Likumā būs, vai veselības nozares makā arī?

© Ekrānšāviņš no avīzes

Politiķu diskusijas vainagojušās ar secinājumu, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pamata tekstā tomēr jāiekļauj konkrēta norma par veselības nozares finansējumu. Ja arī turpmāk deputāti par šo priekšlikumu būs vienisprātis, tad likums noteiks, ka, sākot no 2020. gada, veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Taču atbilstoši budžeta plānošanai veselības nozare gan izskatās citādi, proti, 2020. gadā tai no iekšzemes kopprodukta plānots atvēlēt vien 3,62 procentus.

Lai gan vairāki likumprojekta panti un priekšlikumi to papildinājumiem tika asi diskutēti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar otrajā lasījumā vienojās par jaunā likuma, kas nosaka veselības aprūpes finansēšanas principus, variantu otrajam lasījumam. Veselības ministrija, izstrādājot likumprojektu, nebija iekļāvusi normu par konkrētu finansējumu veselības aprūpei, jo pēc ilgstošām diskusijām valdība neatbalstīja ierosmi likuma pamattekstā iekļaut kaut cik konkrētus skaitļus saistībā ar budžetu. Taču priekšlikumu paredzēt veselības aprūpes finansējumu noteikta procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta Saeimā iesniedza gan tiesībsargs Juris Jansons, gan Saeimas deputāti. Tiesībsargs, pamatojot savu priekšlikumu, aicināja valdības apņēmību - piešķirt šādu naudu veselībai - skaidri nostiprināt arī likumā. Finanšu ministrija nekad šo priekšlikumu nav uztvērusi ar labvēlību, norādot, ka iekļaut budžeta likumā šādus konkrētus skaitļus ir risks, taču neapšaubot valdības vēlmi un arī apņemšanos veselības nozarei piešķirt lielāku finansējumu.

Veselības ministrijas dati par trīs nākamo gadu nozares budžetiem gan neataino to, par ko runā Saeimas politiķi, proti, lai arī nākamgad veselības nozares budžets ir plānots lielāks par miljardu eiro, tas prognozējoši būs 3,6 procenti no iekšzemes kopprodukta, savukārt 2020. gadā, kad nozares budžets būs vēl nedaudz lielāks, tas nesasniedz cerētos četrus procentus. Neatkarīgā rakstīja, ka arī bez papildu naudas piešķīruma 2020. gada budžets absolūtajos skaitļos vispār ir mazāks nekā 2019. gadā. Tādas ir prognozes, ņemot vērā pašreizējo situāciju, taču, visticamāk, tagad, ja likums par veselības aprūpes finansēšanu paredzēs citu finansējumu, tas būs jāmeklē un veselības nozarei jānodrošina.

Saeimas politiķu domu nepastāvību gan apliecina citas strīdīgas normas apstiprināšana likumā, bet pēc tam tās izsvītrošana. Runa ir par priekšlikumu valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem nodrošināt prioritāri valsts un pašvaldību medicīnas iestādēm. Kad šo normu pēc Vienotības frakcijas ierosmes apsprieda Saeimā, to deputāti likumā iebalsoja, taču pēcāk sekoja spīva privāto medicīnas iestāžu pretestība, kas arī bija sagaidāma (iebildumus izteica gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan atsevišķas privātas iestādes), un depatāti šo normu atkal izslēdza. Tā vietā komisija nolēma, ka Ministru kabinetam līdz 1. jūlijam jāsagatavo ziņojums par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem arī privātajās ārstniecības iestādēs. Neatkarīgā, balstoties uz Nacionālā veselības dienesta datiem, secināja, ka vidēji privātās ārstniecības iestādes saņem 27 procentus no valsts finansējuma ambulatorajā veselībā (pārsvarā tās ir ārstu speciālistu konsultācijas un izmeklējumi), naudas izteiksmē šis pīrāgs ir ap 40 miljoniem eiro, taču, pieaugot finansējumam veselībai, jau nākamgad arī ambulatorajiem pakalapojumiem tas būtiski pieaugs. Savukārt valsts apmaksātu stacionāro pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot neatliekamo medicīnisko palīdzību, 100 procenti ir valsts un pašvaldību iestādēs.



Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.