Valsts attiecībā uz Laikmetīgās mākslas muzeja projektu neuzņemsies saistības, vakar pēc valdības slēgtās sēdes uzsvēra kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš kolēģus iepazīstināja ar 2004. gada valdības prioritātēm kultūrā, kad tolaik kultūras ministre Helēna Demakova centās īstenot ieceri par trīs kultūras projektu īstenošanu.
Savulaik valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi (J3b) noslēgtā vienošanās par sadarbību ar Norvēģijas kompāniju SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. decembrim noslēgs sadarbības līgumu par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu.
Ja līdz šim termiņam vai abpusējas vienošanās rezultātā panāktajam tā pagarinājumam sadarbības līgums netiks noslēgts pasūtītāja – J3b – vainas dēļ, J3b uzņemas atmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar šīs vienošanās izpildi.
Pērn aģentūru likvidēja un tās funkcijas pārņēma Kultūras ministrija. I. Dālderis ministrus informējis par esošo situāciju un arī par iespējamiem tiesvedības riskiem. Kopumā ministri atzinuši, ka esošā Kultūras ministrijas rīcība ir pareiza un jaunas saistības esošajā budžeta situācijā valsts uzņemties nevar.
Nu jau likvidētā aģentūra J3b sāka sadarbību ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju Jaunrīgas attīstības uzņēmums. 2006. gada 26. maijā noslēdza līgumu ar Nīderlandes uzņēmumu O.M.A. Stedebouw B.V. par Laikmetīgās mākslas muzeja metu izstrādi arhitekta Rema Kolhāsa vadībā.
Līguma summa par metu izstrādi ir 496 500 eiro jeb apmēram 348 900 latu. I. Dālderis gan plašāk nekomentēja šo līgumu un iespējamās tajā ietvertās soda sankcijas, jo tik detalizēti ar to neesot iepazinies. Viņš uzsver, ka Kultūras ministrija nav šo saistību pārņēmēja un, ņemot vērā, ka projekta virzība ir apturēta, pusēm vajadzētu sēsties pie sarunu galda un meklēt pieņemamus risinājumus.
Vienlaikus ministrs gan atzina, ka neformāla informācija liecinot par to, ka otras puses akcionāri ir devuši atļauju atgūt līdz šim ieguldīto finansējumu jebkādiem līdzekļiem, tāpēc arī valdība informēta par iespējamajiem tiesvedības riskiem.
Līdz šim arī neesot konstatēts, ka J3b amatpersonas ar savu līdzšinējo darbību būtu nodarījušas valstij zaudējumus, tomēr, ja tas notiks, ministrija esot gatava pret tām vērsties.
Valdība jau ir pieņēmusi lēmumu Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu atlikt līdz 2012. gada 31. decembrim. Kultūras ministrijai līdz 2012. gada 1. jūnijam jāveic nepieciešamās darbības, lai sagatavotu priekšlikumus par projekta tālāko virzību, jāizvērtē un jāsagatavo nepieciešamo dokumentu projekti privātās un publiskās partnerības procedūras ietvaros, ja šādas darbības nerada papildu valsts budžeta finanšu līdzekļu izdevumus.
Muzeja projekta īstenošanai no 2005. gada 15. aprīļa līdz 2009. gada 30. septembrim izlietoti 153 315 latu, muzeja tehniski ekonomiskā pamatojuma, biznesa plāna un darbības stratēģijas izstrādei – 78 975 lati, muzeja starptautiskās ekspertu komisijas darba nodrošināšanai un pieaicināto konsultantu darba apmaksai – 9070 latu, komandējuma izdevumiem – 17 707 lati, nodokļu samaksai – 17 447 lati.
Laikmetīgās mākslas muzeja projektam papildus piesaistīts arī sponsoru finansējums: 27 000 latu Aizkraukles bankas ziedojums, 22 490 latu no Alfrēda Topfera fonda F.V.S., kā arī 315 664 lati no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam finansējums. Kopumā Laikmetīgās mākslas muzeja īstenošanai, pēc 2006. gada aplēsēm, ir nepieciešami gandrīz 19 miljoni latu.