Norādījumi, kas ļauj justies piederīgam kādai noslēpumu aptvertai jauniešu grupai, vienojošas, lai arī sevi traumējošas darbības, kas jāizpilda, ja «vēlies būt savējais», – Krievijā jau vairāk nekā gadu plaši izplatījusies spēle jeb drīzāk murgs sasniedzis arī Latviju. Jaunieši galvenokārt ar mobilo tālruņu starpniecību pārsūta spēles noteikumus, kā arī fotogrāfijas ar savainotām un asiņojošām rokām. Bērnu telefonos arī atrodama fotogrāfija, kas pagājušā gada sākumā, šokējot sabiedrību, ceļoja pa kaimiņzemes internetu un kurā attēlota it kā pašnāvību uz dzelzceļa veikusi jauniete.
Vēstule, kurā bērni un jaunieši tiek aicināti veikt dažādas darbības, piemēram, uzzīmēt sev uz rokas vali vai piecelties pulksten četros no rīta un skatīties šausmu filmu, rakstīta krievu valodā, tas varētu izskaidrot, kāpēc zilais valis vairāk izplatījies tieši krievvalodīgu bērnu vidū, taču par šo spēli zina arī liela daļa latviski runājošo bērnu, pārliecinājās Neatkarīgā, aptaujājot vairāku skolu dažādu klašu bērnus. Konkrētākas aprises spēle ieguva, kad parādījās informācija par diviem pusaudžiem, kuri, iespējams, bija mēģinājuši nolēkt no bijušās rūpnīcas Radiotehnika jumta Imantā. Policijā apliecina, ka šāds fakts ir fiksēts, tomēr līdz šim kriminālprocesā ievāktās ziņas neapstiprina, ka jaunieši vēlējušies izdarīt pašnāvību spēles ietekmē.
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga Neatkarīgajai apliecina, ka vecāki un skolotāji zvana, lūdzot padomus, kā rīkoties, šādus zvanus un epastus katru dienu saņem arī Latvijas Drošāka interneta centrs. Maija Katkovska, šī centra vadītāja, stāsta: Zilais valis, kas tiek dēvēts arī par nāves spēli, ir sociālos medijos izplatījusies pusaudžu mudināšana veikt dažādas destruktīvas darbības ar savu ķermeni un dalīties fotogrāfijās un video, kur šī rīcība atspoguļota. Pašlaik tas izplatās īpaši strauji, jo jauniešu vidū ir stilīgi un varonīgi nebaidīties un sagriezt sev rokas vai citā veidā nodarīt sev sāpes. Apkopojot informāciju par Zilā vaļa pirmsākumiem Krievijā, pieredzes stāstus no jauniešiem un žurnālistu pētījumus, pastāv pamatotas aizdomas, ka iniciatīvas aizsācējs ir kāda persona vai to grupa, kas pati sava depresīvā noskaņojuma dēļ radīja un izplatīja ekstrēma rakstura saturu, meklējot domubiedrus, iesaistot bērnus un jauniešus un pievēršot sev sabiedrības uzmanību. «Spēles bīstamība ir pret sevi vērsta vardarbīga satura izplatīšanās bērnu vidū. Rezultāts ir pašiznīcinošā rīcība, kas var beigties traģiski,» saka M. Katkovska.
Neatkarīgā ieguva neoficiālu informāciju, ka dalīšanās attēlos, kas rāda nodarījumus bērniem, iespējams, varētu būt arī sava veida biznesa projekts, līdzīgi kā vardarbību saturoši video vai pornogrāfija, taču tam nav apstiprinājumu vai pierādījumu. M. Katkovska uzsver - Latvijā nav pierādījumu, ka spēli vadītu un bērniem uzdevumus dotu kāda pieaugušo organizētās noziedzības grupa. Tā vairāk ir jauniešu informācijas apmaiņa ar vardarbīgu fotogrāfiju un video izplatīšanu. «Riska grupa ir emocionāli nenobrieduši, depresīvi noskaņoti pusaudži un jaunieši, kas vēlas pievērst sev cilvēku uzmanību, liekot iedomāties - kā tas būtu, ja viņš vai viņa vairs nebūtu šajā pasaulē,» saka eksperte.
***
UZZIŅAI
Padomi vecākiem un pedagogiem saskarsmei ar tā dēvēto spēli Zilais valis
JĀBRĪDINA
Pamanot, ka klasē, ģimenē vai paziņu bērnu vidū tiek runāts par Zilo vali, internetā tiek meklēta informācija, izmantojot atslēgas vārdus gan latviešu, gan krievu valodā, kas saistīti ar zilo vali, esmu spēlē vai piecel mani 4:20, ir jābrīdina pusaudži un jaunieši, ka saturs, ko viņi atradīs, būs nepatīkams un iesaistīšanās var būt dzīvībai bīstama.
JĀPASKAIDRO
Ir jāaicina bērni nemeklēt ar šo spēli saistīto informāciju un neizplatīt to tālāk caur sociālajiem tīkliem un ziņojumapmaiņas programmām. Jāpaskaidro, ka katra ķēdes vēstule un ziņu pārsūtīšana citiem paplašina to bērnu loku, kas saskaras ar vardarbīgu un uz destruktīvām darbībām vērstu saturu.
JĀRĪKOJAS
Pamanot, ka bērnam ir grieztas rokas, skrāpējumi ar asu priekšmetu uz ķermeņa, zilumi, ka viņš runā par kāpšanu augstās celtnēs, noteikti ir jāiesaistās, jāziņo ģimenei, jāiesaista skolas psihologs, jāuzdod jautājumi bērnam vai jaunietim, lai noskaidrotu, kāpēc tas tiek tā darīts.
JĀZIŅO
Par aizdomīgu saturu, kontiem un grupām jāziņo sociālo tīklu administrācijai, izmantojot pogu Report. Var ziņot Drossinternets.lv, sūtot epastu uz epasta adresi zinojumi@drossinternets.lv.
JĀUZTIC
Bērniem un viņu vecākiem ir pieejama psihologa palīdzība, zvanot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai pa uzticības tālruni 116111.
Avots: Drossinternets.lv