Pensija būs mazliet lielāka. Kam un par cik?

© Publicitātes foto

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi pensiju likuma izmaiņas, taču pagaidām deputāti par tām nebalso, jo ir jāsagaida atzinumi no atbildīgajām ministrijām – Labklājības un Finanšu –, kā arī no Saeimas Juridiskā biroja. Priekšlikumi izmaiņām pensiju likumā skar indeksāciju un pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam.

Saeimā izveidotā darba grupa jau pietiekami ilgi strādā pie jautājuma par pensiju palielināšanu tiem pensionāriem, kuriem ir liels darba stāžs, taču līdz šim konkrētos priekšlikumos likuma grozījumiem idejas nebija pārtapušas. Sagatavotās izmaiņas pensiju likumā paredz no nākamā gada pensiju pieaugumu atsevišķām pensionāru grupām. Deputāti piedāvā palielināt indeksāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, kā arī lielākas piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai 1996. gadā. Lai uzlabotu situāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, atsevišķām pensionāru grupām paredzēts piemērot lielāku iemaksu algas pieauguma koeficientu. 2017. gadā pensijas tiek pārskatītas, ņemot vērā inflācijas pieaugumu, kā arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma. Sagatavotais likumprojekts paredz personām ar 40 gadu apdrošināšanas stāžu un vairāk pašreizējo 50 procentu vietā piemērot 70 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu pieauguma valstī, savukārt līdz 60 procentiem to paredzēts palielināt personām ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem. Neatkarīgi no uzkrātā stāža 60 procenti no iemaksu algu pieauguma tiks ņemti par pamatu, indeksējot pensijas arī senioriem, kuri strādājuši kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda, ka likumprojekts sagatavots komisijas izveidotajā darba grupā ciešā sadarbībā ar atbildīgo ministriju un senioru intereses pārstāvošajām organizācijām. Pēc atzinumu saņemšanas no Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas plānots iesniegt to izskatīšanai Saeimā. «Lielāks atbalsts pensionāriem ar lielu darba stāžu un tiem, kuri pensionējušies vēl pirms sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas, viņiem pensiju jomā ir prioritāte,» uzsver A. Barča. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē nolemts nevis uzreiz virzīt grozījumus likumā apspriešanai Saeimā, bet sagaidīt atzinumus no ministrijām, kuras darba grupai jau ir paudušas savu viedokli un principā arī sniegušas atzinumus. Opozīcijas deputāti tāpēc piedāvāja likumprojektu iesniegt uzreiz, taču vairākums komisijas deputātu tam nepiekrita. Iespējams, tas neko būtiski nemaina, jo šīs izmaiņas likumā Par valsts pensijām ir «ieplānotas» no 2018. gada 1. janvāra. Tomēr, ņemot vērā vienmēr karstās diskusijas par pensiju likumu, visticamāk, ar pensiju likuma grozījumu pieņemšanu neies tik raiti.

Saeimas darba grupas likumprojekts paredz arī palielināt piemaksu pie pensijas personām, kuras pensionējušās līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksu šai senioru grupai plānots palielināt no viena līdz 1,5 eiro par katru darba stāža gadu - par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemaksa palielināsies par 50 centiem. Izmaiņas pensiju indeksācijas kārtībā no sociālās apdrošināšanas budžeta 2018. gadā papildus prasīs 3,2 miljonus eiro piemaksu palielināšanai valsts pamatbudžetā 2018. gadā papildus nepieciešami 27,8 miljoni eiro.

***

UZZIŅAI

Priekšlikumi pensiju palielināšanai

• Palielināt piemaksu pie pensijas personām, kuras pensionējušās līdz 1995. gada 31. decembrim, no 1 līdz 1,5 eiro par katru darba stāža gadu

• Personām ar 40 gadu apdrošināšanas stāžu un vairāk pašreizējo 50 procentu vietā pensiju indeksācijā piemērot 70% no apdrošināšanas iemaksu algu pieauguma valstī, ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem - līdz 60%

• Neatkarīgi no uzkrātā stāža 60 procenti no iemaksu algu pieauguma tiks ņemti vērā, indeksējot pensijas pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos

Avots: Saeimas Sociālo un darba lietu komisija

Svarīgākais