Orgānu ziedošana: 76,2% nezina, ko domā tuvinieki

© F64

Latvijas iedzīvotāju zināšanas par miruša cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu medicīnā ir ļoti niecīgas – cilvēki nezina, ko un kā drīkst darīt mediķi ar mirušas personas orgāniem, un nezina, ko par orgānu ziedošanu domā viņu tuvinieki.

Tiesībsarga birojs veica aptauju, kurā atklājās interesanti dati par šo būtisko un sensitīvo jautājumu, kas kādā dzīves brīdī var skart jebkuru cilvēku. Tiesībsargs norāda, ka cilvēku audu un orgānu transplantācija ir cieši saistīta ar cilvēka cieņas, identitātes un integritātes aizsardzību, mirušā tuvinieku tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību, kā arī citu cilvēku tiesībām uz dzīvību, kad dzīvības glābšana ir iespējam tikai ar donora ziedotajiem orgāniem. Latvijai iecerēts ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, kā rezultātā jāpārskata Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu atbilstība cilvēktiesību prasībām. Neatkarīgā rakstīja, ka Tieslietu ministrija strādā pie likumu grozījumiem, lai precizētu normas par orgānu izmantošanu.

Tiesībsargs pēc iedzīvotāju aptaujas rezultātiem secina: lielākā daļa aptaujāto faktiski nav informēta par tiesībām un veidu, kādā iespējams reģistrēt savu piekrišanu vai atteikšanos izmantot savu ķermeni, audus vai orgānus pēc nāves medicīnai. Lielākā daļa jeb 61,1 procents aptaujāto uzskata, ka pašlaik Latvijā ārstniecības personas nedrīkst izņemt personas audus vai orgānus pēc nāves, ja Iedzīvotāju reģistrā nav atrodamas ziņas par personas izvēli. 76,6 procenti aptaujāto uzskata, ka šādu tiesisko kārtību - ļaut izmantot tikai tad, ja ir dota rakstiska atļauja - Latvijā atbalstītu. Tiesībsargs Juris Jansons secina: no šīm atbildēm ir skaidrs, ka sabiedrība nav informēta par pašlaik spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas nosaka prezumētās piekrišanas sistēmu. Proti, ja cilvēks nav aizliedzis izmantot savus orgānus medicīnā pēc nāves, tad to drīkst darīt.

Cilvēku viedoklis ir ļoti atšķirīgs jautājumos par mērķi, kādam persona vēlētos ziedot savu ķermeni, audus vai orgānus pēc nāves. Lielākā daļa aptaujāto jeb 58,1 procents atbalstītu savu orgānu izņemšanu transplantācijai, bet jautājumā par ķermeņa vai orgānu izmantošanu medicīnas studijām augstskolās 59,8 procenti tomēr neziedotu sevi šādam mērķim. Tāpat 76,2 procenti aptaujāto nav informēti par savu tuvinieku vēlmi ziedot audus vai orgānus medicīnai pēc nāves. Tas saskan ar ārstu teikto: kad mediķi uzrunā tuviniekus par mirušā domām - vai viņš kādreiz ir teicis, piekrīt vai nē orgānu ziedošanai -, radinieki gandrīz nekad nezina atbildi.

Tiesībsargs atgādina, ka likums noteic - miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai drīkst izdarīt, ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves un ja šā cilvēka tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot viņa audus un orgānus pēc nāves. Taču nepastāv skaidrs mehānisms, kādā veidā norisinās saziņa ar mirušās personas tuviniekiem, lai noskaidrotu mirušā dzīves laikā pausto gribu.



Latvijā

Dziesma “Par savu zemi saukt” jau gadu kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu svētkos, kuri simbolizē latvietību, ģimeniskumu un uzvaras. Novembra patriotisko notikumu kontekstā radusies sadarbība, kura papildina viena otru – ar mūsu bruņotajiem spēkiem.