Domā, kā izskaties, uzvedies sociālajos tīklos, darba devēji to vērtē

Sociālo tīklu caurlūkošana, lai izvērtētu potenciālo darbinieku, ir arvien augošāka tendence personāla atlases speciālistu un darba devēju ikdienā.

Arī Venden personāla vadītāja Alīna Kirejeva norāda, ka sociālajos tīklos atrodamā informācija par kandidātu var palīdzēt pieņemt gala lēmumu par darba piedāvājuma izteikšanu vai atteikumu.

Palīgs - interneta dzīles

A. Kirejeva stāsta, ka, ņemot vērā viņas ilggadējo pieredzi personālvadībā, viņai ir vajadzīgas aptuveni piecas minūtes, satiekot kandidātu klātienē, lai saprastu, vai viņš būs piemērots brīvajai vakancei vai tomēr ne. «Sarunas laikā, uzdodot dažādus jautājumus, gūstu apstiprinājumu savam sākotnējam secinājumam.» Skaidrību palīdz ieviest arī sociālie tīkli, piemēram, Facebook, LinkedIn, Odnoklassniki.ru. «Sociālajos tīklos redzamais, tostarp bildes, dod priekšstatu par cilvēku, un citreiz tur redzamais un atrodamais «iegriež» kandidātam,» stāsta A. Kirejeva. Viņa cenšas arī iegūt atsauksmes par potenciālo darbinieku. Personāla vadītāja zina vadītājus, kas personāla atlasē ietver arī numeroloģijas, astroloģijas elementus, piemēram, priekšroku dodot kādam konkrētas horoskopa zīmes pārstāvim. Informācija tiek meklēta arī plašajā google.lv meklētājprogrammā. «Intervijās jautāju par hobijiem, realizētiem projektiem ārpus darba - tas viss kopumā veido arvien pilnīgāku priekšstatu par kandidātu un ļauj izdarīt pārdomātāku lēmumu.» Viņa informē, ka arvien vairāk uzņēmumi sociālos tīklus izmanto tieši personālvadībā, respektīvi, savos kontos publicē darba sludinājumus, jo sociālajos tīklos tagad ir daudz vieglāk sasniegt vajadzīgo auditoriju. Arī Venden šādas prakses ieviešanu apsver.

Izaicinājumus - noturēt darbiniekus

A. Kirejeva pirms pusotra gada pievienojās Venden, uzņemoties gādību par vairāk nekā 200 cilvēku lielu kolektīvu - domājot par atbilstošu motivācijas programmu, lojalitātes veicināšanas pasākumiem un jaunu darbinieku piesaisti. Principā viņa kā jebkurš personālvadības speciālists ir vidutājs starp vadību un komandu. Šobrīd viņas lielākais izaicinājums ir saistīts ar jau esošajiem darbiniekiem - viņu iesaisti, noturēšanu, motivēšanu, veidojot saliedētu komandu. Tas neesot vienkārši, jo visiem neder viens motivēšanas instruments - kas vienam der, otram ne. «Mēs lepojamies, ka mums ir daudz ilggadēju darbinieku, kas uzņēmumā strādā piecus, desmit gadu. Un ir svarīgi noturēt viņos interesi un vēlmi palikt. Rutīna nav vēlama, tāpēc ir nemitīgi jādomā, kādas jaunas vēsmas ieviest, lai savstarpējās attiecībās, attieksmē neiestātos stagnācija,» teic A. Kirejeva.

«Paldies» neko nemaksā

Nenoliedzami jebkuram darbiniekam svarīgi ir nopelnīt un saņemt pienācīgu atalgojumu, taču gan pētījumi apliecina, gan A. Kirejeva, spriežot pēc savas pieredzes, akcentē - nauda nav svarīgākais dzinulis. Tā ir būtiska, bet tā ilgtermiņā neveidos lojālus, ieinteresētus strādājošos. «Motivē nemateriāli labumi - cilvēki grib būt novērtēti, grib dzirdēt «paldies», tas iedvesmo. Tāpēc esam ieviesuši Īpašā kolēģa titulu, lai uzslavētu savus darbiniekus par kādu īpašu sasniegumu, paveiktu darbu un ne tikai. [Un pateicība par darbu neprasa milzu naudas ieguldījumus, tās vairāk ir darba devēju atrunas un nevēlēšanās domāt par motivācijas jautājumiem.] Gribu veidot kolektīvu, kur valda nevis formālas, bet draudzīgas attiecības, jo mēs taču strādājam kopā astoņas stundas dienā. Caur šādiem kopējiem pasākumiem veidojas arī kopējas, vienojošas sajūtas. Cilvēkus motivē arī kvalitatīva darba vide, darba apstākļi, pārdomāti organizēts darbs, jauniešiem - izaugsmes iespējas.»

Vēlas dzirdēt: varu un gribu

A. Kirejeva ir gandarīta, ka Venden darbinieku rotācija ir ļoti zema - piemēram, šā gada septiņos mēnešos darbu pārtraucis viens darbinieks, jo neizturēja pārbaudes laiku.

Attiecībā uz jaunu darbinieku piesaisti, šoferus un noliktavas darbiniekus neesot salīdzinoši problemātiski atrast, sarežģītāk ir sameklēt tirdzniecības pārstāvjus - kandidātus visbiežāk nākas meklēt vairāk par mēnesi.

Vai uzņēmumam ir interesanti zaļie gurķi jeb jaunieši bez darba pieredzes? «Jā, pieredze var nebūt tik izšķiroša, ja redzam, ka jaunietim ir vēlme strādāt pie mums un mēs kā darba devējs viņu patiesi interesējām, nevis vienkārši viņš meklē kaut kādu darbu. Redzam, ka jauniešiem ir ļoti lielas ambīcijas, un tas nav slikti, taču gaidām, ka viņi tās spēs un var piepildīt. Ambīcijām jābūt pamatotām. Uz atlasi ir jānāk sagatavotam. Mēs gribam dzirdēt no jauniešiem, ka viņi var un grib apgūt to, ko vēl nezina, ka viņi ir gatavi mācīties. Ir jābūt arī skaidrībai, ko viņi paši vēlas. Haoss darba intervijās nav vēlams. Ja cilvēks ir uzaicināts uz darba pārrunām, tātad darba devējs apsver iespēju viņu ņemt darbā, bet vispirms grib iepazīties, saprast, kāds cilvēks ir,» akcentē A. Kirejeva.

***

Alīna Kirejeva

Izglītība: bakalaura grāds psiholoģijā un maģistra grāds organizāciju psiholoģijā Latvijas Universitātē

Darba pieredzes galvenie pieturas punkti:

•Avers Centrs personāldaļas vadītāja

•Interinfo Latvia personāldaļas vadītāja

•Venden Group komercprojektu vadītāja

•Pašlaik Venden personāldaļas vadītāja