Sabiedrību integrēs ar budžeta "genderingu"

© pixabay.com

Par 45 980 eiro izpētīts, ka, veidojot Latvijas valsts budžetu un taisot politiku, jāņem vērā dzimuma aspekts – vai nauda tiks tērēta sievietēm vai vīriešiem, un uz kuru dzimumu orientēta konkrētā politika – vienalga vai tas būtu sports, kultūra vai sabiedriskais transports. Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) algoto pētnieku ieskatā kategorija cilvēks ir nepietiekama un publiskajai naudai ir piešķirams dzimums.

Pētījuma veicēji uzsver, ka šī procedūra nav atsevišķa budžeta veidošana sievietēm. Tomēr termins Gender budgeting burtiskā tulkojumā no angļu valodas tieši to arī nozīmē - dzimuma budžetēšana.

Trenažieriem jābūt rozā!

Revolucionārās dzimumu līdztiesības vēsmas nāk no Zviedrijas, kas Eiropā ir dzimumu līdztiesības paraugs ar visaugstāko līdztiesības indeksu. Latvija ir aptuveni pa vidu. Tomēr Zviedrijā līdztiesības izpausmes pieņem arī tik absurdu formu, ka sieviete par viņai pasniegtu mēteli vai piedāvātu vietu sabiedriskajā transportā var apvainoties, tāpēc labāk ar veco laiku vīrišķības izpausmēm, kas vēl saglabājušās Latvijā, tur neaizrauties. Nesapratīs.

Pētījumu Dzimuma aspekta ietekmes analīze valsts un pašvaldību budžeta procesos veikuši pamatā Latvijas pētnieki, taču metodoloģijas ieteikumi nāk no Zviedrijas. Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījumu saņēmusi SIA Oxford Reseach Baltics un tās mātesfirma Zviedrijā Oxfor Research AB. Neraugoties uz to, ka SIF tērē publisko naudu, projekta tāme atklāta netiek. Tā esot komercnoslēpums. Taču veiktais pētījums ir patiesi apjomīgs. Bez pielikumiem 145 lapas. No tām izmantotās literatūras un avotu saraksts vien uz astoņām lapām. Taču galvenais jautājums - kas no pētījuma rekomendācijām ir reāli ieviešamas dzīvē. Pētnieki paši atzīst, ka darba gaitā saskārušies ar sabiedrības neizpratni. Aizkraukles pašvaldībā, kuras budžetu pētījuši, viņi pat provinciāli pavilkti uz zoba - nu, ja sievietes pie mums par maz vingro, mēs trenažierus varam nokrāsot rozā krāsā.

Atalgojumā ir netaisnība

Latvijas sabiedrībā līdz šim nav bijis liela pieprasījuma pēc speciālas politikas un tēriņiem dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, kā tas ir Zviedrijā. Politiskās partijas nepiedāvā. Pētnieku ieteikumi tāpēc saistīti ar sabiedrības viedokļa koriģēšanu, piemēram, turpmākiem sabiedriskās domas pētījumiem un sociālajām kampaņām. Lai cilvēki dzimumu nelīdztiesību sāktu uzskatīt par būtisku Latvijas problēmu. Neapstrīdams ir fakts, ka sievietes līdzvērtīgos amatos Latvijā saņem zemākas algas, un tā ir labojama netaisnība. Arī labāk atalgotās profesijās sieviešu ir mazāk. Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, pētnieki secina, ka vidēji sievietes pelna 84,51% no vīriešu atalgojuma. Pētījuma līdzautors un Oxford Research Baltics valdes priekšsēdētājs Aivars Timofejevs prezentācijā norādīja arī uz nepieciešamību lauzt stereotipus par profesiju dzimumiem, kā piemēru minot būvniecību. Tur 92% darbinieku ir vīrieši. Iespējams, valstij vajadzētu sākt veicināšanas programmu sieviete būvniecībā. Patiešām, ne visi darbi būvniecībā ir fiziski smagi, un, piemēram, apdares darbos sievietes pacietība un rūpīgums vienmēr ir augstu vērtēti. Savukārt izglītībā vīriešu katastrofāli pietrūkst, tur valda matriarhāts - 82,6% sieviešu. Šo situāciju ir iespējams koriģēt, mainot akcentus politikā un attiecīgi pārdalot līdzekļus.

Arī dzimumjutīgas blēņas

Līdztekus reālu Latvijas problēmu analīzei dzimumu līdztiesības pētnieki nodarbojušies ar Zviedrijas gadījumu analīzi, kas vairāk līdzinās socioloģiskām blēņām. Ielu apgaismojums tur skaitās ieguldījums sieviešu interesēs, kaut gan tumsā paklupt tikpat labi var vīrieši. Arī nakts autobuss, kas apstājas pēc pieprasījuma, risinot tieši sieviešu problēmas. Un tāpat arī ielu tīrīšana, sākot nevis no maģistrāles, bet tās, kas pieved pie bērnudārza. Tā saucas dzimumjutīga pieeja, un arī Latvijā visi pašvaldību un valsts izdevumi, pēc pētnieku domām, būtu jāanalizē caur šo prizmu. Par katru tērējamo centu jāuzdod jautājums, kā tas ietekmēs sievieti, kā - vīrieti un vai sadalījums ir taisnīgs.

Aizkraukles pašvaldība šādi nerīkojas. Tā rūpējas par saviem iedzīvotājiem, šķirojot viņus nevis pēc dzimuma, bet citām pazīmēm - ienākumu līmeņa, vecuma, interesēm un vajadzībām. Sievietes vairāk interesējas par kultūru, vīrieši par sportu. Tādas tradīcijas. Taču, vienkārši izdalot pašvaldības tēriņus pa dzimumiem, sanāk, ka kultūras budžets ignorē vīriešus, bet sporta budžets sievietes. Kam no šāda secinājuma kāds labums, iespējams, varēs ieraudzīt pētījumā. Kaut kad janvārī tas tikšot publicēts Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā.



Svarīgākais