Somija svin dzimšanas dienu un paredzējusi dāvanu arī Latvijas mazuļiem

LABAS IDEJAS. Somijas vēstnieks Latvijā Oli Kantanens iepazīstina ar zīdaiņu pūriņu un atklāj, ka šādu pūriņu saņēmusi arī viņa ģimene, kad piedzimuši pirmie divi bērni. Pūriņā, kas ievietots īpašā kastē, kuru sākumā var izmantot arī kā zīdaiņa gultiņu (iekšā ir matracītis), ir viss bērnam pirmajos mēnešos nepieciešamais © Foto: Jānis SALIŅŠ

Zīdaiņa pūriņš, ko Somijā saņem ikviena tikko dzimuša mazuļa ģimene, dod vienādus apstākļus ikvienam bērnam neatkarīgi no sociāliem apstākļiem un vides, kādā viņš nāk pasaulē.

Taču zīdaiņa pūriņa ieviešana Somijā pirms Otrā pasaules kara bija solis, lai mazinātu zīdaiņu mirstību, iesaistot ikvienu sievieti grūtniecības medicīniskās aprūpes saņemšanā. Šodien Somija svin savu simto dzimšanas dienu un šajā svētku reizē ir paredzējusi dāvanu arī Latvijas mazuļiem.

«Ikvienam nepieciešams labs un līdzvērtīgs sākums dzīvei,» ar šādu ideju jaundzimušie Somijā saņem zīdaiņu pūriņu. Somijas vēstniecības Latvijā pārstāve Anna Marija Hemalainena stāsta, ka maternitātes (mātes un bērna) pabalsta shēma tika izstrādāta 1937. gadā, un 1938. gadā tā sāka darboties. Pirmās pūriņa saņēmējas bija maznodrošinātas sievietes, un pūriņa nodrošināšanas ideja un nepieciešamība bija saistīta ar zemo dzimstību un augsto zīdaiņu mirstību. A. Hemalainena rāda statistikas datus par zīdaiņu mirstību Somijā pirms kara, Otrā pasaules kara un pēc kara gados. Laikā, kad ieviesa zīdaiņu pūriņu, bērnu mirstība bija ļoti augsta, taču tagad Somija var lepoties ar zemākajiem zīdaiņu mirstības rādītājiem pasaulē. Kopš 1949. gada zīdaiņu pūriņu saņem katra sieviete Somijā, protams, tās, kuras vēlas to saņemt. «Somijas jaunās māmiņas pūriņa vietā var saņemt arī pabalstu naudā, taču līdz šim 90 procentu sieviešu izvēlas saņemt zīdaiņa pūriņu,» saka A. Hemalainena. Iepazīstoties ar pašu pūriņu, nerodas šaubas, kāpēc sievietes un ģimenes labprāt izvēlas šādu atbalstu tikko dzimušajam mazulim. Pūriņa kastē ir praktiski viss, kas mazulim piedzimstot ir nepieciešams, izņemot ratiņus. Tās ir drēbītes, ieskaitot silto kombinezonu un ratos ievietojamo guļammaisu, tie ir higiēnas piederumi (ķemmītes, pirmā zobu birstīte, šķērītes), kā arī dažādas citas lietas, turklāt arī mammai. Zīdaiņu pūriņā ir arī grāmatiņa vai rotaļlieta mazulim. Katru gadu pūriņa saturs tiek atjaunots un ir padomāts arī par dizainu un preču kvalitāti. Kopš 1990. gada šādus zīdaiņa pūriņus saņem arī vecāki, kuri mazuli adoptē. Vēl interesants fakts, ka pašos pirmsākumos pūriņu nesaņēma pansionātu iemītnieces un cietumā esošās sievietes, taču tagad saņem visas.

Daudziem būs interesanti uzzināt, kāda ir zīdaiņu pūriņa saistība ar zīdaiņu mirstības novēršanas rādītājiem? A. Hemalainena stāsta, ka zīdaiņu pūriņš ir viena no mātes un bērna labklājības programmas sastāvdaļām. Lai iegūtu pūriņu, sievietei līdz ceturtajam grūtniecības mēnesim ir jāapmeklē ārsts, ginekologs vai dzemdību klīnika. «Tā, protams, nav obligāta lieta,» Neatkarīgajai saka A. Hemalainena.

«Taču Somijā praktiski visas sievietes izmanto šo piedāvājumu un apmeklē ārstus, jo tā ir laba veselības aprūpe pilnībā bez maksas. Sievietes saprot veselības pārbaužu nozīmi, tāpēc mums pat nav bijis diskusiju par to, vai ir pareizi izvirzīt šādu noteikumu pūriņa saņemšanai kā ārsta apmeklējums. Sievietēm tas mūsdienās šķiet pašsaprotami.» Jau pirms laba laika Latvijā bija spēka norma, ka bērna piedzimšanas pabalstu pilnā apmērā var saņemt tikai tās māmiņas, kuras ir reģistrējušās grūtniecības aprūpei līdz 12. grūtniecības nedēļai, taču šo normu kā diskriminējošu atcēla. Diemžēl ārstu sniegtā informācija liecina, ka tagad Latvijā nereti sievietes vēršas pie ārsta vien tad, kad jau ir sākušās dzemdības. Ideju par zīdaiņa pūriņu savulaik aktualizēja toreizējais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks, taču tā neguva atsaucību.

Somijas vēstniecība nolēmusi šonedēļ sveikt tieši 6. decembrī, Somijas dzimšanas dienā, pirmos dzimušos zīdaiņus Rīgas Dzemdību namā un dāvināt zīdaiņu pūriņu.

Latvijas zīdaiņiem pūriņu palīdzējis sarūpēt somu uzņēmums Neste.



Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.