Ārsts: Onkoloģijas "zaļais koridors" Latvijā kļūst arvien garāks

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais "zaļais koridors" bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās, šādu viedokli pauda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs Armands Sīviņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar to, kā onkoloģisko pacientu ārstēšana notiek citur Eiropā un pasaulē, situācija ir ļoti sarežģīta, jo veselības aprūpe joprojām nav sakārota un nav adekvāti finansēta.

Sīviņš norādīja, ka šobrīd pa "zaļo koridoru" izmeklēšanai tiek virzīti tikai pacienti ar aizdomām par ļaundabīgu saslimšanu.

Tikmēr, kā norādīja ķirurgs, pacienti ar jau iepriekš diagnosticētu vēzi, kuriem ir nepieciešami atkārtoti izmeklējumi ārstēšanas laikā, progresijas gadījumā un novērošanas etapā, neatbilst "zaļā koridora" kritērijiem. Sīviņš sacīja, ka viņiem nav iespējams ne desmit dienu, ne divu mēnešu laikā veikt visus nepieciešamos izmeklējumus, nokļūt pie speciālista un saņemt nepieciešamo ārstēšanu. Piemēram, lai sagaidītu kolonoskopiju vai magnētisko rezonansi, jāgaida rindā vairāki mēneši, pat līdz pat pusgadam, piebilda ārsts.

Onkoloģisko pacientu ārstēšana Latvijā ir jācentralizē, uzskata ārsts. Viņaprāt, specializētā centrā ir jāstrādā komandai, kurā ir onkoķirurgi, ķīmijterapeiti, staru terapeiti, diagnostiskās radioloģijas speciālisti un apmācīts atbalsta personāls. Sīviņš norādīja - pierādīts, ka valstīs, kur ārstēšana notiek centralizēti, proti, specializētās klīnikās, ir gan labāki ārstēšanas rezultāti, gan tas ir ekonomiski izdevīgāk.

Sīviņš uzskata, ka patlaban notiek apzināta virzīšana prom no šī modeļa, plānojot Latvijas Onkoloģijas centra likvidāciju. "Mana prioritāte ir darīt visu, lai uzlabotu ne tikai onkoķirurģijas, bet arī vēža ārstēšanas kvalitāti Latvijā," sacīja ārsts.