Jaunieši gūst pieredzi un atrod darbu
Jauniešu bezdarbs rekordaugstus rādītājus sasniedza krīzes gados, kad katrs ceturtais bezdarbnieks bija jaunietis. Uzmanību šim faktam pievērsa Eiropas Komisija, iekļaujot Latviju «kritisko valstu» sarakstā, kurām steidzami jāveic pasākumi, lai mazinātu jauniešu bezdarbnieku skaitu. Tas ļāva Latvijai saņemt Eiropas Savienības finansējumu un uzsākt vairākas programmas tieši jauniešiem.
Lielākās problēmas jauniešiem atrast darbu ir darba pieredzes trūkums. Darba pieredzes nebija arī Kārlim Neilandam. «Pabeidzu skolu un nolēmu uzreiz meklēt darbu, sāku ar lielākajiem uzņēmumiem, taču visur prasīja darba pieredzi vismaz divus trīs gadus, tādas pēc skolas, protams, nebija,» stāsta Kārlis, kurš pēc izglītības ir datorsistēmu tehniķis. Viņš uzzinājis, ka drauga tēvs nesen kā bija atradis darbu ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību, un arī Kārlis nolēma mēģināt meklēt palīdzību tur. «Ļoti liels bija mans pārsteigums, kad man zvanīja jau tajā pašā dienā, piedāvāja atnākt uz darba interviju un vaicāja, vai es varu jau nākamajā dienā atnākt,» pieredzi atklāj Kārlis. Pēc darba intervijas puisis jau uzreiz sāka darbu, uzņēmums pats piedāvā apmācības, arī tagad - Kārlis jau pošas uz mācībām Vācijā. «No savas pieredzes varu teikt, ka jauniešiem ir bail iet uz Nodarbinātības aģentūru, jo domā, ka tā ir domāta tikai veciem cilvēkiem,» saka Kārlis.
Ekrānšāviņš no avīzes
Nevalstiskā organizācija Nītaurē Nītaurēni organizē sporta un kultūras pasākumus vietējiem iedzīvotājiem. Ikdienā redz arī jauniešus, kuri nemācās un nestrādā. «Daļai patīk tāda dzīve, īpaši, ja var padzīvot pie vecākiem, kuri visu nodrošina, bet daļai jauniešu vienkārši nav nekādas pieredzes - ne dzīves, ne darba -, un tas darba tirgū ir liels mīnuss,» Neatkarīgajai stāsta Nītaurēnu vadītājs Mārtiņš Šteins. Biedrība uzņēma pie sevis šādus jauniešus, lai dotu viņiem nepieciešamo - pieredzi, un visos gadījumos tā ir bijusi noderīga. M. Šteins stāsta, ka visi jaunieši, kuri iesaistījās uz pusgadu biedrības pasākumos, tagad strādā vai mācās.
Augstākais bezdarba līmenis jauniešu vidū bija krīzes gados. Salīdzinot ar Dienvideiropas valstīm, kur bezdarba līmenis jauniešiem pārsniedza pat 40 procentu, Latvijā tas bija mazāks, taču pietiekami iespaidīgs - augstākais bezdarba līmenis jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem bija ap 2010. gadu. Katrs ceturtais bezdarbnieks bija vecumā no 15 līdz 29 gadiem - kopumā bez darba bija 40 500 jauniešu, no tiem lielākā daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Sākot no 2011. gada, jauniešu bezdarbs sāka pakāpeniski samazināties, izņemot 2014. gadu, kad jauniešu bezdarbnieku skaits kopējā bezdarbnieku skaitā bija atkal lielāks. Pašlaik jauniešu bezdarbnieku īpatsvars ir 18 procenti un jauniešu bez darba skaits ir ap 12 000, stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Nodarbinātības valsts aģentūra projektu Jauniešu garantijas sāka 2014. gadā, un kopš tā laika atbalstu saņēmuši jau 14 616 jaunieši. Profesionālās apmācības programmas, darbnīcas, subsidētās darba vietas, pirmā darba pieredze vai darbs nevalstiskajās organizācijas - tik dažāds ir jauniešiem piedāvātais atbalsts.
E. Simsone stāsta, ka visbiežāk jauniešiem neizdodas atrast darbu nepietiekama izglītības līmeņa dēļ, piemēram, trim procentiem no pasākumos iesaistītajiem jauniešiem izglītība bija zemāka par pamata, bet vismaz trešajai daļai - tikai pamatizglītība. Tiesa, ar grūtībām atrast darbu saskaras arī jaunieši ar augstāko un profesionālo izglītību. Visvairāk jauniešu darbu atraduši pēc dalības pasākumā - pirmā darba pieredze.
Lai gan programmai kopumā ir ļoti labi rezultāti un jauniešu bezdarbs samazinās, Latvija panākusi, ka Eiropas finansējums nepārtrūkst un vēl līdz 2018. gadam jaunieši bezdarbnieki varēs izmantot dažādu veidu atbalstu. Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka Ministru kabinetā konceptuāli izlemts pārņemt labo pieredzi no Eiropas finansēta projekta un integrēt to Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos. Iesaistoties kādā no Jauniešu garantijas pasākumiem, jaunietis saņem stipendiju 150 eiro mēnesī un, ja nepieciešams, arī piemaksu ceļa izdevumiem.
Diemžēl labklājības ministrs neatbildēja uz jautājumu, cik lielam īpatsvaram jauniešu neizdodas atrast darbu un kas ar viņiem notiek pēc dalības Jauniešu garantijās. «Neveiksmes datus mēs neapkopojam,» teica ministrs. Ministra atbilde ir visnotaļ dīvaina, jo šādi dati ļautu izvērtēt programmas plusus un arī mīnusus. Labklājības ministrijas speciāliste Aļona Tutova Neatkarīgajai precizēja, ka apmēram piektā daļa jauniešu bezdarbnieku, kuri iesaistīti kādā no bezdarbnieku programmām, tās nepabeidz un pazūd. Tas gan nenozīmē, ka neviens no viņiem neatrod darbu - daži aizbrauc uz ārzemēm, daži atrod darbu, bet nepaziņo dienestiem, daži kļūst par jaunajiem vecākiem. Par Jauniešu garantiju plaša analīze un pētījums tiks veikts nākamgad.