NEATKARĪGĀS LASĪTĀJI: Visa enerģija iztērēta svilpē

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

"Neatkarīgās" lasītāju zvani.

Lasītājs Jānis Dindēns no Garkalnes brīnās, kāpēc tādas milzu problēmas tiek taisītas no tā, ka bērni varētu iet skolā no sešu gadu vecuma. Viņš pats sācis mācīties 1938. gadā pirmskolā septiņu gadu vecumā, un tur bijuši arī sešgadīgi bērni. Nevienam nav pat nācis prātā par to kaut ko gari spriedelēt - ja bērns var jau mācīties, lai mācās. «Tagad taisa visādus pētījumus, komisijas un problēmas. Tikai naudu tērē,» ir sašutis Dindēna kungs.

Pensionārs Jānis ievērojis, ka bieži tiek piekopts tas, ko padomju laikā sauca par «pokazuhu» jeb izrādīšanos. Svarīgas amatpersonas iestāda vienu kociņu vai iebetonē vienu kapsulu, un deviņi cilvēki stāv apkārt ar ķiverēm galvā. Līdzīgi ar izrādīšanos nodarbojoties arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. «Viņš divu gadu laikā ir nācis klajā ar piecām likumu iniciatīvām. Tas ir par maz. Un būtu labi, ja viņš vismaz vienu savu iniciatīvu novestu līdz galam - taisītu tādu presingu, lai Saeimas deputāti būtu spiesti viņu uzklausīt un pieņemt viņa iniciētu likumu. Citādi būs tā, ka prezidentūras beigās viņam pavaicās, ko viņš ir paveicis, bet viņš tikai plātīs rokas un sacīs, ka viņam neļāva. Esi vecis! Vecim nav tāda vārda «nevaru»!» Valsts prezidentam novēl Jānis.

Par atbildību, bet citā kontekstā, runā arī lasītājs no Mežciema Žanis. «Nesen esmu saņēmis no Rīgas siltuma un arī no Rīgas ūdens informāciju par to, ka mūsu daudzdzīvokļu nama īrnieki ir parādā. Kas tas ir par absurdu? Saeimai vajadzētu pieņemt likumu, ka Latvijā vairs nepastāv kolektīvā atbildība. Staļinam un Hitleram bija kolektīvā atbildība, bet tā nav pieļaujama demokrātiskā Latvijā. Kādēļ citiem jāuztraucas par to, ka kāds viņu kaimiņš nemaksā rēķinus? Un vai tagad šo parādu dēļ jācieš citiem?»

Lasītājs Haralds sacīja tā: «Nesaprotu tos gudreļus, kas cenšas iestāstīt, ka vēlētājs dabū tos priekšstāvjus, ko ievēlējis. Kamēr nebūs mažoritārās vēlēšanu sistēmas un deputātu, kuriem vēlētājs var likt atskaitīties un kurus var atsaukt, nekas nemainīsies - turpināsies kolektīva bezatbildība.»

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais