Nākamgad veselības aprūpes nozare papildus tiks finansēta no budžeta deficīta
Līdzīgi kā šogad, arī nākamgad veselības aprūpes nozare papildus tiks finansēta no budžeta deficīta saskaņā ar Eiropas Komisijas pieļauto deficīta atkāpi. Tas veselības kasi papildinās 2018. gadā ar 113,4 miljoniem eiro. Saskaņā ar valdības lēmumu veselības nozarei nākamgad papildus vēl tiks piešķirti vairāk nekā 80 miljoni eiro reformas ieviešanai.
Valdība, lemjot par nākamajā gadā piešķiramo papildu finansējumu nozarēm, vienojusies piešķirt līdzekļus veselības nozarei, ceļiem, izdevumiem, kas saistīti ar minimālās algas pieaugumu un sociālo iemaksu kāpumu. Lēmumi pieņemti valdības sēdes slēgtajā daļā. Būtisks finansējums piešķirts veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai 2018. gadā - 85,3 miljoni eiro, 2019. gadā - 99,6 miljoni eiro un 2020. gadā - 105,5 miljoni eiro. Valdība atbalstīja arī priekšlikumu atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai nākamajā gadā papildus piešķirt 113,4 miljonus eiro un 2019. gadā 149,9 miljonus eiro. Šogad no budžeta deficīta atkāpes veselības nozare saņēma 34 miljonus eiro. Papildu naudu nolemts piešķirt arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Valdība arī atbalstījusi papildu finansējumu darba devēja sociālo iemaksu palielinājuma nodrošināšanai saistībā ar pieņemtajiem grozījumiem sociālās apdrošināšanas likumā. Valsts finansētām iestādēm 2018. gadam iemaksu veikšanai papildus piešķirs 4,7 miljonus eiro. Līdzīgu iemeslu dēļ papildu finansējums jāpiešķir minimālās darba algas palielinājuma dēļ. Ar minimālo algu saistīti dažādi maksājumi, tāpēc atbalstīts papildu finansējums nākamajos trijos gados 21,1 miljona eiro apmērā ik gadu minimālajai algai piesaistītiem valsts sociālā nodrošinājuma pasākumiem - mērķdotācijām, dotācijai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, uzturlīdzekļu izmaksai, kompensācijām cietušajiem, kā arī pabalstiem aizbildnim par bērna uzturēšanu. Atbilstoši jaunajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7 procentiem, bet 2018. gadā būs 3,4 procentu līmenī.
Savukārt Fiskālās disciplīnas padome aicina straujas ekonomiskās izaugsmes gados neaizmirst par rezervi kritiskākiem ekonomikas periodiem. Padome gan ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes, norādot, ka tās kopumā ir reālistiskas, taču vienlaikus norāda, ka šīs prognozes apstiprinājušas aizdomas par ekonomikas uzsilšanu, kas prasa īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, tajā skaitā rezervju veidošanu, valsts parāda samazināšanu, nevis fiskālu ekspansiju. «Jārēķinās arī ar makroekonomiskajiem riskiem, kad ekonomika var pāriet no uzkaršanas fāzes uz atdzišanas fāzi,» saka padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. «Valdība nolēmusi 2019. gadam neveidot fiskālo rezervi, lai mazinātu deficītu, kas veidojas nodokļu reformas dēļ (0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta), pat neskatoties uz ļoti labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem. Šāds lēmums ir vērtējams negatīvi, jo ir pretrunā ar pretcikliskas fiskālās politikas principiem,» uzsvēra padomes biedrs Andžs Ūbelis.