Jūrā arī meitenes

ARĪ MEITENES VAR. «Uzskatu, ka sievietes jūrniecībā var sasniegt to pašu, ko vīrieši. Galvenais ir pareizā attieksme, mērķi un vēlme. Lai gan sabiedrībā joprojām ir uzskats, ka jūrnieka profesija vairāk piemērota vīriešiem, taču šie stereotipi mainās, piemēram, kādreiz taču uzskatīja, ka sievietēm nav pa spēkam vadīt automašīnu,» akcentē Līga Buša © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Teiciens «sieviete uz kuģa nes nelaimi» ir zaudējis savu spēku. Latvijas Jūras akadēmijas studentu pulkā meitenes vairs nav retums, visvairāk daiļā dzimuma pārstāves izvēlas studēt programmā Ostu un kuģošanas vadība, taču interese ir arī par kuģa mehāniķa un kuģa vadītāja specialitātēm. Nesen plašajam akadēmijas absolventu pulkam piepulcējās arī Līga Buša – viņa izbaudījusi gan vairāku mēnešu ilgu kuģošanu uz tālām zemēm, gan darbu uz sauszemes. Salīdzinot abas pieredzes, Līga secina, ka labāk tomēr jūtas krastā.

Līdz finišam seši

Mācoties vēl vidusskolā, Līgai vēl nebija īstas skaidrības, kur turpināt savu izglītošanas. Studēt vajag, bet kur? Uz šo jautājumu jauniete ilgi meklēja pareizo atbildi. «Vērsos pēc padoma pie laba drauga, kas tobrīd studēja Latvijas Jūras akadēmijā. Viņš iepazīstināja ar augstskolu, pastāstīja par uzņemšanas noteikumiem, par to, kādas specialitātes var apgūt. Dzirdētais radīja interesi,» stāsta Līga. Viņa sākotnēji vēlējās izzināt tā saukto krasta specialitāti - ostu un kuģošanas vadību, tomēr programmā nebija budžeta vietu, tāpēc gala izvēle bija par labu kuģa vadītāja profesijai. Līga norāda - izvēloties studijas akadēmijā, viņa saprata, ka mācības nebūs vieglas, jo studiju laikā neiztikt bez matemātikas, ķīmijas, fizikas, arī angļu valodas zināšanām jābūt labā līmenī, jo jūrniecībā darba valoda ir angļu. Ne visiem eksakto zinību bloks ir pa spēkam, tāpēc arī Līgas kursā no 30 jauniešiem studijās finišēja seši.

Satraukums pirms prakses

Jūrnieka profesiju noteikti nevar apgūt, sēžot skolas solā - prakse ir neatņemama studiju sastāvdaļa. Līga divas reizes ir devusies jūrā prakses ietvaros, kā arī pieredzi ieguvusi krastā (tā bija pašas iniciatīva) - viņa pērn vasarā strādāja SIA LSC Shipmanagement, kas specializējas naftas produktu un ķīmijas tankkuģu pārvaldīšanā.

«Latvijas kuģniecība piedāvāja kadetu programmu, līdz ar to gan pirmais, gan otrais jūras brauciens notika ar viņu starpniecību. Mani patīkami pārsteidza gan ofisa darbinieku laipnā attieksme, sagatavojot mūs pirms došanās jūrā, gan arī apkalpes attieksme, atrodoties jau uz kuģa. Jāatzīst - biju dzirdējusi, ka ir kompānijas, kas īpaši nevēlas savā komandā redzēt meitenes, tāpēc pirms pirmās prakses bija uztraukums, kā būs. Bet bažām nebija pamata,» secina Līga.

Vēro jūrniekus darbā

Viņas pirmais jūras brauciens ar tankkuģi Kandava ilga piecus mēnešus. Brauciens notika Alžīrijas robežās. «Atceros, ka pirms lidojuma iepriekšējā vakarā noskatījos filmu Titāniks un jau nākamās dienas rītā lidoju prom uz Alžīriju, lai kāptu uz kuģa. Tur biju vienīgā meitene, un mana pirmā prakse pagāja kambīzē, palīdzot pavāram sagatavot maltītes, uzklāt un novākt galdu, papildu darbs bija arī veļas mazgāšana, par ko saņēmu piemaksu pie algas. Taču brīvajā laikā iepazinu citas norises uz kuģa, vēroju citu jūrnieku darbu. Gan pirmajā, gan otrajā praksē ļoti pretimnākošs bija vecākais kapteiņa palīgs, viņa ieguldījums jauno apmācīšanā bija ļoti liels. Pirmās prakses beigās man bija unikāla iespēja būt sausajā dokā, kad kuģis paliek stāvot vien uz ķīļiem. Ne visiem jūrniekiem visas karjeras laikā sanāk ko tādu redzēt. Skats bija iespaidīgs un ir kā viena no spilgtākajām atmiņām no darba jūrā,» teic Līga.

Iepazīst arodu un sevi

Ilgus mēnešus pavadot jūrā, Līga iepazina ne tikai jūrnieka arodu, bet arī pati sevi. «Patiešām nezināju, ka varu būtu tik ļoti emocionāla. Bija grūti pieņemt, ka ar sev tuvākajiem cilvēkiem komunikācija ir ierobežota. Visu prakses laiku nebija iespējas ne reizi nokāpt krastā. Vairāki mēneši uz kuģa - tas bija izaicinoši. Praksēm noslēdzoties, nebiju pārliecināta, ka kuģošana ir piemērota man. Taču interese par pašu jūrniecību nebija mazinājusies, tāpēc pērnajā vasarā nolēmu pastrādāt krastā. Apskatīties, kā darbi norit tur. Nonācu [LSC Shipmanagement,] Kuģa personāla atlases departamentā. Lai arī tur pildīju dažādus palīgdarbus, tomēr guvu priekšstatu, kas notiek jūrniecībā uz sauszemes. Lai arī šis darbs ietver spriedzi, termiņus, plašu dokumentācijas kārtošanu, tomēr ļoti novērtēju to, ka katru vakaru es varu būt mājās. Darbs jūrā neapšaubāmi ir interesants: ir iespēja apceļot pasauli, ļoti labi pelnīt, cilvēks iemācās strādāt komandā, jo komandas spēks un vienotība uz kuģa ir ļoti svarīga, tāpat jūrnieks iemācās komunicēt ar dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem, iepazīst viņu īpatnības, tomēr pēc darba jūrā ir jāalkst. Otrajā praksē biju uz viena kuģa ar kursabiedru. To nevarēja nepamanīt, cik ļoti viņam patīk sava specialitāte, darbs uz kuģa. Viņš iet un dara, neņem pie sirds dažādus pārmetumus, kas, mēnešiem strādājot plecu pie pleca, komandā rodas. Man emocionāli bija daudz grūtāk,» secina Līga, tāpēc viņa labāk izvēlas darbu uz sauszemes. «Jūra nav vienīgā vieta, kur strādāt ar jūrniecības izglītību. Var meklēt darbu kā pasniedzējs, piemēram, apmācību uzņēmumos, būt brokeris, iesaistīties kuģa personāla atlasē, strādāt ostā,» secina Līga. Šobrīd viņa nolēmusi turpināt studijas maģistrantūrā, gūstot izpratni par loģistiku, mācību nolūkos nav izslēgta iespēja uz kādu brīdi aizbraukt uz ārvalstīm.

Sievietes var konkurēt ar vīriešiem

Viņas kursā bija vairākas jaunietes, kas skolojās par kuģa vadītājām, un Līga par divām no viņām zina droši - viņas jūrā ies. «Uzskatu, ka sievietes jūrniecībā var sasniegt to pašu, ko vīrieši. Galvenais ir pareizā attieksme, mērķi un vēlme. Lai gan sabiedrībā joprojām ir uzskats, ka jūrnieka profesija vairāk piemērota vīriešiem, taču šie stereotipi mainās, piemēram, kādreiz taču uzskatīja, ka sievietēm nav pa spēkam vadīt automašīnu.»

Atelpai no studijām Līga pirms kāda laika iestājās Studenšu korporācijā, kas ir akadēmiska organizācija, kura apvieno visu Latvijas augstskolu studentes. «Kamēr augstskolā vajadzēja apgūt daudz tehnisku priekšmetu, korporācija bija laba atpūtas vieta, piemēram, mēs mācījāmies dejot, bija iespēja piedalīties dažādos kultūras pasākumos. Tāpat atpūtas brīžos es sportoju - tā es iegūstu sev laimes hormonus. Kādreiz nodarbojos ar vieglatlētiku, tagad aerobiku.»

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.