Arī kūtī pie mākslīgā apgaismojuma mītošu vistu dētās olas būs bioloģiskas, ja vien putni saņems bioloģisko barību, taču dējība var kristies pat uz pusi. Pie vainas valdības ieviestie pasākumi saistībā ar putnu gripas draudiem.
Epidemiologu zīmētajā H5N8 vīrusa izplatības kartē Baltijas valstis pagaidām ir slimības brīvā zona. Putnu saslimšanas gadījumi konstatēti Eiropas rietumos un dienvidos. Sākot ar Franciju un Bulgāriju. Tālāk vīruss virzījies caur Šveici un Ungāriju, smagi piesārņojis Vāciju, Nīderlandi un Dāniju, aizsniedzies līdz pat Somijai. Konstatēts gan kritušos savvaļas putnos, gan fermās, un pagaidām vienīgās pieejamās zāles pret šo sērgu ir putnu izkaušana.
Cietums uz trim mēnešiem
Baltijas valstis sērga līdz šim ir saudzējusi, taču pastāv liela iespēja, ka pavasara gājputni vīrusu ievazās arī pie mums, un tālākais jau būs atkarīgs no biodrošības pasākumu ievērošanas. Ja laucinieki savas vistas un pīles sargās no vīrusa, turēs iekštelpās, dezinficēs apavus, pārbaudīs barības izcelsmi utt., slimība varbūt ies secen. Tiesa gan, arī Āfrikas cūku mēra apkarošanai Latvijā ieviesti līdzīgi pasākumi, bet sērga pārstaigājusi jau visu Latviju. Turklāt atšķirībā no cūkām, pa kādai vistai ir katrā lauku saimniecībā - ķēpa maza, svaigas olas katru rītu. Tātad risks ir vēl lielāks. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) visvairāk satraucas par iespēju, ka no mazas piemājas saimniecības vīruss varētu nokļūt lielajās putnu fermās. Vai pat tikai pietuvoties. Karantīnas pasākumi automātiski sarežģītu uzņēmumu darbību, bet reāla inficēšanās tos paralizētu.
Valdībā pašlaik tiek gatavots aizliegums, kas skars katru lauku saimniecību, - no 1. marta līdz 1. jūnijam vistas, pīles, zosis un citus mājputnus turēt laukā nedrīkstēs. Lielajām putnu fermām tas neko nemainīs - tās putnus audzē slēgtās kūtīs un sprostos, biodrošības normas maksimāli stingras. Taču bioloģiskajām saimniecībām šāds aizliegums radīs visai nopietnus zaudējumus.
Bez saules slikti dēj
Latvijā reģistrētas 90 saimniecības, kur ekoloģiskām metodēm audzē putnu gaļu, bet olas ražo 188 saimniecības. Viena no tām ir Jaunieviņas Raunas pagastā. Pašlaik saimniecībā tekalē 340 dējējvistas un ap 500 cāļu, kam olas vajadzētu sākt dot aprīlī. Arī tagad ziemā vismaz pāris stundas dienā putni uzturas laukā un tur arī ēd. Saimnieks Uldis Rudzītis stāsta, ka putnu dējībai ir vistiešākā saistība ar saules gaismu. Ja uz trim mēnešiem tos nāksies
iespundēt kūtī - dējība samazināsies par trešdaļu vai pat pusi. «Bioloģiskajām saimniecībām tie būs reāli zaudējumi!» Lauksaimnieks uzskata, ka gaidāmie piesardzības pasākumi ir neadekvāti stingri: «Tas ir kā šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Putnu gripa taču dabā vienmēr ir bijusi!» No konkurences viedokļa šī situācija būšot izdevīgāka industriālajiem audzētājiem, jo radīs iespaidu, ka mājās audzēta gaļa un olas ir patērētājiem nedrošākas.
Putnkopības pētnieki tam faktiski piekrīt. Pasaules putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Butka Neatkarīgajai atzīst, ka zaļā ētika vienmēr ir pretrunā biodrošībai, un risks inficēties brīvi turētiem un ekoloģiskām metodēm audzētiem putniem ir lielāks nekā industriālajās novietnēs turētajiem.
Cilvēkiem drošs vīruss
Putnu gripas vīruss H5N8 ir bīstams tikai putniem, taču, jāatgādina, ka 2003. gadā Āzijā cits šī vīrusa paveids H7N9 izraisīja plašu epidēmiju, kas skāra arī cilvēkus. Epidemioloģe Raina Nikiforova stāsta, ka letalitāte bija ļoti augsta - 50% saslimušo nomira. Ātri attīstījusies pneimonija. Taču inficēšanās iespējama tikai pa tiešo no putniem, cilvēks cilvēku ar putnu gripu aplipināt nevar. Un Eiropas gastronomijas tradīcijās svaigi kautu putnu asiņu dzeršana neietilpst, tātad neesam riska grupa. Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs paziņojis - iespēja, ka Eiropas valstīs cirkulējošais vīruss no dzīvniekiem varētu tikt pārnests cilvēkiem un kļūt bīstams plašai sabiedrībai, ir ļoti zema.
Kas attiecas uz putnu iespējamo vakcināciju - Latvijā tādu veikt nav plānots. Kā paskaidro PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Māra UžuleSpriņģe, putnu gripas vīrusam ir pārāk daudz paveidu, un vakcinācija negarantē, ka putns nesaslims. Tāpat kā tas ir ar parasto gripas vīrusu cilvēkiem.