Veselības aprūpes pakalpojumu sasaite ar sociālo iemaksu veikšanu, vienlaikus palielinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentu, lai iegūtu papildu naudu veselības budžetam, – tieši šāds pašlaik izskatās reālākais scenārijs, par kādu šodien varētu vienoties politiskās partijas koalīcijas sēdē. Politiķi vēlreiz plānojuši diskutēt arī par Latvijas Bankas priekšlikumu – ieviest fiksētu ikmēneša veselības maksājumu, taču, visticamāk, to noraidīs.
Tātad, lai palielinātu veselības nozares finansējumu, Latvijas iedzīvotājiem papildus jau pašlaik maksātajiem nodokļiem būs jāmaksā vēl, un nav skaidras atbildes, vai ar to patiešām pietiks un kā mainīsies veselības aprūpes pieejamība. Ceturtdien premjerministra Māra Kučinska vadītā darba grupa pavēstīja par diviem priekšlikumiem, kuri, kā atzina premjers, «izdzīvojuši pēc darba grupas», taču gala lēmums būs jāpieņem politiskās diskusijās, un to varētu izdarīt šodien - valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē. Kādi ir šie varianti, par ko politiķiem vēl jādiskutē? Viens no variantiem ir sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar sociālo iemaksu veikšanu. Kamēr no sociālā budžeta netiek prasīts novirzīt naudu veselībai, tikmēr šim variantam piekrīt labklājības ministrs Jānis Reirs, jo Labklājības ministrijai ir visi dati, kuri cilvēki ir sociāli apdrošināti un veic sociālās iemaksas, tāpēc izsekot to, vai šim cilvēkam būs pieejami veselības pakalpojumi vai ne, varēs visai sekmīgi. Tiesa, te vēl būtu jādiskutē, par kādu sociālo iemaksu objektu (tas ir, no kādiem ienākumiem veikto sociālo iemaksu) būtu runa un vai valdība varētu atgriezties pie diskusijas par minimālajām sociālajām iemaksām. Acīm redzami Labklājības ministrija to noteikti vēlas, visticamāk, vēlreiz apspriešanai piedāvājot ieviest šīs minimālās iemaksas no minimālās algas.
Taču, kamēr nav skaidrs, vai no sociālā budžeta varētu papildināt veselības maku, nav atbildes uz jautājumu, no kurienes tad veselības nozarei papildu finansējums. Darba grupa ir izvēlējusies kā variantu piedāvāt PVN palielinājumu par vienu procentu - no 21 uz 22 procentiem. Veselības ministre Anda Čakša šādu variantu atbalsta, jo «tad visi neatkarīgi no saviem ienākumiem šo patēriņa nodokli nomaksā un, ņemot vērā nodokļu samazinājumu darbaspēkam, tad šis būtu solidāri». Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atzina, ka priekšlikums palielināt PVN ir lielākais bezspēcības apliecinājums. Latvijas Banka aizstāv savu piedāvāto variantu, un tas ir otrs priekšlikums, pie kā vērtēšanas nopietni apstājusies darba grupa un par kuru šodien politiķi turpinās spriest. Bankas variants ietver sevī it kā obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu, kur katram darbspējīgam iedzīvotājam būtu jāmaksā fiksēts ikmēneša maksājums mēnesī - 20-30 eiro. Aizstāvot savu piedāvāto modeli, I. Rimšēvičs norāda, ka maksājumu varētu diferencēt atkarībā no ienākumu līmeņa. «Mūsu modelis neparedz nodokļu celšanu, turklāt bērniem, studentiem un pensionāriem apdrošināšanas polise būtu par velti, bet strādājošie varētu maksāt, iespējams, diferencētas polises izmaksas,» sacīja bankas prezidents. Tajā pašā laikā banka kategoriski to nevēlas saukt par jaunu nodokli, pret ko iebilst arodbiedrības un veselības ministre.
Pēc M. Kučinska sacītā, var saprast, ka viņš personīgi atbalsta PVN palielināšanu. «Maksājot PVN, veselības aprūpes sistēmu būs spiesti finansēt arī tie strādājošie, kuri dažādu iemeslu dēļ nemaksā sociālo nodokli. Savukārt tiem, kas maksā sociālo nodokli, tiks nodrošināta pilnvērtīga veselības aprūpe. Tas pats attiecas uz pensionāriem, bērniem, uz visām sociāli aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Palielinot PVN, visi solidāri maksās par veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanu.
Pagaidām gan nav precīzu aprēķinu, cik katrs no variantiem papildus dotu veselības budžetā. Latvijas Banka aprēķinājusi, ka tās variants dotu papildu ieņēmumus ap 250-300 miljoniem eiro gadā. Veselības ministrija cer piesaistīt vismaz 500-600 miljonu eiro papildus pašreizējam gada budžetam veselībā, kas ir 824 miljoni eiro.
***
Veselības nauda
Kādus veselības nozares finansēšanas variantus piedāvā darba grupa:
• Veselības aprūpes pakalpojumu samaksu sasaistīt ar sociālo iemaksu veikšanu, bet, lai iegūtu papildu finansējumu, palielināt PVN no 21 uz 22%
• Ieviest fiksēto ikmēneša maksājumu katram strādājošajam - 20 eiro mēnesī
Avots: Neatkarīgā