Kaut arī lielākā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (77 procenti) neatbalsta Gaismas pils būvniecību, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Uzraudzības padome nolēmusi spert radikālu soli – piešķirt līdzekļus, lai maksimāli ātri īstenotu daudzmiljonu projektu.
Lai varētu īstenot celtniecības plānus, starptautiskajiem aizdevējiem saskaņošanai nosūtīta informācija par papildu 13,6 miljonu latu pārdalīšanu LNB projektam. Kultūras ministrija (KM) uzskata, ka, pabeidzot Gaismas pils būvniecību 2012. gadā, iespējams ietaupīt līdz pat 20 miljoniem latu salīdzinājumā ar sākotnējo līgumcenu.
LNB Uzraudzības padome ir pārliecināta, ka līdz Latvijas 94. gadadienai izdosies pabeigt Gaismas pili par mazāku summu, nekā tas ir noteikts parakstītajā līgumā (135,2 miljoni latu). "Šis vērtējams kā valstij ekonomiski un finansiāli izdevīgākais scenārijs, jo, izmantojot pašlaik būvizmaksu indeksācijas (deflācijas) radīto labvēlīgo ietekmi uz līguma cenu, iespējams ietaupīt līdz pat 20 miljoniem latu. KM speciālisti arī turpina izvērtēt iespēju rast papildu ietaupījumus," skaidro KM pārstāve Dace Vizule.
Lai arī ministrija apgalvo, ka papildu līdzekļi Gaismas pils būvēšanai nebūs nepieciešami, nav skaidrs, kur un cik daudz līdzekļu KM ņems, lai būvētu tā sauktos infrastruktūras objektus, bez kuriem LNB funkcionēšana nav iespējama. Vēl pērnajā gadā tapuši aprēķini liecina – lai uzbūvētu un uzstādītu centralizētu aukstuma centru bibliotēkas mikroklimata nodrošināšanai, dīzeļģeneratoru, papīra kvalitātes uzlabošanas telpu grupu, kā arī daudzstāvu autonovietni, papildus nepieciešami maksimums 45,6 miljoni latu.
KM ieskatā budžetā ieplānotās sākotnējās līgumcenas ietvaros būs iespējams nodrošināt ne vien ēkas izbūvi, bet arī nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu, šim mērķim nepieciešamos izdevumus sedzot no deflācijas rezultātā gūtajiem ietaupījumiem. KM kārtējo reizi neuzskata par svarīgu informēt sabiedrību par to, cik daudz valsts budžeta līdzekļu ir izdevies ietaupīt uz deflācijas rēķina, jo KM interneta mājas lapā publiskota informācija par līdzekļu ietaupījumu līdz pagājušā gada rudenim. Tas kopumā ir vien 1,75 miljoni latu, par kuriem nekādi nav iespējams uzbūvēt 45,6 miljonus vērtos papildu objektus.
Pagaidām KM uzskata, ka izstrādātais projekts ir ekonomiski izdevīgāks un, lai to īstenotu, ir nepieciešams Gaismas pils ieplānoto finansējumu no 2012. gada pārcelt uz 2010. gadu, šim nolūkam novirzot Latvijas Bankas peļņas daļas maksājumus valsts budžetā. Šādu risinājumu atbalsta gan LNB projekta īstenošanas Uzraudzības padome, gan Latvijas Banka.
Ņemot vērā Latvijas saistības pret starptautiskajiem kreditoriem, KM lūgusi Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju atļaut palielināt izdevumus budžeta apakšprogrammā LNB projekta īstenošana 2010. gadā par 13 581 691 latu, attiecīgi par šādu summu samazinot plānoto finansējumu 2012. gadam. Pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem jautājums par LNB projekta īstenošanas termiņu tiks virzīts pieņemšanai valdībā. KM uzskata, ka Gaismas pils projekta īstenošanas atlikšana būtu nelabvēlīga tautsaimniecībai un radītu valsts budžetā ievērojamus papildu izdevumus – līdz pat 16,7 miljoniem latu, neskaitot nākotnes inflācijas riskus.