Reformu sakarā valdības solījumi pašvaldībām kļūst konkrētāki

Lai pašvaldībām kompensētu Finanšu ministrijas rosinātās nodokļu sistēmas radītos neieņemtos līdzekļus, nākamajā gadā būšot nepieciešami aptuveni 135 miljoni eiro, zina stāstīt premjerministrs Māris Kučinskis. Pašvaldības šādu prognozi dēvē par nepamatotu un atgādina, ka tās joprojām nav saņēmušas precīzu informāciju par reformas ietekmi uz to ienākumiem.

Pagaidām Finanšu ministrija nav nākusi klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kur šos līdzekļus atrast, taču pašvaldībām sola, ka tām pāri nedarīs.

Jau vēstīts, ka, saskaņā ar pagājušajā nedēļā prezentēto nodokļu sistēmas reformas ieceri, nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiks samazināts no 23% uz 20%. Ņemot vērā, ka 80% no iekasētā IIN novirza pašvaldībām, tās satraukušās, ka nespēs izpildīt uzņemtās saistības un realizēt iecerētos projektus. Turklāt ieņēmumus negatīvi ietekmēs arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana.

M. Kučinskis sola, ka pašvaldību vēlmes uzklausīs, jo koalīcijas partneri apzinās, ka pašvaldību lielās ietekmes dēļ samazināt to ienākumus nebūtu pareizi. «To sapratuši arī visi mūsu partneri. Valdība apzinās, ka visām pašvaldībām ir kredītsaistības un plāni un mēs nevaram bezatbildīgi tam pieiet, un pašvaldību budžeti samazināties nedrīkst. Finanšu ministrija modelē dažādus variantus,» sola premjerministrs un aicina visus politiskos spēkus iesaistīties kompensācijas mehānisma izstrādē, lai no valdības kabinetiem Saeimā regulējums nonāk kvalitatīvs.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis stāsta, ka ministrija pašlaik strādā pie viena kompensācijas mehānisma. Proti, 19,5% no valsts kopbudžeta ieņēmumiem tiktu rezervēti gadījumiem, kad sarukuši pašvaldību ieņēmumi.

M. Kučinskis teica, ka par līdzīga mehānisma ieviešanu pašvaldības runā jau gadiem ilgi.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka valdības aprēķini ir pārāk optimistiski. Savienība aplēsusi, ka nodokļu sistēmas reforma pašvaldību ienākumus varētu samazināt par līdz pat 500 miljoniem eiro. «Ieņēmumi saruks, tas ir skaidrs, un nevis par desmitiem, bet simtiem miljonu. Mūsu aprēķini liecina, ka par 300 līdz 500 miljoniem. Pagaidām neesam saņēmuši konkrētus ciparus no Finanšu ministrijas un tādēļ neko precīzāku nevaram pateikt,» saka A. Jaunsleinis. Detalizētas informācijas trūkums traucējot arī novērtēt ideju par 19,5% no valsts kopbudžeta rezervēšanu pašvaldību vajadzībām. «Iespējams, ka šie procenti skaitliski būs mazāk nekā šobrīd saņemtie ienākumi,» pieļauj pašvaldību interešu pārstāvis.

Taču premjerministrs kopumā par nodokļu sistēmas reformu ir optimistisks un uzskata, ka pašvaldību problēmas, ja tādas maz būs, būs īslaicīgas - viens vai divi gadi. Pēc tam reforma nesīs augļus - plaukstošu tautsaimniecību. Tiesa, par pašu reformu pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, un Saeimas kuluāros lēš, ka nākamā gada budžetā bez pašvaldību vajadzībām valdībai būs jārēķinās ar vēl 500 miljonu deficītu. Ņemot vērā, ka nākamgad jāsasniedz NATO solītie divi procenti no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, jāturpina reforma veselības aprūpē un izglītības sistēmā, šāds iztrūkums var būt vairāk nekā izaicinošs.