VALSTS NAUDAS SADALE: "Dienas mediji" boikotē netaisnīgo konkursu

© Lauris Vīksne, F64 Photo Agency

Pēc tam kad 11 mediju organizācijas vērsās ar sūdzību par netaisnīgu valsts naudas sadali pie premjera Māra Kučinska un viņš konkursa rīkotājiem lika vēlreiz izvērtēt tā norisi, kultūras ministre Dace Melbārde parunājās ar ierēdni Robertu Putni, un abi konstatēja, ka būs jau labi. Taču nebūs vis – preses cilvēki ir nemierā, un, piemēram, izdevniecība Dienas mediji pat atsakās no tai atvēlētās naudas, jo tā būtu konkursa gaitā notikušo netaisnību akceptēšana.

Neatkarīgā jau vēstīja par aplamībām sabiedriski nozīmīga satura veidošanai atvēlētās valsts naudas - 490 000 eiro - sadalē. 56 pieteikumi un tikai 16 atbalstītie.

Konkursa komisijā darbojušies cilvēki ar interešu konfliktu, nauda dota pamatā pietuvinātiem medijiem un paziņām, ko vieno darbošanās Džordža Sorosa finansēto organizāciju tīklā. Trim dalībniekiem atbalstīti pa diviem un pat trim projektiem. Tajos plānotās algas - nozarei neraksturīgi lielas. Atbalstu komercmedijiem nezin kādēļ saņēmusi valsts televīzija. Maksāts ir arī par projektu, kas īstenots vēl pirms konkursa, ko nolikums neatļauj. Šādi pakalpots portālam delfi.lv.

Ekrānšāviņš no avīzes

Un nav tā, ka par netaisnību konkursā runā tikai tie mediji, kas naudu nav dabūjuši (to vidū arī Neatkarīgās izdevējs Mediju nams). Dienas mediji dabūja 20 000 eiro, taču paziņojuši, ka no tiem atsakās. Izdevniecības valdes priekšsēdētājs Edgars Kots atzīst, ka šī ir liela summa, taču, paņemot to, tiktu demonstrēta samierināšanās ar konkursa netaisnīgo norisi: «Redzot, ka ap šo konkursu ir tik daudz neskaidrību, sūdzību un pat izmeklēšanas iestāžu aktivitāšu, mēs uzskatām, ka konkursa rezultāti jāanulē un jāsludina tas no jauna.» Dienai īpaši kremt, ka delfi.lv gadījumā nauda piešķirta faktiski jau izstrādātam projektam. «Bet tieši mediju telpa ir tā, kurai vajadzētu būt godīgai un caurspīdīgai, nevis leģendām apvītai, kā tādam Dienvidu tiltam,» spriež izdevniecības vadītājs. Pirms piecām dienām atbildīgajām iestādēm nosūtīta uzņēmuma protesta vēstule. Atbilde pagaidām nav saņemta. Taču nebūs brīnums, ja tā saturēs līdzīgu atrakstīšanos kā iepriekš, atbildot uz mediju organizāciju kolektīvo pretenziju. Nekāda pārbaude jau nenotika. Kultūras ministrija vienkārši atrakstījās, ka naudas ir par maz, bet pretendentu - par daudz, un visiem nepietiek. Kaut gan ne jau ar naudas daudzumu mediji ir nemierā, bet gan nekaunību, kā tā sadalīta. Teju pusmiljons Latvijas medijiem ir liela summa, turklāt šogad kopumā plānotais valsts atbalsts ir vēl krietni lielāks. Ministru kabinets pērnā gada nogalē pieņēma rīkojumu Nr. 666 Par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plānu. 2017. gadā plāna īstenošanai atvēlētā summa ir 1 387 516 eiro. Aptuveni tikpat arī nākamajos. Tāpēc svarīgi, lai konkursa norise tiek savesta kārtībā, respektējot valsts mediju politikas stratēģisko mērķi:

«Radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.»

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais