Daudzpusīgs namatēvs ar brangu pieredzi restorānu un bāru nišā

Pavāra palīgs, pavārs, viesmīlis, bārmeņa palīgs, bārmenis, vecākais bārmenis, bāra vadītājs, restorānu, kafejnīcu konsultants, profesionāls namatēvs, iniciatīvas Saskarsmes garša idejas autors – tik raibs ir Arvja Zēmaņa profesionālo gaitu īss rezumē. Kopumā bāru, restorānu un kafejnīcu jomā viņš ir audzējis pieredzi 20 gadu garumā.

Vispirms Restorānu servisa skola

«Atceros, ka kopš bērnības vecāku mājās notikušas daudzas viesības. Tās es ļoti gaidīju, jo tie bija kā mazi svētki, kur smelties labas emocijas un prieku. Tieši viesību laikā izgaisa visas ikdienas problēmas un raizes. Man rosīšanās virtuvē asociējās ar kaut ko labu, kas drīz gaidāms,» stāsta Arvis. Tāpēc, klausot savām sajūtām un sirdsbalsij, Arvis pēc pamatskolas absolvēšanas devās uz Rīgu un, iepazīstoties ar Restorānu servisa skolu, saprata, ka tieši tur turpinās savu izglītības ceļu. «Domāju, ka ikvienam, izvēloties savu nākotnes profesiju, ir jāieklausās sevī, sirds pateiks priekšā,» uzskata Arvis. Viņš ir izskolojies par restorānu, kulinārijas un ēdināšanas servisa speciālistu.

Sevi darba tirgū viņš pieteica jau 17 gadu vecumā, uz savas ādas izbaudot dažādu profesiju šķautnes. Kā pats Arvis teic, kādu laiku esot arī paplandījies pa Eiropu un Latvijā atgriezies 2000. gadā. «Sākotnēji bija sajūta, ka šeit neesmu nevienam vajadzīgs, tomēr tas lika saņemties un pašam radīt pieprasījumu pēc sevis, un šī pieeja nostrādāja.»

Pārdomu brīdis

Arvis stāsta, ka pirms astoņiem deviņiem gadiem parādījusies vēlme paraudzīties, kas notiek ārpus tik ierastās vides un darbības jomas - viņš nolēma sevi pārbaudīt skatuves mākslā. «Iesaistījos improvizācijas teātrī, jo jutu šādu nepieciešamību. Skatuves māksla mani patiesi aizrāva. Tā palīdz pilnveidot personību. Attīsta saskarsmes prasmes, ķermeņa valodu, balsi, ritmiku, domāšanu. Ilgu laiku šaustīju sevi, kur un kā turpmāk sevi realizēt: bāru un restorānu segmentā vai skatuves mākslā - būt par aktieri, vadīt pasākumus. Taču tad, kad es izveidoju jaunu mācību kursu viesmīļiem, kurā iekļāvu improvizācijas tehnikas un jaunas mācību metodes, kas liek iziet ārpus komforta zonas, atbilde atnāca pati. Mūsdienās starp skatuves mākslu un darbu restorānā, bārā, kafejnīcā var vilkt paralēles, jo abi principā pārstāv vienu jomu - izklaides sfēru. Izņemot dienas piedāvājumus, kad cilvēki vēlas vienkārši ātri paēst, viņi uz restorāniem, bāriem un kafejnīcām iet, lai baudītu, lai gūtu jaunu pieredzi. Sapratu, ka varu sakombinēt savu pieredzi gan restorānu nišā, gan teātra mākslā,» akcentē Arvis, dienas gaismā atkal ceļot Latvijā piemirstu arodu - namatēvs. «Esmu profesionāls namatēvs, jo pārzinu gan bāru, ēdienu, viesmīlību, gan protu veidot atbilstošu emocionālo vidi pasākumos. Principā jāteic, ka kopumā viesmīļa un bārmeņa profesijas sāk pieprasīt publiskās runas prasmes. Viesi to vēlas un gaida, ikvienam viesmīlim un bārmenim ir jāprot atrast īstā saikne ar klientiem. Formāla pieeja īsti vairs nestrādā.»

Vērtīgā konkursa pieredze

Līdztekus namatēva pienākumu pildīšanai Arvis pasākumus arī organizē, piedāvājot daudzveidīgus risinājumus neaizmirstamām svinībām (šī darbības niša bāzējas uzņēmumā Ze Food), kā arī sniedz bāriem, restorāniem un kafejnīcām konsultācijas, no jauna koncepta izveides līdz personāla apmācībām (šī darbības sfēra bāzējas iniciatīvā Saskarsmes garša, starp citu, ar šādu pašu nosaukumu katru gadu norisinās arī konference viesmīlības industrijas profesionāļiem, kuras sekmīgā norisē iesaistās arī Arvis).

Pērn viņš savu CV varēja papildināt ar vēl kādu būtisku ierakstu - Arvis kļuva par starptautiskā bārmeņu konkursa World Class 2017 Latvijas fināla uzvarētāju. «Sacensībās piedalos reti, bet šis ir ļoti spēcīgs konkurss, tāpēc nolēmu, ka arī es gribu tajā startēt. Vispirms bija jāizpilda tāds kā mājas darbs - jāizveido savi divi kokteiļi un bāra menu. Tad pusgadu notika meistarklases, kur savā pieredzē dalījās augstas raudzes profesionāļi, kuri deva arī pildīt dažādus uzdevumus. Pirms pusfināla notika vizītes bārā un man žūrijai bija jāprezentē savs kokteilis. Pusfinālā tika 10 cilvēki no Latvijas. Pusfināls ilga vienu dienu, un tajā notika trīs spraigas sacensības, nākamajā dienā bija fināls, kas arī bija tikpat piesātināts ar trīs dažādiem uzdevumiem: 9 minūtēs vajadzēja pagatavot deviņus kokteiļus, interesantā veidā bija jāpagatavo punšs, un visbeidzot notika aklā degustācija - bija jāatpazīst 10 dažādi viskiji. Pēc konkursa secināju, ka World Class konkurss prasa augstākā līmeņa sagatavošanos, aizrautību un tehniku. Visi seši pusfināla un fināla uzdevumi atmasko katra spēcīgās un vājās puses. Grūtākais bija to visu apvienot ar ikdienu un veltīt tam pietiekami daudz laika - ir sajūta, ka pusgadu esmu bijis armijas cienīgās apmācībās. Pārbaudīju un pārliecinājos, cik svarīga ir metodika it visā, ko daru. Izšāvu visu pulveri, taču, ja mēs parādām visu savu maksimumu, tas savā ziņā salauž robežu un atver durvis uz nākamajām iespējām. Sacensībās redzēju, ka nozarē ir ienākuši daudz jaunu bārmeņu, kam ir liels potenciāls. Ir vēl tikai jāpatrenējas, un rezultāti būs izcili,» ir pārliecināts Arvis, piebilstot, ka arī ikdienā bāros parādās jaunie censoņi - vienīgi jautājums, cik ilgi viņi noturas gan profesijā, gan Latvijā.

Publicitātes foto

Bārmeņa profesija - labs starta punkts

«Būt par bārmeni - tas ir dzīvesveids. Pēdējos gados jūtu, ka sāk veidoties kustība, kas sāk arvien vairāk popularizēt šo specialitāti. Arī viens no Saskarsmes garšas mājaslapas izveides mērķiem - runāt par šo nozari, rādīt labos piemērus. Bārmenis ir laba starta platforma tālākam karjeras kāpumam - cilvēks ar laiku var kļūt par bāra menedžeri, zīmola vēstnesi, lekciju vadītāju, bloga autoru, pasākumu vadītāju, attīstīt savu biznesu. Variantu ir daudz, atliek vien rīkoties un izmantot iespējas. Turklāt sacensības ir viens no veidiem, kā sevi parādīt, un tās var kalpot kā pakāpiens augšup. Gribu uzsvērt, ka bārmeņa profesija ir ļoti radošs darbs, viņš ir notikumu virpulī, redz cilvēku patiesās sejas, katrs var atrast savu veidu, kā izpausties. Vienlaikus jārēķinās, ka tas ir fiziski un vēl vairāk emocionāli smags darbs, jo ir jāiemācās strādāt ar cilvēkiem, viņu emocijām, iegribām un ego. Tāpat sākotnēji nākas aprast ar domu - kamēr citiem ir svētki un atpūta, bārmenis strādā. Es pats ar šo visu plejādi ātri apradu. Starp citu, labs piemērs tam, kā iespējams mainīt profesijas prestižu, ir stāsts par pavāriem. Kad es vēl pats šajā profesijā strādāju, man darba dienas aizritēja četras sienās, vienmuļi, tagad pavārs kļuvis par vienu no galvenajām personām, ko cilvēki vēlas restorānā redzēt,» spriež Arvis.