Latvijas iedzīvotāju cīņasspars sadudzis. Savu valsti arvien lielākā skaitā vērtējam kā pelnījušu mīlestību un aizsardzību, tomēr arvien mazākā skaitā esam gatavi paši to aizstāvēt. Turklāt daudzi cilvēki militāru nepatikšanu gadījumā bēgtu projām. Tā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS ikgadējā aptauja, kas tapusi pērnā gada nogalē pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma.
Šoreiz īpaša uzmanība pētījumā veltīta attieksmei pret sabiedrotajiem. 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka NATO valstu karaspēka klātbūtne palielina Latvijas drošību, un tieši kanādiešu militārās vienības ierašanos pozitīvi vērtē 44%, neitrāli 30% respondentu. Latvijas iedzīvotājiem Kanāda gan vairāk saistās arī hokeju nekā tās armiju. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojams atbalsta pieaugums sabiedroto klātbūtnei Latvijā, 33% - 2014. gadā un 41% - pērn. Tikmēr vēlme valsts aizsardzībā iesaistīties pašiem sabiedrībā ir kritusies.
Suvalki par šauru
Pirms pāris gadiem aizstāvēt Latviju no potenciālā agresora bija gatavi aptuveni 60% iedzīvotāju, tas atklājās dažādās aptaujās, un vienlaikus ap 40% censtos no valsts aizbēgt. Tagad reālais aizstāvētāju skaits, kas zina, ko darītu, sarucis līdz 39% - varbūt tāpēc, ka potenciālais uzbrucējs šajā reizē nosaukts vārdā - Krievija. Taču mazinājies arī potenciālo aizbraucēju skaits. Paliktu 54%, aizbrauktu 31%. Aizbraucēju vidū vairāk būtu sieviešu, vairāk krievu un nepilsoņu, arī daudz cilvēku ar augstāko izglītību. SKDS direktors Arnis Kaktiņš gan ironizē, ka visiem mukt gribētājiem Suvalku koridors izrādītos par šauru. Taču Neatkarīgā jau rakstīja, ka Ukrainas kara iespaidā Latvijas normatīvajos aktos ir pieņemtas izmaiņas, kas nesankcionētu bēgšanu padara faktiski neiespējamu, jo X stundā katram pilsonim jāiesaistās valsts militārā un civilā aizsardzībā. Ievērojama daļa pilsoņu to arī darītu. Ja Krievija uzbruktu Latvijai, 8,1% stātos Zemessardzē, 7,1% pretotos citos veidos, bet 23,9% palīdzētu tiem, kuri pretojas - piegādātu ēdienu, palīdzētu ievainotajiem un tādā garā. 25% nedarītu neko un censtos dzīvot tāpat kā līdz šim, vēl daļa muktu, darītu ko citu, bet 16% trūkst padoma.
Soļos marš uz ZS
Arnis Kaktiņš gan uzsver, ka tiešā veidā mazdūšība un uzticība Latvijai nekorelē. Latviju par tā vērtu, lai militāra iebrukuma gadījumā valsti aizsargātu, uzskata vairāk cilvēku - 55% aptaujāto. Taču jāņem vērā, ka respondentu vidū ir dažāda vecuma ļaudis dažādā fiziskā kondīcijā. Cilvēki ir reālisti un izvērtē savas spējas. Nevar gribēt, lai sievietes gados rautos pie ieroča. To vairāk dara vīrieši. Kaut gan iedoma, ka, sākoties karam, katrs gribētājs varēs ātri iemācīties karot, ir diezgan utopiska. Par X stundas patriotiem, apskatot pētījuma rezultātus, paironizē arī neformālais militārais portāls Vara bungas - vai nav par vēlu «stāties Zemessardzē», kad «gadījums» jau ir noticis: «Valstij miera laikā bija jāparūpējas, lai tu (gribot vai negribot) apgūtu kareivja pamatkursu, kamēr jauns un spēcīgs, lai X stundā tavai gatavībai aizstāvēt būtu kaut mazākais militārais piepildījums. Kamēr tas nenotiek - soļos marš uz tuvāko ZS kantori.»
Ukraina apnikusi
Redzējums, kā vairot Latvijas drošību, iedzīvotājiem ir atšķirīgs. 40,5% būtiskāko nozīmi piešķir labāk apbruņotiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. 17,4% uzskata, ka Latvijai nepieciešams obligātais militārais dienests. 11,4% dod priekšroku plašākām Zemessardzes rindām. 11,2% saka - nepieciešami lielāki ārvalstu spēki Latvijā.
Arnis Kaktiņš konstatē, ka iedzīvotāju noskaņojumā kopumā vērojams zināms atslābums. 2014. un 2015. gadā par mobilizējošu faktoru sabiedriskajai domai kalpoja notikumi Ukrainā. Taču tagad karš austrumos vairs nav nedz iedzīvotāju, nedz arī mediju uzmanības augstākajā punktā.
Šāda attieksme gan ir pretrunā militāro analītiķu brīdinājumiem, ka situācija mūsu pusē kļūst arvien saspringtāka. Abpus robežām tiek savilkti spēki un bruņošanās atsākta visās NATO dalībvalstīs. Arī Latvija nule paziņojusi par jauna veida bruņojuma iegādi - pirksim pašgājējas haubices - lielgabalus uz kāpurķēdēm.
***
Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzību
Vai Latvija ir tā vērta, lai militāra iebrukuma gadījumā to aizsargātu ar visiem iespējamiem līdzekļiem, pat ja tas prasītu lielus cilvēku upurus?
Grūti pateikt 19,3%
JĀ: 55%
Drīzāk JĀ 22,7%
Noteikti JĀ 31,8%
NĒ: 26%
Noteikti NĒ 10,4%
Drīzāk NĒ 15,8%
***
Gadījumā, ja Latvijā izceltos ārēju spēku izraisīts bruņots konflikts un jums būtu iespēja aizbraukt no Latvijas, vai jūs aizbrauktu vai paliktu Latvijā?
AIZBRAUKTU: 31%
Vairāk ticams, ka aizbrauktu 18,9%
Noteikti aizbrauktu 12,2%
Paliktu: 54%
Vairāk ticams, ka paliktu 23,8%
Noteikti paliktu 30,5%
***
Ja Krievija uzbruktu Latvijai, ko jūs, visticamāk, darītu?
Neko nedarītu - censtos turpināt dzīvot tāpat kā līdz šim 25,2%
Darītu ko citu 6,1%
Atstātu Latviju 13,7%
Grūti pateikt 16,0%
Stātos Zemessardzē 8,1%
Zemessardzē nestātos, taču bruņoti pretotos citos veidos 7,1%
Sniegtu palīdzību tiem, kuri pretotos (piemēram, piegādātu ēdienu, palīdzētu ievainotajiem) 23,9%
Avots: SKDS