2018. gadā gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46% plāno pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, 28% ir iecerējuši gan savā komandā uzņemt jaunpienācējus, gan atlaist daļu tagadējo darbinieku – 32% uzņēmumu plāno atlaist tos strādājošos, kuri strādā neefektīvi, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā.
Lai aizpildītu brīvās vakances, arvien vairāk darba devēju apsver iespēju darbiniekus piesaistīt no ārvalstīm, īpaši no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas.
Salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, par 10% ir pieaudzis to darba devēju skaits, kas iecerējuši savu komandu palielināt ar vismaz vienu jaunu darbinieku, bet par 8% ir samazinājies uzņēmumu skaits, kuri plānojuši vismaz vienu darbinieku atlaist.
Šā gada aptaujas rezultāti parāda, ka pieaug darba devēju skaits, kuri plāno palielināt savu personālu, taču, salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, viena uzņēmuma ietvaros ir plānotas mazāk brīvās vakances. Nākamā gada laikā darba devēji lielākoties ir iecerējuši pieņemt darbā līdz diviem jauniem darbiniekiem.
Nav viegli atrast
Katru gadu arī pieaug to uzņēmēju skaits, kuri atzīst, ka jaunu, atbilstošu darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka un laikietilpīgāka. Saskaņā ar aptaujas datiem gandrīz 70% uzņēmēju atzīst darbaspēka pieejamības problēmas, kas ir par 25% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Visbiežāk par pamatojumu personāla skaita pieaugumam tika norādīta uzņēmuma darbības paplašināšanās, to kā galveno iemeslu minēja 60% aptaujāto darba devēju. Savukārt katrs piektais uzņēmums atklāja, ka jauna darbinieka meklēšana saistāma ar strādājošo rotāciju, darba attiecību pārtraukšanu.
«Aptaujas rezultāti apliecina, ka darba devēji ir kļuvuši daudz pozitīvāk noskaņoti attiecībā uz jaunu darbinieku nodarbināšanu nekā pērn. Būtiski pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas darbiniekus meklēs saistībā ar darbības paplašināšanos, tomēr joprojām liela daļa prognozē darbinieku rotāciju. Nākamajā gadā sagaidāms nodarbinātības pieaugums, taču to vēl būtiskāk ietekmēs darbaspēka trūkums. Šādos tirgus apstākļos vēl vairāk saasināsies konkurence par ierobežotajiem cilvēkresursiem, kas liks meklēt un ieviest jaunas personāla piesaistes, atlases un noturēšanas metodes,» norāda CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.
Uzmanība pievērsīs darba efektivitātei
Saskaņā ar aptaujas datiem uzņēmumos, kas plāno atlaist vismaz vienu no darbiniekiem, kā galvenais iemesls tika minēta neefektīva strādāšana, ko norādīja 32% darba devēju, kas ir par 7% vairāk nekā pagājušajā gadā, tādējādi uzsverot darba efektivitātes nozīmi.
Nākamajā gadā populārākās, pieprasītākās amata pozīcijas tiek prognozētas - zemākā līmeņa vadītāji, dažādu jomu speciālisti, pārdošanas pārstāvji un klientu apkalpošanas speciālisti.
Aptaujas rezultāti gan parāda, ka darba devēji speciālistu pozīcijās strādājošo darba efektivitātei pievērsīs īpašu uzmanību, jo šīs amata pozīcijas ierindojas arī starp biežāk minētajām, kurās nākamajā gadā plāno atlaist darbinieku, ja rezultāti nebūs apmierinoši. Tāpat arī ar atlaišanas iespēju visbiežāk saskarsies tādās amata pozīcijās kā asistents un strādnieks, ja tiks atzīta neefektīva strādāšana. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, pieaug to darba devēju skaits, kuri atklāj, ka jaunus darbiniekus plāno piesaistīt arī no ārvalstīm, īpaši no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas.
Grib ārvalstu studentus
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aptaujas dati liecina, ka uzņēmēji aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus. LTRK noskaidroja - jau līdz šim 53,8% komersantu nav varējuši atrast piemērotu darbaspēku, bet 27,4%, lai gan bijušas grūtības, risinājumu tomēr atraduši. 18,4% respondentu nav bijušas problēmas atrast darbiniekus. «Līdz šim informāciju par situāciju darba tirgū saņēmām individuālās sarunās ar uzņēmējiem, bet nu esam veikuši aptauju, kas pierāda, ka darbinieku trūkums jau ir realitāte un risinājumi jāmeklē nekavējoties,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vaicāti, vai uzņēmēji atbalsta tādu studiju programmu veidošanu, kas piesaistītu ārvalstu studentus, lielākā daļa jeb 89,7% bija atbalstoši, savukārt tikai 4,9% pauda negatīvu nostāju. Savukārt jautājot, vai atbalstītu Latvijas imigrācijas politikas veidošanu tā, lai ārvalstu studenti tiktu integrēti vietējā tirgū, visbiežāk jeb 29,5% uzņēmēju sacīja, ka jā, jo šie jaunieši var veicināt vietējo uzņēmējdarbību, attīstot eksportu uz savām mītnesvalstīm. Tāpat samērā daudzi sacīja, ka atbalsta studentu iesaistīšanu darba tirgū, jo jaunu cilvēku Latvijā kļūst arvien mazāk, nepieciešams domāt par gudro imigrāciju, kā arī tā ir vienīgā iespēja augsti kvalitatīva darbaspēka piesaistīšanai. Kritiski noskaņotie (10,3%) sacīja, ka ārvalstu studenti nav nepieciešami, jo vairāk jādomā par tautiešu atgriešanu Latvijā, savukārt 6,7% domā, ka mūsu valstī ir vēl pietiekami daudz bezdarbnieku.
«Pienācis pēdējais brīdis atzīt, ka ir risinājumi - veidot gudru imigrācijas politiku, skatoties uz tādiem cilvēkiem, kuri ieguvuši izglītību un jau iepazinuši mūsu valsti, jeb strādāt pie izglītības eksporta mērķtiecīgas attīstības, nevis nesekmīgi censties atgriezt aizbraucējus vai cerēt uz būtisku dzimstības pieaugumu,» saka J. Endziņš.