Latvijai vēl nav sava «Skype stāsta», kad kāds jaunuzņēmums (start up) ieguvis pasaules slavu un guvis galvu reibinošus ienākumus, taču Latvijas jaunuzņēmumiem ir potenciāls, pārliecināta Latvijas jaunuzņēmumu centra TechHubRiga pārstāve un TechChill konferences vadītāja Marija Ručevska, tāpēc viņa mudina latviešiem tik raksturīgo kautrīgumu mest pie malas un būt atvērtiem, jo tas ir viens no priekšnoteikumiem jaunuzņēmuma attīstībai, lai atrastu domubiedrus, investorus, klientus.
Atbalsta plecs
Bezpeļņas organizācija TechHub ir izveidota 2011. gadā ar mērķi attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu kopienu. TechHub palīdz jaunuzņēmumiem uzņemt pareizo kursu un atsperties tālākai izaugsmei. Tiek rīkoti dažādi pieredzes apmaiņas pasākumi, tikšanās ar speciālistiem - juristiem, mārketinga speciālistiem, tiek sniegts atbalsts arī investoru, potenciālo klientu piesaistē. Katrā ziņā TechHub biedri tiek apgādāti ar noderīgiem kontaktiem. Tieši aktīva kontaktu nodibināšana var kļūt pat atslēgu ceļā uz panākumiem. «Taču latvieši pagaidām ir diezgan kautrīgi un baidās uzrunāt svešinieku, mums ir tendence starptautiskos pasākumos komunicēt savā starpā. Tas ir sliktākais veids, jo netiek paplašināts kontaktu loks - bieži vien starptautiskā konferencē lielākais ieguvums būs tieši jauni kontakti! Tāpēc ir jāiet un jārunā, un tas ir tas, uz ko mēs cenšamies mudināt arī jaunos uzņēmējus - nepietiek ar labu ideju un risinājumu, ir jāprot arī šī ideja izstāstīt un par to pārliecināt citi,» akcentē Marija.
Parīt un aizparīt TechChill
Viens šāds pasākums gaidāms pavisam drīz - jau sesto gadu pēc kārtas norisināsies inovāciju un tehnoloģiju konference TechChill, kas divas dienas (9. un 10. februārī) Rīgā pulcēs ap 1000 viesu. Šogad TechChill gaidāmi vairāk nekā 50 globāli industrijas līderi un runātāji, 100 potenciāli jaunuzņēmumi un aptuveni 70 investori (pārstāvot riska kapitāla fondus, biznesa eņģeļu asociācijas, kā arī akseleratorus).
Pirmajā konferences dienā uzmanība būs pievērsta uzņēmējdarbības attīstības posmiem - starta pozīcija (kas jāņem vērā, sākot biznesu), otrs bloks - komandas veidošana, tirgus stratēģijas izveide un tamlīdzīgi jautājumi, trešajā blokā tiks apskatīta jaunuzņēmumu kopienas nozīme jauna biznesa attīstīšanā. Savukārt otra diena tiks veltīta diskusijām par tehnoloģiju tendencēm, piemēram, mākslīgo intelektu, kiberdrošību, robotiku u.c.
Nost ar kūtrumu
«Gribam vienlaikus parādīt gan mūsu pašu jaunuzņēmumus, gan pieejamo infrastruktūru, kas palīdz uzņēmumam augt. Protams, vēlamies arī piesaistīt gudrās investīcijas un ārzemju talantus, kas būtu ieinteresēti tieši Baltijā dibināt savu uzņēmumu, kā arī gribam atvest jaunus kontaktus uz Latviju. Viens no jaunuzņēmumu vides stūrakmeņiem ir tīklošanās, tieši pasākumos tiek dibināti jauni kontakti, bizness uzņem apgriezienus. Tāpēc ir tik būtiski nestāvēt maliņā un būt atvērtiem. Latvijas iedzīvotājiem ir jāiemācās pārkāpt kautrīguma barjeru,» akcentē Marija.
Otrs bremzējošs faktors jaunuzņēmumu biznesā Latvijā, nenoliedzami, ir nepietiekamā finansiālā aizmugure. «Daudzi izvēlas strādāt algotu darbu un paralēli attīstīt biznesa ideju, taču līdz ar to nevar 100% veltīt uzmanību tikai jaunuzņēmuma attīstībai. Vēl ir iespēja atrast biznesa eņģeli vai iegūt naudu no riska kapitāla fondiem, kā arī pieteikties kādā no daudzajām akseleratoru programmām.»
Riska deva
Treškārt, cilvēkus baida risks, jo, kā jebkurā biznesā, arī jaunuzņēmuma ideja var nebūt ilgdzīvotāja. «Ne velti jaunuzņēmumus dēvē par naudas dedzināšanas projektiem. Bizness ir riskants, bet vienlaikus ar ļoti lielu potenciālu. Latvijas jaunuzņēmumu priekšrocība ir tā, ka mūsu mazā tirgus dēļ uzņēmēji jau no pirmās dienas domā par to, kā iekarot globālu tirgu un sasniegt auditoriju ne tikai Latvijā, bet arī Amerikā, Ēģiptē vai Jaunzēlandē. Tehnoloģiju nozare attīstās ātri, tāpēc arī uzņēmumu izaugsmei ir jābūt ātrai. Principā augšanas process ir apmēram trīs reizes ātrāks par parasto uzņēmumu. Un jādarbojas ir zibenīgi, jo, pārāk ilgi domājot, var izrādīties, ka kāds jau tirgū ir palaidis konkrētu risinājumu un viss ieguldītais darbs ir vējā.»
Latvijas iedzīvotājiem esot raksturīgi pēc vienas apdedzināšanās otrreiz vairs nestartēt biznesā. Marija gan mudina mēģināt vēlreiz. «Daudzi starptautiski investori nemaz neinvestē uzņēmumos, kura vadītājam tā ir pirmā pieredze - viņi dod priekšroku tiem, kuri jau vienreiz ir paklupuši un ir gatavi mēģināt vēlreiz un labāk. Tas nozīmē, ka viņi ir uzaudzējuši biezāku ādu.»
Taču apdedzināties nozīmē zaudēt ne tikai ieguldīto laiku biznesa izveidē, bet arī naudu. Tāpēc savā ziņā ir saprotama daudzu nevēlēšanās mēģināt vēlreiz.
Devuši signālu valdībai
Jāpiebilst, ka jaunuzņēmumu kopiena Latvijā sāka veidoties pirms aptuveni septiņiem gadiem un tā vēršas plašumā. Kā vienu no būtiskākajiem kopīgi paveiktajiem darbiem šo gadu laikā Marija min pieņemto Jaunuzņēmumu atbalsta likumu, kas paredz zemākus nodokļus jaunuzņēmumiem. «Esam devuši signālu valdībai par to, ka mēs eksistējam,» norāda Marija, piebilstot - tā kā būtiski ir dod jaunajiem uzņēmējiem stabilu platformu atspērienam, šajā sākumposmā jaunuzņēmumi vēlētos no valdības sajust vēl lielāku atbalstu.
Lai arī vēl Latvija nevar lepoties ar spožu savu jaunuzņēmumu veiksmes stāstu kāds tas ir Igaunijai (Skype), taču, iespējams, esam ceļā uz to. Daži labi piemēri mums jau ir, piemēram, Infogr.am, Froont, Sellfy, Edurio, Nordigen, Monea, kas sākotnēji uzsākuši darbību TechHub paspārnē un tagad stabili nostājušies paši uz savām kājām.