodoklis. Ir būtiski, cik legāli personas saņem savus ienākumus. Tas, ko mums pārmet starptautiskās organizācijas, pētnieki, skatoties uz nodokļu sistēmu Latvijā, ir ļoti nevienādie nodokļi dažādiem ieņēmumu veidiem.
Darba algai ir daudz augstāks ienākumu nodoklis, dividendēm un ienākumiem no kapitāla - stipri zemāks. Šī vide ir stipri izkropļota, un ar to tiek manipulēts. Bet ir vēlme to visu sakārtot. Jāskatās, kāds ir mērķis pārskaitījumiem no vienas nesaistītas personas otrai. Ja tas ir speciāli paredzēts ārstniecībai, izglītībai un to var pamatot ar dokumentiem, tad tas neapliekas ar nodokli. Ja tas ir kaut uz cits, tad tas ir jautājums, kāda veida ienākums tas ir un kāpēc pēkšņi par to nebūtu nodoklis jāmaksā. Iespējams, viņš sniedz pakalpojumu.
- Tostarp partneriem, kas viens otram pārskaita maizi pirkumiem, ikdienas tēriņiem, jāsāk uztraukties?
- Tiek virzītas izmaiņas likumdošanā - kas ir viena mājsaimniecība. Šobrīd ir svarīgi saprast pēc būtības, ka tiešām vienas ģimenes, mājsaimniecības ietvaros šie maksājumi viennozīmīgi ar nodokļiem aplikti netiek.
- Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kas pats savulaik bijis ekonomikas ministrs, intervijā Neatkarīgajai stāstījis par Valmieras pašvaldības taksometru kompāniju, kas bankrotējusi, samaksājot piektdaļu no visā valstī taksometru kompāniju samaksātajiem nodokļiem. Tas parādot, ka visus nodokļus nav iespējams nomaksāt un vairums uzņēmumu, vismaz šajā sfērā, tos nemaksā.
- Nepiekrītu, ka nodokļi Latvijā ir par augstu, jo arī visi Pasaules bankas un starptautisko organizāciju pētījumi rāda, ka kopumā nodokļu vide Latvijā ir konkurētspējīga. Jautājums ir par biznesa vidi, mūsu iedzīvotāju izpratni par uzņēmējdarbības veikšanu - varbūt daudz vairāk jāpiestrādā, lai sniegtu jaunajiem uzņēmējiem atbalstu. Katram ir milzu vēlme uzreiz nopelnīt līdz ar uzņēmējdarbības sākšanu, bet tā dzīvē īsti nenotiek. Nopelnīt var ilgtermiņā.
- Ja, kā saka Kariņš, liela daļa visus nodokļus nemaksā, tad jābeidz skandināt, ka visi ir noziedznieki, bet jāpaskatās sistēma.
- Tas arī zināmā mērā ir saistīts ar uzticību valstij, valsts pārvaldei, sociālās apdrošināšanas sistēmai.
Liela daļa darba ņēmēju nemaz nevēlas pilnībā iziet no pelēkās zonas. Daudziem ir kredītu parādi, līdz ar to viņi nevēlas uzrādīt vairāk nekā minimālos oficiālos ienākumus, lai pārējo neatņemtu. Bet viņi vēlas dzīvot tagad. Ir ļoti daudz saistītu lietu. Mums arī gribētos, lai mazajiem uzņēmumiem regulējums būtu maksimāli vienkāršs. Arī mikrouzņēmuma nodoklis sākumā bija vairāk orientēts uz dzīves stila uzņēmumu, kas maksā mazo nodokli, kas būtu maksimāli vienkārši un saprotami, nebūtu vajadzīgi grāmatveža pakalpojumi.
- Līdzīgi kā Igaunijā, kur uzņēmēji rēķinus sūta caur EDS, nodokļus rēķina ieņēmumu dienests?
- Igaunijai šis, manuprāt, ir pilotprojekta stadijā sadarbībā ar vienu no Igaunijas bankām, pamazām pieslēdzot arī pārējās. Bet par to domājam arī mēs, lai informācijas apmaiņa par visiem darījumiem notiktu elektroniski un, iespējams, katram nodokļu maksātājam būtu atsevišķu darījumu konts un viņam nekas nebūtu jārēķina un jāmaksā, bet viņš beigās saņemtu konta izrakstu, kurā redzētu aprēķināto un iekasēto nodokli.
- Cik tāla nākotne tā varētu būt?
- Gadi trīs.
- Kas, jūsuprāt, ir būtiskākie VID darba rādītāji? Nodokļu iekasēšanas apjoms? Reitingi vai kas cits?
- Nevaram ignorēt nodokļu iekasēšanu. Iekasēto nodokļu pieaugums pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu - pērn IKP pieaugums bija 1,8%, iekasēto nodokļu pieaugums - 7,3%. Tas nozīmē, ka tiek mazināta ēnu ekonomika un nodokļi tiek iekasēti vairāk, efektīvāk izdodas laicīgi atklāt un izolēt bufera uzņēmumus PVN shēmās. Otrs ārkārtīgi būtisks rādītājs ir klientu apmierinātība, ko regulāri pētām, skatāmies, kā tiek vērtēts VID pakalpojums un darbinieku spējas to sniegt. Iepriekšējā pētījumā parādījās, ka VID darbinieki nav ļoti kompetenti epasta sarakstē, tas nozīmē, ka nākas apgūt jaunas prasmes un izpratni.
- VID ir jāstimulē ekonomikas izaugsme?
- VID noteikti var to stimulēt, ļaujot uzņēmumam justies komfortabli attiecībā uz nodokļu nenomaksas riskiem, jo viņš zinās, ka jebkurā gadījumā var vērsties pie VID pēc palīdzības, konsultācijas, ja vajadzēs, VID vēl aizbrauks pie viņa, izstāstīs, kā labāk darīt - lai uzņēmējs var paļauties, ka pirmais, kas viņu sagaida, būs nevis sods, bet padoms. Ir ļoti būtiski, lai mazie uzņēmumi nebaidītos, lai viņiem nebūtu vēlmes slēpties.
- Tā tas pašlaik arī reāli notiek?
- Mēs uz to ejam, mainām vecos ieradumus.
- Domājat, ar šiem uzlabojumiem komunikācijā būs līdzēts, lai atgrieztu zemo uzticēšanos VID, ko pamatīgi ietekmēja arī skandāli ap negodīgajiem VID darbiniekiem? Jums ir kādas idejas, ko darīt lietas labā?
- Vēsturiski VID reitings, salīdzinot ar daudzām citām valsts iestādēm, ir bijis daudz labāks. Tas nozīmē, ka ir iespējams situāciju uzlabot. Būs tiešām ļoti daudz darba.
Mūsu vērtību skalā ir parādījusies jauna vērtība - atvērtība. Aicināsim uzņēmēju organizācijas, savus klientus pie sevis, stāstīsim, ko darām, kādas ir mūsu darba metodes, lai iespaids balstītos uz tiešo informāciju no VID, nevis baumām.
- Simt tūkstošus vērtās virpuļdurvis arī iekļaujas atvērtības tēlā? Šo jautājumu risina Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, tomēr tas rada negatīvu auru arī VID.
- Nacionālajā bibliotēkā durvis izmaksāja līdzīgu summu, bet neesmu iedziļinājusies konkrētās izmaksās. Te ir arī jautājums par komunikāciju, vairāk jārunā ar sabiedrību. Katrā ziņā problēma ir, jo durvis trīs reizes ir sabirušas smalkās lauskās, cilvēkam ejot iekšā. Cits jautājums, ar kādām metodēm un izmaksām to risina. Jāsaprot, ka VID Talejas ielas telpas tikai īrē, nevis apsaimnieko.