Līdz šim saliedētas sabiedrības politika saskārusies ar vēsturiskām koordinācijas un plānošanas problēmām, uzsver kultūras ministre Agnese Lāce (P), komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumus.
Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, kultūras ministre atzīmē, ka jautājums par saliedētu sabiedrību iekļauj vairākas šķautnes.
Viņa norāda, ka tā ir gan piederības sajūta valstij un sabiedrībai, kurā dzīvojam, tā ir iespēja būt pilsoniski aktīviem, tā norāda arī uz uzticēšanos līdzcilvēkiem un institūcijām.
Lāce klāsta, ka KM jau patlaban aktīvi strādā, lai nodrošinātu skaidru politikas plānošanu, efektīvu koordināciju un izmērāmus rezultātus.
KM atzīmē, ka sabiedrības saliedētība un integrācija ir horizontāla joma, ko katra valsts pārvaldes institūcija īsteno atbilstoši savai kompetencei.
Lai nodrošinātu saliedētības sabiedrības politikas uzraudzību, ir izveidota Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas uzraudzības padome, norāda KM.
Ministrijā skaidro, ka tā darbojas kā koordinācijas mehānisms, kurā ir pārstāvētas dažādu jomu ministrijas, institūcijas un nevalstiskās organizācijas.
KM piebilst, ka saliedētas sabiedrības politika ir savstarpēji papildinoša citām politikas jomām - sabiedrības veselībai, izglītībai un prasmju attīstībai, valsts valodas politikai, kultūrpolitikai, digitālai transformācijai, bērnu, jaunatnes un ģimenes lietām, reģionālajai attīstībai, sociālajai aizsardzībai un darba tirgus, valsts pārvaldes attīstībai.
"Līdz ar to ir būtiski apzināties citu valsts pārvaldes institūciju būtisko ieguldījumu saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā, neskatoties uz to, ka attiecīgi pasākumi nav ietverti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs un to īstenošanas plānos," pauž KM.
Kā vēstīts, VK revīzijā secinājusi, ka KM īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva.
Saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju, tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, taču pamatnostādņu rīcības plānos nav skaidri noteikts, kādas problēmas tie risina un kuras sabiedrības grupas ietekmē, norāda VK.
VK atzīmē, ka saliedētas sabiedrības politika skar plašu nozaru, valsts institūciju, pašvaldību un organizāciju loku, taču KM trūkst efektīva sadarbības mehānisma ar tiem, kas nodarbojas ar sociālās iekļaušanās, izglītības, nodarbinātības un citiem jautājumiem.
VK aicina KM būtiski uzlabot politikas plānošanu un īstenošanu, nosakot skaidras prioritātes, efektīvi koordinējot iesaistītās institūcijas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.