Biedrība "Ķepu-Ķepā" aicina ziedot kaķu mājas būvniecībai un pastaigu laukuma
Reiz, sen-senos laikos, es biju maza meitene, kas sagādāja ne vienu vien sirmu matu savai mammai, stiepjot uz mājām izsalkušus ielas kaķēnus un noklīdušus suņus. Es augu. Un pieauga arī mana nesapratne, redzot cilvēku vienaldzību un cietsirdību attiecībā pret nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem. Es sev apsolīju: „Kad izaugšu, es izveidošu vietu, kur šie negribētie un izpostītie dzīvnieki būs drošībā!”. Tā radās sapnis. Sapnis par to, ka ik vienam mājas mīlulim, kas nodots un sāpināts, būs droša vieta kur patverties.
„Ķepu-ķepā” uzsāka savu darbību privātmāju ciematiņā Ķekavā- manu vecvecāku mājā. Aprunājos ar mammu un mēs izlēmām meklēt māju laukos, prom no trokšņiem un cilvēku pūļiem. Vietu, kas būtu radīta dzīvnieku labsajūtai. Tētis uzdāvināja 1000 latus. Mana mamma paņēma hipotekāro kredītu, lai varētu iegūt šo pleķīti zemes laukos… Ar pļavām un mežu. Ar mājiņu, kuras vienīgais lepnums bija vecie, šķībie logi un krāsniņa, kas dūmo. Tad sākās patiesā cīņa. Divas sievietes laukos… Un ne santīma brīvu līdzekļi, jo viss ir ieguldīts, lai nopirktu šo zemi dzīvnieku labākas nākotnes vārdā.
Rakstu šīs rindas un atceros, kā divatā ar mammu gājām uz mežu un ar vecu “družbu” zāģējām kokus, lai būtu stabi suņu voljēriem. Pirkām vecus žogus, lai būtu sēta. Ūdens no akas, kuru nes ar rokām un bezcerība, kas pārmāca, ierodoties arvien jauniem dzīvniekiem. Suņu būdas, kas naglotas divu sieviešu rokām, izskatījās traģikomiskas, bet savu funkciju pildīja.
Ir pagājuši 6 gadi kopš “Ķepu” atvēršanas, un jūlija vidus ir tas laiks, kad ievācāmies Rēvicos. Bija arī negatīvi brīži, jo cilvēki redzēja to vizuālo tēlu, kas nepavisam nebija spožs. Mūs lamāja, pēla un nosodīja. Taču, kad tika veikta pārbaude, izrādījās, ka visiem dzīvniekiem ir dokumenti ar atzīmēm par vakcinācijām. Veterinārajā klīnikā glabājas vesela kaste ar ierakstiem par mūsu dzīvmieku ārstēšanu un aprūpi. Gribu teikt paldies! Arī par tiem smagajiem brīžiem, kad saņēmām sabiedrības nosodījumu. Tas viss deva spēku cīnīties, augt un nepadoties!
Joprojām mūsu darba dienas ir 14-16h garas, bet pārgurušās rokas un kājas smeļ spēku sirdī, kas gavilē, kad kāds no mūsu dzīvniekiem devies mājup, kad kāds ir atlabis, kad saņemam foto no jaunajiem saimniekiem un redzam -Tev pretī smaida laimīga dzīvnieka acis!
Paldies jums visiem par atbalstu un ticību tam, ko darām, paldies, ka ļaujat mazās meitenes sapnim piepildīties! Paldies, ka adoptējat un nepaliekat vienaldzīgi. Paldies, ka šos gadus esat ar mums!
Dārgie draugi, radiņi, atbalstītāji, kaimiņi un līdzi sekotāji ! 6. jūlijā man aprit 27 gadi, nav jau gluži apaļš cipars, bet tomēr lūgšu visus atbalstīt šī brīža projektu - “Minku māja”. Nedāviniet ziedus un dāvanas, atsūtiet kaut vai eiro, lai “Minku māja” būtu. Tas manu sirsniņu sildīs daudz vairāk nekā milijons sarkanu rožu!
Aicinu visus sapulcēties 15.jūlijā uz kopīgu talku un lielās zupas ēšanu! Ir pienācis laiks sakopt mežu - izzāģēt nokaltušos kokus, tikt galā ar jaunaudzi un sākt vākt malku ziemai. Ja mums paveiksies, tad nākamajā gadā varēsim izveidot suņu pastaigu parku mežā. Kopā mums tas izdotos, es zinu!
Ļūdzu dalieties ar šo informāciju sociālajos tīklos - jo vairāk mūsu būs, jo ātrāk lielais darbs ies uz priekšu. Nepaliec mājās-ja līs lietus, kurināsim ugunskurus kur sasildīties. Pavadīsim kopīgu dienu ar draugiem un ģimeni laukos, kopīgos darbos un priekos, svinēsim arī 6. gadu “Ķepu” jubileju. Tā būtu pirmā jubilejas ballīte mūsu astaiņiem! Un būs arī gards kliņģeris.
Līdzi jāņem darba cirvji, zāģi (kādi nu jums ir), darba cimdi un grābekļi, drēbes, kuras nav žēl saplēst un nosmērēt, jo noteikti kāda suņaste izdomās samīļoties ar dubļainām pekām.
Tiekamies “Ķepās”!!!!
Ziedojuma konts:
Projekts “Minku māja”
Dzīvnieku aizsardzības biedrība Ķepu-Ķepā
Reģistrācijas numurs: 40008176673
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
BIC/swift kods: HABALV22
T:29733601
DzAB "Ķepu-ķepā" īpašniece
Gundega Bidere