LDz Mācību centrs no nākama gada uzsāks profesionālās izglītības realizāciju

Dzelzceļnieks ir viena no profesijām, kas saistās ar paaugstinātiem riska faktoriem, tāpēc tālākizglītība, drošības jautājumi un sistemātiska zināšanu atjaunošana un jaunu iemaņu gūšana ir viena valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš prioritātēm. Darbam nepieciešamo papildapmācību un dažādus kursus koncerna darbiniekiem īsteno VAS Latvijas dzelzceļš Profesionālās tālākizglītības iestāde LDz Mācību centrs. No nākamā gada LDz Mācību centrs plāno uzsākt arī darba vidē balstītu profesionālo dzelzceļnieku apmācību.

Vairāk par izglītības un drošības jautājumiem esošajiem un potenciālajiem dzelzceļniekiem stāsta VAS LDz personāla direktore Lolita Smiltniece.

DZELZCEĻNIEKI labi apzinās savas nozares lomu Latvijas ekonomikā un arī zina, ka ikviena nevērība un kustības drošības noteikumu neievērošana var dārgi maksāt pašam, kolēģim un sabiedrībai kopumā, - ar pārliecību saka Lolita Smiltniece / F64

- Jūsu pārziņā ir LDz Mācību centrs. Kādas ir šodienas aktualitātes šī centra darbībā?

- Uzsākot darbu šajā amatā 2011. gadā, viens no manis izvirzītajiem uzdevumiem bija Mācību centra darba sakārtošana, pilnveidošana un aktivizēšana. Uzdevuma izpilde prasīja spēju pierādīt sistemātisku tehnisko mācību nepieciešamību un tiešu ietekmi uz kustības drošību. Pašreiz lielākais izaicinājums ir uz centra bāzes izveidot izglītības iestādi, kurā jau profesionāli tehniskās skolas līmenī būs iespēja iegūt arodizglītību transporta nozares uzņēmumu vajadzībām. Šobrīd neviena izglītības iestāde nepiedāvā apgūt tikai dzelzceļnieku profesijas - gan Rīgas Valsts tehnikums, gan Daugavpils tehnikums ir profesionālās izglītības kompetences centri, kas īsteno 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņa izglītības programmas. Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte sagatavo dzelzceļa transporta inženierus ar bakalaura vai maģistra grādu.

- Vai koncernā sāk pietrūkt darbaspēka, ja esat pieņēmuši lēmumu izveidot savu mācību iestādi?

- Pagaidām mēs esam viens no retajiem uzņēmumiem, kas nav saskāries ar būtisku darbaspēka trūkumu, taču ir jāskatās nākotnē, jo darbaroku trūkums Latvijā vērojams arvien izteiktāk. Protams, mēs izmantojam to unikālo iespēju, ka jau no 1997. gada uzņēmumā ir savs mācību centrs, kas no 2014. gada ir ieguvis profesionālās tālākizglītības iestādes statusu.

Mēs savu lomu redzam kvalificētu darbinieku sagatavošanā profesijās un amatos, kuros nav nepieciešama tehnikuma vai augstākā izglītība. Piemēram, vagonu apskatītājs un remontētājs, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs - tās ir profesijas, kurās nebūtu nepieciešama vidējā tehniskā izglītība, jo šīm profesijām vairāk nepieciešama darba vidē balstīta apmācība. Tāpat arī 4. un 5. kategorijas sliežu ceļu montieri, kuriem ir jāprot izbūvēt nelielas inženiertehniskās būves, piemēram, ūdens noteces un caurteces sistēmas. Tās ir profesijas, ko pamatā apmāca darba vidē, un teorētiskās un tehniskās zināšanas sastāda tikai nelielu daļu no kopējās apmācības.

- Vai jau ir sperti soļi šajā virzienā, un cik ilgs laiks šajā mācību iestādē ieplānots līdz diploma saņemšanai?

- Mācību laiks būs ievērojami īsāks nekā tehnikumos, arī apmācāmo skaits būs divas reizes mazāks - 10 līdz 12 cilvēki grupā. Izpildīsim nozares uzņēmumu pasūtījumu, lai nodrošinātu konkrētas darba vietas. Šobrīd ir sagatavotas mācību programmas un uzsākts mācību programmu licencēšanas un akreditācijas process, lai no nākamā gada 1. septembra mēs varētu sākt profesionālo apmācību un izsniegt Latvijā atzītus diplomus.

- Zināms, ka patstāvīgi LDz drīkst strādāt tikai no 18 gadu vecuma, bet kā tad būs ar praksi mācību laikā?

- Vecuma ierobežojums nenozīmē, ka uzņēmumā nav iespējams veikt mācību praksi. Mums ir izveidota ļoti laba sistēma, turklāt pirms prakses jaunieši gan apgūst darba aizsardzības jautājumus, gan tiek apdrošināti. Viņi strikti uzraudzīti, lai neatrastos darba vietā bez prakses meistara klātbūtnes. Kopumā prakšu jautājums ir sakārtots no jauniešu drošības viedokļa, un tās kalpo praktisku iemaņu iegūšanai. Svarīgi ir, ka prakses veids un līmenis ir cieši saistīts ar profesiju, kas tiek apgūta. Turklāt prakse mainās prasību ziņā atkarībā no kursa, kurā audzēknis mācās, - jo augstākā kursā, jo tiek uzticēti augstāka atbildības līmeņa un sarežģītāki pienākumi. Tādējādi tiek nodrošināts, ka pēc tehnikuma beigšanas jaunietis spēj patstāvīgi strādāt apgūtajā profesijā. Un mēs kā darba devējs varam iepazīt un novērtēt savu nākamo darbinieku.

- Vai ir jau piesaistīti mācībspēki, lai koncerna ietvaros uzsāktu arī profesionālās izglītības realizāciju?

- Pēdējo piecu gadu laikā, kopš sākts darbs pie šīs idejas īstenošanas, paralēli mācību programmu izstrādei un citu jautājumu virzīšanai, apzinām potenciālos mācībspēkus. Pamatā izmantosim savu darbinieku potenciālu, kuri sagatavos lekciju materiālus, nāks pie audzēkņiem, stāstīs, rādīs un dalīsies savā profesionālajā pieredzē. Protams, esošajiem darbiniekiem tā būs papildu slodze un papildu darbs. Jāteic, ka mācībspēku piesaiste ir problemātiska, turklāt ne tikai mūsu centram, bet arī tehnikumiem un RTU.

- Dzelzceļniekiem nepietiek vienu reizi pabeigt skolu un iegūt profesiju, bet ir nepieciešama sistemātiska zināšanu atjaunošana, it īpaši jomā, kas saistās ar drošību. Cik bieži un kuriem darbiniekiem ir atkārtoti jāmācās?

- Dzelzceļā pamatu pamats ir Tehniskās ekspluatācijas noteikumi jeb TEN, kas savā ziņā ir kā kristiešiem Bībele vai juristiem Civillikums. TEN ir aprakstīti visi pasākumi, kas jāveic, lai tiktu ievērota kustības drošība, respektīvi, lai dzelzceļš būtu drošs gan strādājošajiem, gan lietotājiem, gan sabiedrībai kopumā. TEN paredz zināšanu kopumu, kas jāzina katra amata vai katras profesijas pārstāvjiem. Ir izveidotas mācību programmas, un reizi trijos gados katrs LDz darbinieks atjauno zināšanas mācību kursos atbilstoši savai profesijai un amatam.

Jāpiebilst, ka Tehniskās ekspluatācijas noteikumi laiku pa laikam tiek mainīti, tāpēc zināšanu atjaunošana un jo īpaši uzturēšana ir absolūti nepieciešama visiem LDz koncerna un dzelzceļa transporta nozares uzņēmumu darbiniekiem.

- Mācību centrs veic arī cita veida apmācību, tai skaitā par darbībām ar bīstamajām kravām un pirmo palīdzību.

- Mācību centrs gadā apmāca no 5 līdz 6 tūkstošiem darbinieku, pamatā tie visi ir koncerna darbinieki, bet, piemēram, kursus darbam ar bīstamajām kravām piedāvājam arī citiem transporta nozarē strādājošajiem. Mūsu cilvēkiem ir nepieciešami arī cita veida kursi, lai viņi būtu tiesīgi pilnvērtīgi pildīt savus darba pienākumus, tāpēc organizējam kursus arī darbam augstumā, darbam ar motorzāģi, pirmās palīdzības sniegšanā, ugunsdrošībā. Es gribu uzsvērt, ka ne katrs darba devējs ir gatavs ieguldīt līdzekļus darbinieku izglītībā. Taču mūsu vadība uzskata, ka mūsu darbinieki un viņu drošība ir tā vērta, lai katru gadu budžetā paredzētu līdzekļus strādājošo apmācībai.

- Darba drošības, ugunsdrošības un pirmās palīdzības instruktāžas nereti uzņēmumos ir formalitāte. Cik nopietni pret šiem jautājumiem izturas LDz koncernā?

- Ļoti nopietni, es tiešām lepojos ar to, kā tiek organizētas un vadītas apmācības ugunsdrošībā un pirmās palīdzības sniegšanā. Tās nav tikai lekcijas, bet gan reālas darbības realitātei pietuvinātās situācijās. Nodarbības tiek gatavotas tā, lai ieinteresētu katru personīgi, jo mēs stāstām par ikdienu, par sadzīves un darba situācijām, kādās esam katru dienu vai varam nokļūt mēs paši, kolēģi, draugi, ģimenes locekļi. Mācām praktiski tās ļoti svarīgās lietas, kas veicamas neatliekami, lai glābtu tuvāko līdz mediķu ierašanās brīdim, ja kāds ir aizrijies un citos gadījumos. To, kā pareizi veicama mākslīgā elpināšana un tamlīdzīgas lietas. Sākumā darbinieki uz nodarbībām nāca nelabprāt, bet tagad ir jūtama viņu interese - lūdz sagatavotos materiālus, lai tālāk ar tiem iepazīstinātu draugus un radus, vēlas, lai arī bērniem būtu iespēja pamācīties, ko darīt krīzes situācijās. Arī ugunsdrošības jomā strādājam līdzīgi - rādām, kas jādara, ja aizdegas papīrgrozs vai svece aizdedzina uz galda novietoto, kā praktiski darboties ar dažāda veida ugunsdzēšamajiem aparātiem. Tas ir ļoti svarīgi - iemācīties rīkoties, jo reti kurš to prot. Visās jomās piesaistām profesionāļus - ugunsdzēsējus glābējus un mediķus, lai organizētās mācības tiešām dotu rezultātu, nevis noritētu ķeksīša pēc. Un darbinieki to novērtē. Arī mūsu vadība ar interesi apmeklēja šīs nodarbības.

Atšķirībā no vairākiem citiem mācību centriem pie mums arī darbs augstumā tiek apgūts praktiskās nodarbībās - kursants saņem teorētiskās zināšanas divās stundās, bet pēc tam praktiski mācās kāpt augšup pa tilta konstrukcijām un izmantot visu aprīkojumu. Savukārt motorzāģa operatori dodas uz nodalījuma joslām un mācās zāģēt kokus, griezt krūmus. Es droši varu apgalvot, ka visi mācību kursi tiek organizēti profesionālā līmenī.

- Cik noteikumu paklausīgi ir dzelzceļnieki? Vai savā ikdienā viņi skrupulozi seko priekšrakstiem un neizaicina likteni ar nepamatotiem riskiem?

- Kā jau teicu, visi darbinieki ir speciāli apmācīti un zina, ko drīkst un ko nedrīkst. Dzelzceļnieki kopumā ir ļoti apzinīgi un ievēro drošības noteikumus - katrs zina, ka nevērība un darba drošības pasākumu neievērošana var dārgi maksāt. Koncerns nodrošina katram amatam atbilstošu darba apģērbu, tostarp speciālus zābakus, aizsargbrilles, cimdus un citus individuālos aizsardzības līdzekļus, un mani novērojumi liecina, ka strādājošie tos regulāri izmanto. Darbinieki tiek rūpīgi uzraudzīti, un drošības jautājumi darbā ir ļoti augstā līmenī. Tas mums dod iespēju gadu no gada uzlabot situāciju, un nelaimes gadījumi darbā kļūst arvien retāki - tie ir ārkārtas notikumi. Mēs ar lielu atbildību izturamies pret saviem cilvēkiem, viņu veselību un dzīvību. Darbinieku profesionālās prasmes un lojalitāte ir mūsu koncerna izaugsmes pamatā.