Saeimas deputātus izbrīna prokuratūras neieinteresētība e-veselības sistēmas izveides un amatpersonu atbildības izvērtēšanā, tāpēc viņi gatavojas rīkoties paši. Visticamāk, šo izvērtējumu būs jāpapildina arī ar e-veselības datu drošības analīzi, ņemot vērā e-veselības virzienā vērsto uzbrukumu. Jāizvērtē, vai e-veselības aizsardzības sistēma un atbildīgie speciālisti rīkojās pareizi un vai e-veselības sistēma ir spējīga adekvāti aizsargāt visas Latvijas iedzīvotāju medicīniskos datus.
Revīziju par e-veselības sistēmu veica Valsts kontrole, atklājot vairākus trūkumus un nosaucot arī vairākas amatpersonas, kuras noteiktos laikos bija atbildīgas par e-veselības ieviešanu. Pēc šā audita rezultātiem policija veica resorisko pārbaudi un atteicās uzsākt kriminālprocesu. Policijas lēmumu Veselības ministrija nepārsūdzēja. Taču pašlaik notiek pēcpārbaude, par ko Saeimas deputātus informēja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis. Viņš gan atzina, ka prokuratūras iesaisti un kompetenci šajā lietā šajā brīdī nesaskata (to prokurors sacīja vēl pirms kiberuzbrukuma e-veselībai un par e-veselības darbību kopumā). Tas izbrīnīja un pat aizkaitināja Saeimas deputātus, kuri ne vienu reizi vien ir aktualizējuši jautājumu, vai kādam ir jāatbild par slikti funkcionējošas sistēmas darbu, kurā ieguldīti vairāk nekā desmit miljoni eiro? «Tas ir labi, ka jums ātri izdevās nokārtot e-recepti,» prokuroram sacīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, «bet vai sistēmas darbības, kurā izlietoti miljoni eiro, lietderības izvērtēšana, iespējamās nolaidības vai pat ļaunprātības konstatēšana prokuratūru neinteresē?» Deputāts atgādināja, ka prokuratūrai ir nosūtīta vēstule ar virkni faktu un jautājumu, bet atbilde vēl nav saņemta. Savukārt Veselības ministrijas nevēlēšanos pārsūdzēt policijas lēmumu par kriminālprocesa neuzsākšanu deputāti novērtēja ar ironiju - pašai ministrijai jau būtu jāatbild.
Kritiku e-veselības darbībai veltīja gandrīz visi, kuri bija uzaicināti izteikties par sistēmas darbību, izņemot Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, kam nācās taisnoties. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, aptaujājot ģimenes ārstus visā Latvijā, secinājusi, ka lielākās problēmas darbā ar e-veselību ģimenes ārstiem sagādā sistēmas lēnā darbība, kā arī sistēmas kļūdas, kad ārsts e-veselībā jau ir ierakstījis visus datus e-receptei vai darbnespējas lapai, bet sistēma pēkšņi paziņo, ka notikusi kļūda. Tad visu nākas pārrakstīt no jauna, un tā vairākas reizes dienā. Noteiktā laikā pa dienu - visbiežāk no 11 līdz diviem dienā - sistēma mēdz nestrādāt vai strādāt ar traucējumiem. «Visbīstamākais, ar ko ārsti saskārušies, ir tas, ka e-receptē nomainās medikamenta daudzums, aptiekas saņem izmainītu informāciju par to, un tas jau apdraud pacientu veselību,» sacīja L. Kozlovska. Neapmierinātību ar sistēmas darbību pauda arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība.
***
E-veselība nav uzlauzta
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV ziņo, ka e-veselībā kopš šā gada 11. janvāra tika novērota periodiski palielināta sistēmas noslodze, padarot sistēmu lēndarbīgu vai nepieejamu. Otrdien e-veselība piedzīvoja pārslodzes uzbrukumu, kādam var tikt pakļauta jebkura sistēma. Šāda uzbrukuma rezultātā sistēma tiek padarīta nepieejama, bet nenotiek datu noplūde. Lai noskaidrotu, vai visi noslodzes iemesli ir uzbrukums vai tomēr sistēmas darbības īpatnības, ir jāpabeidz incidenta informācijas analīze.