Ja valstī sākas karš, pilsoņu pienākums ir nodarboties ar tās aizsardzību – šāds princips pēc Ukrainas kara sākuma iestrādāts vairākos Latvijas likumos.
Nepretoties aizliegts. Tagad attiecīgie normatīvie akti tiek papildināti arī ar pilsoņu tiesībām kara gadījumā. Miera laikā par vilciena nolaišanu no sliedēm cilvēku dēvēs par teroristu un ieliks cietumā, karā - varbūt arī ordeni iedos.
Partizānu kara likumi tiek pieņemti gadījumam, ja armija ar valsts aizsardzību netiek galā, sabiedrotie uzveikti vai nepilda solījumus un valsts tiek okupēta.
Pienākumi un tiesības
Valsts aizsardzības koncepcijā ierakstīts, ka «valsts aizsardzība ir visas sabiedrības, valsts institūciju un valsts aizsardzības sistēmas atbildība», bet 36. pants noteic: «Valsts aizsardzība ir beznosacījuma. Katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram.» Taču kā šī pretošanās var izpausties - ar klusējošu nosodījumu vai metodisku dzīves maitāšanu okupantiem, nekur detaļās nav skaidrots.
«Pašlaik likumos ir pateikts, ko dara bruņotie spēki, bet trūkst regulējuma, ko dara civilā puse. Šie grozījumi attiecas tieši uz civilo sabiedrību,» skaidro Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins. 5. pants Nacionālās drošības likumā jau pašlaik noteic: «Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu.» Topošais 25.1 pants šo teikumu izvērš detalizētākā līmenī, paskaidrojot, kādas ir Latvijas pilsoņu pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Pienākumi pieci. Konspektīvi: pretoties agresoram, atbalstīt armiju, pildīt mobilizācijas pieprasījumus, nesadarboties ar okupantiem un nepiedalīties tautas nobalsošanā. Acīmredzot lai neiznāk kā Krimā. Latvijas pilsoņiem noteiktas arī tiesības: sniegt atbalstu pretošanās kustībai, nodarboties ar kaitniecību un sabotāžu pret agresoru, vērst pretošanās pasākumus pret nelikumīgām pārvaldes institūcijām.
Visaptverošā pieeja - Somijas piemērs
Sacerot jaunas normas, Aizsardzības ministrija arī sākusi lietot jaunu terminoloģiju. Proti, valsts aizsardzības sistēmas darbība tagad balstās uz visaptverošās aizsardzības principiem. Tas latviskots no angļu valodas jēdziena whole government and whole society approach. Valdības un sabiedrības pilna iesaistīšanās.
Kā visaptverošās aizsardzības pieeju organizē praksē, pērn novembrī uz Somiju pētīt devās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņa somu kolēģis Jusi Nīniste pavēstījis, ka kādreizējais valsts totālās aizsardzības modelis ir transformējies visaptverošā valsts aizsardzībā, kas esot daudz plašāka, vispusīgāka un mūsdienu izaicinājumiem atbilstošāka pieeja. Šajā modelī tiek ietvertas ne tikai valsts militārās spējas, bet arī cieša sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, biznesa jomu, kritiskās infrastruktūras objektiem un visu sabiedrību, sagatavojoties jebkādiem izaicinājumiem un apdraudējumiem, ne tikai militāram uzbrukumam.
Izaicinājums civilpersonām
Ministrs R. Bergmanis atzinis, ka Somija Latvijai ir labs paraugs šādas pieejas ieviešanai valsts aizsardzībā, ko Latvija arī centīsies īstenot soli pa solim, piemēram, vidusskolās ieviešot valsts aizsardzības mācību.
Neformālais militārais portāls Vara bungas ministru gan velk uz zoba, jo par Latvijas paraugu izvēlēta valsts, kurā visaptverošā aizsardzība lielā mērā tiek balstīta uz obligāto karaklausību. 3500 profesionālo karavīru, 14 000 obligātajā dienestā, un kara laikā somu armija ar visām rezervēm spēj izvērsties līdz pat 280 000. Tātad cilvēku skaits, kas vēlas un māk aizstāvēt valsti, tur ir nesalīdzināmi lielāks.
Latvija lielāku uzsvaru liek uz dažādiem brīvprātīgiem pasākumiem un likumu sacerēšanu, tostarp ļaujot civiliedzīvotājiem
X stundā «vērst pretošanās pasākumus, tostarp bruņotās pretošanās, ievērojot starptautisko tiesību normas, pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotajām vienībām, to transportlīdzekļiem un kuģiem, gaisa kuģiem un bezpilota lidaparātiem, transporta un komandvadības infrastruktūru, sakaru sistēmām un apgādes ķēdēm, un citiem militārās nozīmes objektiem». Spriešana par to vēl priekšā gan valdībā, gan Saeimā.