Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) šogad saņēmusi rekordlielu pieteikumu skaitu: 20 – uz īsteno locekļu, 23 – uz korespondētājlocekļu un piecus – uz ārzemju locekļu vietām. Zinātnieku pulkam pievienojusies aptuveni puse no pretendentiem, bet par goda biedriem tika ievēlēti mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, kuri trešo gadu piešķir naudas balvas LZA Lielās medaļas ieguvējiem. Šogad tie bija Jānis Visvaldis Bārzdiņš un Baiba Rivža
Uzrunājot rudens pilnsapulces dalībniekus, LZA prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra, ka LZA un tās akadēmiskajam sastāvam beidzot ir cerība atgūties no letarģijas, kurā tā bija nonākusi 1992. gada transformāciju rezultātā, jo savu gatavību stāties zinātnes elites rindās un atjaunot akadēmisko sastāvu ir apliecinājuši vairāki desmiti mūsu valsts zinātnieku. Viņš arī atzīmēja, ka akadēmiskās kvalifikācijas nosaukumu piešķīruma un vēlēšanu diena ieies vēsturē arī ar to, ka tiks ievēlēti jauni LZA goda locekļi - mecenāti Borisi un Ināra Teterevi, uzteicot viņu tālredzīgo, daudzpusīgo un nesavtīgo devumu Latvijas izglītības, zinātnes, kultūras un sabiedrības labā. Arī šogad viņi atbalstījuši zinātniekus, piešķirot prēmijas (10 000 eiro katram) Jānim Visvaldim Bārzdiņam par fundamentāliem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi Latvijā un Baibai Rivžai - par ievērojamu devumu Latvijas lauku un reģionu attīstības izpētē.
O. Spārītis akcentēja arī jaunāko pieredzi Latvijas jauno zinātnieku starptautiskās autoritātes nostiprināšanā. Pirms gada Latvijā viesojusies Ķīnas valdības delegācija, kad tika parakstīts sadarbības līgums ar Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmiju - par sadarbību divu valstu institūciju starpā, ietverot gan loģistikas, gan ekonomikas, gan arī zinātnes un kultūras nozares. Nesen LZA pārstāvji atgriezušies no Jingmenas provinces Ķīnā, kur augstu novērtēti Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas nodaļas vecākās pētnieces Ineses Čakstiņas panākumi onkoloģisko slimību identifikācijas jomā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas inženiera Gunta Kuļikovska neordinārā domāšana inovatīvu konstrukciju un tehnoloģisko sistēmu attīstīšanā.
Latvijas un Ķīnas biznesa un loģistikas izveides iespējas meklējis LZA Zinātnes fonds, un, ja sadarbība būs veiksmīga, tā atnesīs zinātnei no ierēdniecības neatkarīgu finansējumu. «Šādi izmisuma soļi ir valsts budžeta un struktūrfondu līdzekļu mazefektīvas apsaimniekošanas, kā arī mūsu valsts ekonomiskās politikas sekas, kad ar intelektuālo kapacitāti bagātāko zinātnieku talants ir spiests galvenokārt sildīt citu, bet ne savas zemes ekonomiku,» teica O. Spārītis.
Viņu priecējot, ka cerību signāli nāk arī no Latvijas uzņēmēju vides: vairāki pauduši gatavību atbalstīt zinātnisko izpēti ar tiešu finansējumu, pasūtot tirgus spējīgu inovatīvu izgudrojumu ieviešanu ražošanā.
LZA prezidents atgādināja, ka novembra sākumā LZA izsludinājusi šā gada ievērojamāko zinātnes sasniegumu konkursu, kura rezultāti tiks apkopoti decembrī. To vidū tradicionāli būs gan fundamentālie un lietišķie, gan arī sociālo un humanitāro zinātņu pētījumi, bet pirmo reizi 15 gadu laikā šo pasākumu finansiāli ir solījusi atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrija.