Lēmums par katastrofu mežos – aiz matiem pievilkts

Aizgājušās svētku sezonas līksmē daudziem garām būs paslīdējusi ziņa, ka sākotnēji tikai lauksaimniecībā izsludinātā ārkārtējā situācija pārtapusi valsts mēroga dabas katastrofā, kas nu attiecināma arī uz mežiem. Mežizstrādātāji ņēmuši piemēru no zemniekiem un izprasījuši valdības atbalstu force majeure nosacījumu iedarbināšanai līgumos, tādējādi iegūstot iespēju atlikt līgumsaistības bez soda procentiem.

Taču pastāv bažas, ka negodprātīgi uzņēmēji to varēs izmantot manipulēšanai ar koksnes cenām, kas jau pašlaik uzskrējušas debesīs.

Valdības pārstāvniecība Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē 28. decembrī bija visai pieticīga. Premjers prombūtnē - līdz ar vēl pieciem ministriem. Sēdi vadīja un četriem atnākušajiem kolēģiem katastrofas izpausmes apskaidroja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tātad sēdē ar balsstiesībām piedalījās pieci, nepiedalījās seši - tā norādīts sēdes protokolā. Saskaņā ar krīzes vadības padomes nolikuma 12. punktu padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no padomes locekļiem - premjers un deviņi ministri. Turklāt ne jau jebkuri. Atbilstoši Nacionālās drošības likumam zemkopības un kultūras ministri nemaz nav padomes locekļi. Tomēr valdības juristiem ir izdevies piedzīt sēdē pieņemtā lēmuma atbilstību normatīvajiem aktiem. J. Dūklavs ieguvis balsi, aizvietojot premjeru, kultūras ministre Dace Melbārde - aizvietojot tieslietu ministru. Savukārt kvorumam pietiekot ar četru ministru un premjera klātbūtni, un ikviens no viņiem esot savstarpēji aizvietojams.

Mazā traģēdija

Nacionāla mēroga katastrofas pasludināšana mežsaimniecībā ir neparasta ne tikai tādēļ, ka lemts par to steigā un iztiekot bez valdības vadītāja klātbūtnes. Zemkopības ministrijas un attiecīgi arī krīzes vadības padomes rīcībā nav statistikas par mežu platībām, kas rudens lietavu dēļ ir applūdušas vai pārmitras. Nav arī ziņu, cik daudz uzņēmēju nespēj pildīt līgumsaistības. Tikai dažu uzņēmumu un organizāciju vēstules. Dažas tapušas, atsaucoties Zemkopības ministrijas lūgumam. Un nebūt ne visās prasīta ārkārtējās situācijas izsludināšana meža nozarē. Latvijas Mežizstrādātāju savienība to vēlas, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija - gluži otrādi - nevēlas. Un vēl pāris organizāciju. Situāciju mežsaimniecībā definēt kā valsts mēroga dabas katastrofu vispār neviena nav prasījusi. Vienīgi Latvijas valsts meži piemin šo terminu - situācija esot pielīdzināma dabas katastrofai nozarē. Vienlaikus uzņēmums norāda, ka arī turpmāk «centīsies mazināt klimatisko apstākļu ietekmi uz uzņēmuma darbību un plāno turpināt pildīt saistības pret saviem sadarbības partneriem un īpašnieku».

Ne visus priecē forsmažors

Krīzes vadības padomes lemtajam uzmanīgi sekojusi meža nozares autoritatīvākā sabiedriskā organizācija Latvijas Kokrūpniecības federācija. Taču tajā vienotu viedokli nav izdevies panākt. Pircējus pārstāvošās organizācijas nemaz nav sajūsmā, par force majeure nosacījumu iespējamo iedarbināšanu līgumos. Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss skaidro, ka situācija mežos patiešām ir kritiska. Kā pavasarī lietus sākās, tā arī lāgā nav rimis, sala nav - meži ir ūdens pilni. Ja tā būtu tikai Latvijas problēma, tad varētu izlīdzēties ar importu, taču slapjš ir visā reģionā, koksnes trūkst arī kaimiņvalstīs. Tādā ziņā iecietība no valsts iestāžu puses, pietaupot sodus par laikus nepildītām saistībām, būtu loģiska. Taču pasludinātās katastrofas dēļ problēmas var veidoties uzņēmēju starpā. Šobrīd koksnes cenas dažādam sortimentam uzkāpušas par 30 līdz pat 60%. Un tas var kalpot par pamudinājumu negodprātīgiem tirgotājiem nepildīt vasarā noslēgtos līgumus. Lietuvā jau šādi piemēri esot - vasarā noslēgto līgumu nepilda, jo pasludināts juridisks forsmažors, un tā vietā koksni pa dārgo pārdod citam klientam. Bet šis partneris lai gaida, kamēr cena nokritīsies.

Federācijas izpilddirektors pieļauj, ka Krīzes vadības padomes lēmums veicinās neskaidrības tirgus dalībnieku civiltiesiskajās attiecībās, jo tas neuzliek par pienākumu nepiemērot soda sankcijas par līgumu nepildīšanu, bet tikai aicina to nedarīt. Laiks rādīs.

Jaunaudzītes zem ūdens

Laiks nepieciešams arī, lai saprastu, vai slapjums mežos ir nodarījis postījumus jaunaudzītēm. Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks stāsta, ka to varēs redzēt vien pavasarī, taču pašlaik tās daudzviet ir zem ūdens. Biedrība tāpēc rosina iekļaut arī šādi iznīkušās audzes atbalsta pasākumu programmā meža ugunsgrēku un dabas katastrofu iznīcināto mežaudžu atjaunošanai. Tomēr te jāuzsver, ka atšķirībā no lauksaimniecības nozares, kas regulāri un par jebkādiem laikapstākļu riskiem pieprasa kompensācijas, meža nozare naudu neprasa. Tikai saprotošu attieksmi no valsts, piemēram, ja noteiktajos termiņos mežs nav atjaunots. Jaunaudzi veikalā nopirkt nevar, pat ja naudas pietiek.

Laikam jāsāk pielāgoties

Nekādu tālāku rīcību saistībā ar pasludināto dabas katastrofu Krīzes vadības padome nav pieprasījusi, kaut gan Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums uzdod valdības institūcijām nodarboties ar katastrofas pārvaldīšanu, un konkrētā katastrofa mežsaimniecībā ir cieši saistīta ar meliorācijas sistēmu slikto stāvokli valstī. Katrā ziņā par laikapstākļu ietekmi uz tautsaimniecību ir vērts padomāt gan valdībai, gan uzņēmējiem. Ne velti vairāki ārkārtējās situācijas oponenti vēstulē ministram J. Dūklavam raksta: «Mežizstrādes darbiem Latvijas platuma grādos vienmēr ir bijis sezonāls raksturs, un, ņemot vērā globālās klimata pārmaiņas, mēs nemaz nevaram viennozīmīgi atbildēt - šī ir ārkārtēja situācija vai tomēr kaut kas, ar ko nākotnē jārēķinās, un tam jāpielāgo mūsu mežsaimniecības prakse.»

Sinoptiķi prognozē, ka noturīgs sals, bez kā slapjā mežā iebraukt nav iespējams, iestāsies šonedēļ.