Filma Dvēseļu putenis uz lielajiem ekrāniem nonāks 2019. gada 11. novembrī, un nule dienasgaismu ir ieraudzījusi mājaslapa www.dveseluputenis.lv, kurā var uzzināt vairāk ne tikai par filmas uzņemšanu un tās veidotājiem, bet arī informāciju par latviešu strēlniekiem un viņu ceļu uz Latvijas neatkarību.
«Tolaik, kad iznāca Aleksandra Grīna romāns, viss bija pašsaprotami, tāpēc nebija vajadzīgi skaidrojumi, kas ir kas, bet pašlaik tā vairs nav,» mājaslapas atklāšanas pasākumā sacīja filmas režisors Dzintars Dreibergs. Diemžēl ir izaugusi vesela paaudze, kam šie notikumi jūk un nav saprotami. Arī viņam pašam, sākot strādāt pie filmas, nācies atskārst, ka ir daudz balto plankumu, jo daudz kam vēstures stundās ticis pārskriets tikai pāri, turklāt «ar zināmu politizētu nokrāsu». Galvenās lomas atveidotājs Oto Brantevics, kurš mācās 10. klasē, apliecināja, ka daļai jaunās paaudzes ne tikai šie notikumi ir miglā tīti un pat nav saprotams, kas tiek svinēts Lāčplēša dienā. Arī viņam apjēgsme par tā laika notikumiem nākusi līdz ar iesaistīšanos kinodarbā.
Lai palīdzētu arī citiem aizpildīt robus vēstures zinībās, nolemts izveidot interneta vietni, kur vieglāk, ātrāk un - galvenais - vienuviet iegūt informāciju par latviešu strēlniekiem un viņu gaitām no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā līdz Brīvības cīņām un Latvijas atzīšanai de iure 1921. gadā. Vietnē var izsekot līdzi 60 svarīgākajiem notikumiem, iepazīstoties soli pa solim arī ar kartē atzīmētajām Pirmā pasaules kara frontes pārmaiņām Latvijas teritorijā. To visu vēl papildina vizuālais materiāls - infografikas, vēsturiskie attēli un videomateriāli, apskatāmas jau uzņemtās filmas epizodes. Katram notikumam piemeklēts arī atbilstošs A. Grīna romāna fragments, bet emocionālus un personiskus akcentus piešķir latviešu strēlnieku pēcteču atmiņu stāstījumi un ģimenes fotogrāfijas. Tiem, kas vēlas «iet dziļumā», dotas arī saites uz ārējiem resursiem.
Dz. Dreibergs arī uzsvēra, ka mājaslapa teju kā Rīga nekad nebūs gatava un «turpinās augt», jo to vienmēr var papildināt ar jauniem materiāliem un informāciju. Viņš mudināja tos, kas vēl grib dalīties atmiņu stāstos par latviešu strēlniekiem un valsts brīvības izcīnīšanu, darīt to, lai šie stāsti tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm.
Izglītības uzņēmuma Lielvārds direktors Aivars Gribusts prognozēja, ka nākamās desmitgades noteikti iezīmēsies ar mobilu digitālo saturu, cerams, kvalitatīvu, un šī vietne ir labs paraugs, kādam tam jābūt. «Šādi sniegta informācija ļauj ātrāk nonākt pie pirmavotiem un iepazīties ar dažādiem viedokļiem, tādējādi palīdzot veidot kritisko domāšanu, un tā jaunās paaudzes audzināšanā ir ļoti būtiska,» sacīja A. Gribusts.
Savukārt vēstures doktors Jānis Šiliņš, kurš ir galvenais satura veidotājs vietnē, skaidroja, ka tas nav akadēmisks projekts, tāpēc būtiska bija ne tikai informācija, bet arī tās pasniegšanas veids, proti, bijis jāņem vērā tas, ka informāciju lasīs un pētīs visplašākā auditorija, kas ir atšķirīga gan zināšanu, gan uztveres īpatnību dēļ. Tāpēc te tikuši izmantoti ne tikai vēsturiski fakti, bet arī vizuāli un audiāli materiāli - mūzika, kartes, diagrammas, fotogrāfijas un videomateriāli.
Juglas vidusskolas vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa uzteica šeit rodamo daudzveidīgo un profesionālo informāciju, atzīstot, ka šis būs labs rīks gan skolēniem, gan skolotājiem, kas palīdzēs labāk apgūt Latvijas un tā laika vēsturi.