Gaismas pils fasāde uzkrājusi pamatīgu netīrības slāni; nav naudas mazgāšanai

© F64

Nacionālās bibliotēkas ēkas jeb Gaismas pils fasāde uzkrājusi pamatīgu netīrības slāni, un to izteikti var redzēt pat no tālienes, taču ne vien nav līdzekļu mazgāšanai, bet nolemts šādu pilna cikla mazgāšanu no jumta kores līdz pamatiem neveikt vairs vispār, - vēsta raidījums “360TV ZIŅneši”.

Gaismas pils fasāde ir mazgāta tikai vienu reizi, 2016.gadā, un tas izmaksāja 117 tūkstošus eiro. Nacionālajā bibliotēkā uzsver, ka tas tolaik noticis pēc mediju spiediena, jo patiesībā fasādes simtprocentīga mazgāšana neesot bijusi vajadzīga. Ir pagājuši septiņi gadi kopš pēdējās mazgāšanas, un Gaismas pils apsaimniekotāji lēmuši, ka līdzīgi kā baznīcu torņus un metāliskās statujas nemazgā, turpmāk nemazgāšot arī bibliotēkas ēkas ārieni. Kā “360TV ZIŅnešiem” skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas Saimniecības departamenta direktors Juris Ģiedris, liela daļa fasādes ir pārklāta ar nerūsējošā tērauda elementiem, un turpmāk nerūsējošā tērauda elementi, kas ir uz jumta daļas, noteikti vairs netiks mazgāti.

“Arhitekta ideja ir bijusi, lai uz nerūsējošā tērauda veidojas dabīgā patina, un tieši tas, kā šobrīd apkārtējās vides apstākļu iedarbībā izskatās Gaismas pils, tieši atbilst arhitekta iecerei,” stāsta Ģiedris. Patina ir apsūbējums, kas oksidēšanās procesā rodas uz metālisku priekšmetu virsmas, un tipiskie piemēri ir baznīcu toņi un baznīcu fasāžu elementi.

Caurredzamos stikla paneļus mazgājot reizi gadā, pavasarī. “Tā kā šeit ir liela transporta plūsma, mazgāšanas efekts ir ļoti īslaicīgs. Mazgāšana būtu vajadzīga četras piecas reizes gadā,” raidījumam “360TV ZIŅneši” saka bibliotēkas saimniecības daļas vadītājs. Stikla paneļu regulāra mazgāšana attaisnosies tikai tad, ja no apkārtnes novirzīs kravas auto plūsmu. Šobrīd tā būtu naudas izšķērdēšana situācijā, kad bibliotēka pieredz izmaksu būtisku kāpumu citās saimnieciskajās izdevumu pozīcijās. Turklāt kultūras ministrija nav piešķīrusi mērķtiecīgi iezīmētu finansējumu Gaismas pils fasādes mazgāšanai.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais