Cīkstas, kurš veselībai lielāks draugs
Lielākās diskusijas, lemjot par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, skar garantijas veselības finansējuma pieaugumam un mediķu atalgojumam. Deputāti arī norāda uz vairākām iedzīvotāju grupām, kuras nebūs apdrošinātas veselībai no valsts, piemēram, trešās grupas invalīdi.
Saeima vakar atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā, taču deputātu debates liecināja, ka ir ļoti daudz neskaidru jautājumu. «Jaunajā likumā plānojam noteikt, ka no 2020. gada veselības nozarei tiks atvēlēti ne mazāk kā četri procenti no iekšzemes kopprodukta,» saka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Tomēr likumā nebūs konkrētu skaitļu, kas raksturotu finansējuma apjomu. Par likumprojektu atbildīgā komisija norāda, ka konkrēts veselības nozares finansējums ir jāmin budžeta likumā. Tāpat opozīcijas deputāti norādīja, ka nav norādīts konkrēts finansējums mediķu atalgojuma pieaugumam. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks uzsvēra, ka visas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas ir informētas, kā nākamgad palielināsies algas mediķiem. «Ambulatorajā sektorā šis pieaugums ārstiem ir 31 procents, no 859 uz 1125, un attiecīgi māsām un aprūpes personālam ir 60 un tālāk 40 procenti no ārsta likmes. Stacionārajā sektorā pieaugums ir paredzēts no 859 eiro uz 1547, tas ir 80 procentu pieaugums,» skaidro J. Trupovnieks. «Nacionālais veselības dienests, slēdzot jaunos līgumus, norādīs finansējumu atalgojuma pieaugumam. Bet tālāk jau šis budžets nonāk veselības aprūpes iestādēs, un ļoti daudz kas būs atkarīgs no veselības aprūpes iestāžu vadības.»
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks stāstīja, ka uz trešo lasījumu likumam tiks iesniegts priekšlikums, aicinot noteikt - 40 procenti no finansējuma palielinājuma veselības nozarei jānovirza mediķu atalgojuma pieaugumam. «Vienlaikus svarīgs ir ne tikai finansējuma pieaugums, bet arī tas, cik racionāli šie līdzekļi tiek izlietoti un kāds ieguvums no tā ir pacientiem un ārstniecības personām. Šis ir Veselības ministrijas mājasdarbs, lai līdz 2019. gadam, kad faktiski sāks darboties veselības apdrošināšanas sistēma, iedzīvotājiem būtu skaidrība par to, kādus pakalpojumus, kādos termiņos un kādā apjomā var saņemt apdrošināšanas sistēmas dalībnieki,» uzskata A. Barča.
Likumprojekts paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Par apdrošinātām personām no valsts puses (bez cilvēkiem, kuri veic sociālās iemaksas) tiks atzītas vēl vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni vecumā līdz 18 gadiem, studenti, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, bezdarbnieki, pensionāri, černobilieši un citas.
Saeimas deputāte Silvija Šimfa debatēs iestājās par to, lai valsts par apdrošinātām uzskata arī cilvēkus ar trešo invaliditātes grupu, kā arī vecākus, kuri aprūpē savu pieaugušo bērnu invalīdu kopš bērnības. «Šie vecāki nav atteikušies no bērna slimnīcā. Šie vecāki nav atdevuši savu bērnu bērnunamā. Šie vecāki nav ievietojuši savu bērnu sociālās aprūpes iestādē. Viņi visu mūžu, kamēr vien šis bērns dzīvo virs zemes, kopj un audzina šo bērnu paši, un, protams, viens no vecākiem strādāt nevar. Ar ko šie cilvēki ir sliktāki par politiski represētajiem?» vaicāja S. Šimfa. Tomēr šos priekšlikumus Saeimas vairākums noraidīja.