Pretēji izskanējušām bažām par nespēju izlietot onkoloģijai papildus atvēlētos līdzekļus Veselības ministrija apgalvo: reformu īstenošana onkoloģijas jomā līdz gada beigām tiks īstenota plānotajā apmērā. Arī visa nauda, kas papildus paredzēta kompensējamām zālēm vēža pacientiem, Neatkarīgajai atbild Veselības ministrijā.
Šonedēļ Veselības ministrija lūgs valdībai arī apstiprināt izmaiņas tā sauktajā zaļajā koridorā, lai lielākam pacientu skaitam būtu iespējas izmantot savlaicīgo vēža diagnostiku.
Vai nauda paliek pāri?
Tomēr Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane norāda, ka bažas rada fakts, ka publiskajā vidē jau ilgstoši trūkst skaidras informācijas par veselības nozarei papildus piešķirto līdzekļu izmantojumu un arī plānojumu 2018. un turpmākajiem gadiem. «Īpaši bažas rada Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna izpilde, jo pašlaik nav skaidrības ne par finansējuma apjomu vēža pacientu diagnostikai un ārstēšanai nākamajam gadam, ne jaunākās paaudzes medikamentiem,» saka D. Behmane.
Uz neskaidrību par līdzekļu izlietojumu norāda arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks: «Kaut gan ikdienā dzirdam par finansējuma trūkumu nozarē, izvērtējot paveikto, redzams, ka Veselības ministrija nespēj apgūt tai atvēlētos valsts budžeta līdzekļus.» Šāds secinājums radies pēc speciāli onkoloģijas plānam veltītas apakškomisijas sēdes Saeimā, kur Veselības ministrijas speciālisti atzina, ka no 2017. gadā papildus piešķirtās naudas - vairāk nekā 12 miljoniem eiro - vēža diagnosticēšanai un vēža pacientu ārstēšanai daļa finansējuma netiek izlietota. Iemesls ir tā sauktā zaļā koridora nepietiekami aktīvā darbība. Ierēdņi arī atzina, ka līdz pat gada pēdējām dienām neesot iespējams pateikt, kāds finansējums onkoloģisko pacientu ārstēšanai papildus būs nākamgad. «Lai uzlabotu vēža slimnieku ārstēšanas iespējas, šogad reformu īstenošanai no Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīta atkāpes 12,3 miljoni eiro tika novirzīti reformām onkoloģijas jomā. Taču komisijas rīcībā ir informācija, ka 3-4 miljoni eiro no šīs naudas šogad var palikt neapgūti. Vai problēma ir zaļā koridora darbībā, vai arī ģimenes ārsti nav pietiekami aktīvi pacientu nosūtīšanā izmantot zaļā koridora iespējas - šie jautājumi ir jāanalizē un jāsaņem skaidras atbildes, lai minētos trūkumus novērstu,» saka R. Ražuks.
Visa nauda būs izlietota
Veselības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka reformu īstenošana onkoloģijas jomā līdz šāgada beigām tiks īstenota plānotajā apmērā, viss pieejamais finansējums līdz gada beigām tiks izlietots tieši onkoloģisko pacientu ārstēšanā. No šiem 12 miljoniem eiro 4,1 miljons eiro, kas paredzēts tieši kompensējamo medikamentu nodrošinājumam onkoloģiskajiem pacientiem, noteikti līdz gada beigām tiks izlietots. Papildu nauda zālēm izlietota vēža pacientu skaita pieauguma dēļ. Savukārt nākamgad papildus plānoti jau 16 miljoni - tieši vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai. Tostarp zaļajā koridorā Veselības ministrija gan saskata dažas problēmas, proti, tā piedāvātās iespējas netiek pilnībā izmantotas.
Pierādījumi - agrīnāk atklāj
«Redzams, kur jāiegulda papildu darbs - individuāli jāuzrunā ģimenes ārsti, no kuru praksēm pacienti netiek virzīti zaļajā koridorā saistībā ar iespējamu onkoloģisku slimību. Tāpat jāizglīto arī pacienti par nepieciešamību vērsties pie ģimenes ārsta, jo maksas pakalpojumu speciālisti nevar pacientu nosūtīt uz izmeklējumiem zaļajā koridorā,» saka veselības ministre Anda Čakša. Gada laikā zaļais koridors ļāvis vairāk nekā 5000 pacientu saņemt nepieciešamos izmeklējumus un ārsta konsultāciju saistībā ar aizdomām par onkoloģisku slimību. No izmeklētajiem pacientiem tikai 27 procentiem onkoloģiskā diagnoze netika apstiprināta, bet pārējiem bija nepieciešami papildu izmeklējumi vai ārstēšana. Salīdzinot vēža stadijas, kādā slimība tikusi diagnosticēta, 11 zaļajā koridorā iekļautajās vēža lokalizācijās laika periodā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada jūnijam un no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada jūnijam (jeb pirms diagnostisko izmeklējumu pieejamības uzlabošanas un pēc tam) provizoriskie dati liecina, ka praktiski visās vēža diagnozēs ir uzlabojumi un palielinās pacientu skaits, kuriem slimība atklāta pirmajā un otrajā stadijā. Pozitīvākās izmaiņas vērojamas nieru audzēja, dzemdes ķermeņa un prostatas vēža agrīnākā atklāšanā.
Šonedēļ Ministru kabinetā tiks izskatīti grozījumi, ar kuriem zaļais koridors tiks paplašināts ar vairākām vēža lokalizācijām, kā rezultātā lielākam pacientu skaitam, kam nepieciešami izmeklējumi, ārstēšana, būs iespēja izmantot zaļo koridoru, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.