Paaudžu kokteilis darba tirgū – kuri ir to galvenie trumpji un izaicinājumi sastrādājoties

© depositphotos.com

Šobrīd Latvijas darbā tirgū sastopamas četras paaudzes – katra no tām izaugusi atšķirīgos dzīves apstākļos, līdz ar to katrai ir izveidojusies sava vērtību un vajadzību skala, kas arī ietekmē viņus kā darbiniekus un kolēģus. Katrai paaudzei ir vajadzīga citāda pieeja un darba vide, nosacījumi. Ja šie aspekti tiek ņemti vērā, darba devējs iegūst daudz apmierinātāku, produktīvāku un lojālāku darbinieku. Vairāk par katras paaudzes īpašībām un vajadzībām stāsta konsultāciju kompānijas Fontes valdes locekle, vecākā konsultante Olga Dzene.

«Cilvēka darba mūžs pagarinās, gados jaunie cilvēki arvien agrāk sāk meklēt darba iespējas, līdz ar to šobrīd darba tirgū rosās četras paaudzes. Katra ir ar savām īpašībām, kas ir jāņem vērā, domājot par strādājošo atlasi, motivēšanu un noturēšanu. Viena recepte visiem neder, piemēram, vienai paaudzei kāds darba vides aspekts var ļoti patikt, citu tieši pretēji - kaitināt, sadusmot. Tāda ir šī brīža realitāte, ko nevar ignorēt. Daļa darba devēju to izprot un rīkojas, piemēram, organizē izglītojošas apmācības, skaidrojot katras paaudzes raksturīgākās iezīmes, piedāvā veidus, kā labāk sastrādāties ar katru no tām. Šī prakse gan nav ļoti izplatīta. Gribu uzsvērt, ka neviena paaudze nav labāka vai sliktāka par otru, katra ir citāda,» akcentē O. Dzene.

Tātad… šobrīd darba tirgū ir Baby Boomers (BB, 1945.-1965. gadā dzimušie), X (1966-1979), Y (1980-1995) un Z paaudze (personas, kas dzimušas, sākot no 1996. gada).

Baby Boomers - patīk cieņa, stabilitāte un respektē hierarhiju

«Šī paaudze izauga laikā, kad valstī valdīja liela nabadzība. Cilvēki izdzīvoja, nevis dzīvoja, tāpēc darbs viņiem ir ļoti liela vērtība. Jo darbs nozīmēja, ka mājās būs ko ēst, cilvēks varēs apgādāt ģimeni. Šī paaudze dzīvo, lai strādātu. Viņi augstu vērtē stabilitāti un drošību. Respektē hierarhiju, proti, vadībai pretī nerunā, neapšauba tās sacītā pareizumu. Šī paaudze ir gatava strādāt ļoti, ļoti daudz, es pat teiktu - pārstrādāties, jo baidās pazaudēt darbu. Viņi darbu pilda atbildīgi, taču radikālas idejas vai iniciatīvas pārmaiņu ieviešanā no viņiem, visticamāk, nav vērts gaidīt - šī paaudze ir galvenokārt izcili izpildītāji, ne ideju ģenerētāji.

Vienlaikus viņi ļoti augstu vērtē to, ka darbavietā tiek novērtēta viņu pieredze, nostrādātie gadi, ieguldījums organizācijas izaugsmē. Viņus motivē goda raksti, medaļas, apbalvojumi. Viņi grib sajust šo vadības novērtējumu par savu darbu. Runājot par izaicinājumiem, pats būtiskākais ir viņu iedrošināšana attīstīties, apgūt ko jaunu. Daļa tomēr uzskata, ka viņiem ir ļoti liela pieredze un kādēļ gan vēl būtu kas jāmācās. Darba devējam ir jāmāk viņus pārliecināt, kādus ieguvumus dos izglītošanās process,» stāsta O. Dzene.

X paaudze - nevēlas pārmērīgu kontroli, grib balansu starp darbu un privāto dzīvi

«Šī paaudze ir neatkarīga, patstāvīga, jo vecāki daudz strādāja un bērniem pašiem ar ļoti daudz ko bija jātiek galā pašiem - paši gatavoja sev ēst, gāja uz skolu, patstāvīgi mācījās. Ļoti daudziem ir iegūta augstākā izglītība, jo tā bija vērtība. Tā kā X paaudzes laikā ļoti mainījās politiskā situācija un struktūras valstī, šīs paaudzes cilvēki īsti vairs netic, ka kaut kas ir ļoti stabils un nesatricināms. Jebkurām pārmaiņām, piemēram, darbavietā viņi akli nesekos - cilvēki gribēs dzirdēt, ko šīs pārmaiņas nozīmē, ko tās dos viņiem, kāpēc tās vispār vajadzīgas. Katrā ziņā cilvēki gaidīs argumentētus paskaidrojumus un gribēs zināt - kas man no tā?» norāda Fontes vecākā konsultante.

Viņa stāsta, ka X paaudze ir ļoti orientēta uz rezultātu un materiālu labklājību. «Šo paaudzi motivē atalgojums, kā arī vadības uzticēšanās un neskatīšanās uz pirkstiem. X paaudzes cilvēkiem nepatīk pārmērīga kontrole, viņi grib paši plānot un organizēt savu darbu. Augstu novērtē to, ka starp darbu un privāto dzīvi var atrast balansu, proti, ja cilvēks ir atvaļinājumā vai brīvdienās, tad darba devējs viņam nezvana, bet ļauj atpūsties. X paaudze principā izauga bez lielas savu vecāku iesaistes, tāpēc viņi negrib, lai tas būtu jāpiedzīvo arī viņu bērniem. X paaudzei darbs noteikti nav visa dzīve,» skaidro O. Dzene, piebilstot - atšķirībā no BB paaudzes, kas bija gatava visu mūžu nostrādāt vienā darbavietā, neskatoties ne uz ko, jo darbs taču ir liela vērtība, X paaudze vairs neturas tik ļoti pie vienas vienīgas darbavietas, bet skatās, kur pašiem ir interesantāk un izdevīgāk. «X paaudzei atšķirībā no BB paaudzes vajag arī atgriezenisko saiti - viņi grib zināt, kā viņi strādā, kas ir labi, kas vēl jāuzlabo. Tāpat viņi ir gatavi izglītoties, ja jaunās iemaņas un prasmes palīdzēs nopelnīt vairāk. Bet šo paaudzi vairs īpaši nemotivē dažādi goda raksti.»

Y paaudze - tendēti uz karjeras attīstību, labprāt strādā attālināti

«Viņi ir ļoti radoši, pašpārliecināti, labi izglītoti, elastīgi, jaunāko tehnoloģiju pārzinoši, uz pasauli raugās daudz atvērtāk, optimistiskāk. Viņiem ir daudz interešu, tāpēc darbs ir tikai viena daļa no dzīves. Principā daudziem darbs ir vieta, kur pelnīt naudu, lai to varētu tērēt saviem hobijiem, interesēm ārpus darba, piemēram, ceļošanai. Orientēti uz attīstību, grib ātri un strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Ja darbs vairs nepiedāvā izaugsmi, no uzņēmuma dodas prom. Ja cilvēki vienā darbavietā noturas vismaz trīs gadus, tad jau tas ir pietiekami daudz. Protams, viņi ir gatavi strādāt vienā darbavietā arī ilgāk, ja tiek apmierinātas viņu vajadzības un ņemtas vērā viņu īpatnības.

Jāteic, ka vadītājam arī ir ļoti būtiska loma šīs paaudzes cilvēku noturēšanā - viņam jābūt labam piemēram. Y paaudzei ļoti būtiski ir tas, kāds ir vadītājs. Ja vadītājs neapmierina, tas būs iemesls meklēt labāku vadītāju un jaunu darbu.»

Starp citu, Y paaudzei hierarhija nav svarīga - viņi vadītāju uztver kā čomu, savējo, kam var droši uzsist uz pleca. Tikmēr BB paaudze šādu situāciju uzskata par nepieņemamu, uztver to kā necieņu pret vadītāju.

«Y paaudzei atgriezenisko saiti vajag tūliņ un tagad. Tad viņi darbā jūtas labi, pamanīti. Strādā pēc principa - īsā laikā sasniedzams konkrēts mērķis, tā sasniegšana, uzslava. Tieši biežas uzslavas, paveiktā pozitīvs novērtējums viņus dzen uz priekšu. Viņiem ļoti motivējoša ir kreatīva, atvērta darba vide, kur ir iekārtots atpūtas stūrītis, galda spēles, birojā, piemēram, dzīvo kāds dzīvnieks vai putns. Labprāt strādā attālināti, ja vien darba specifika to atļauj. Viņiem ir svarīgi redzēt darba jēgu - kāpēc viņš to dara.»

Z paaudze - ar vienlielāko varbūtību, ka strādās ārpus Latvijas

«Viņi praktiski ir piedzimuši ar digitālajām ierīcēm jau rokā. Tāpēc no viņiem varam sagaidīt vēl labākas tehnoloģiskās iemaņas. Visu interesējošo informāciju viņi atrod internetā, arī tādu informāciju, kura nav īsti atbilstoša viņu vecumam, tādēļ viņi emocionāli, psiholoģiski pieaug daudz ātrāk. Viņi ir ļoti patstāvīgi, tomēr viņiem ir grūti ilgstoši fokusēt uzmanību uz vienu lietu, kas var atstāt ietekmi uz darba kvalitāti, tāpēc viņus vajag nedaudz pieskatīt, disciplinēt. Z paaudzei patīk strādāt komandā. Piederības izjūta komandai, uzņēmumam ir viņu iedvesmas avots strādāt. Viņi grib iesaistīties kopīgu lēmumu pieņemšanā, izteikt savu viedokli. Lai arī par šo paaudzi vēl nav pieejami plaši pētījumi, tomēr viens ir skaidrs - augstu lojalitāti mēs no viņiem nevaram gaidīt. Viņi grib elastīgu darba grafiku, strādāt attālināti, nevis astoņas stundas pavadīt birojā. Viņi daudz brīvāk skatās uz iespējam, ko piedāvā visa pasaule, ne tikai Latvija, tāpēc arī viņu vidū noteikti ir iespējama daudz biežāka došanas mācīties un strādāt uz ārvalstīm,» secina O. Dzene.

Viņa norāda, ka katrai paaudzei par citām ir izveidojušies savi aizspriedumi - vecāka gadagājuma cilvēki neizprot jauniešus un uzskata, ka tie ir nelojāli, uz viņiem nevar paļauties, tāpat jaunieši gados vecākos raksturo kā iesīkstējušus, kuri nav gatavi nekādām pārmaiņām. Kā viņiem atrast kopēju valodu? «Stereotipi mainās tad, ja cilvēki viens otru iepazīst. Darba devēju uzdevums būtu veikt šo skaidrojošo darbu, stāstīt par katras paaudzes īpašībām, jo paaudzes jau nemainīsies - viņi tādi ir un būs. Tāpat vērtīgs palīgs paaudžu apvienošanā ir reversīvais mentorings (jaunākie apmāca seniorus, piemēram, savas digitālās zināšanas nodod gados vecākiem kolēģiem), tiesa gan - vecākiem cilvēkiem ir jāgrib mācīties un jāpiekrīt kļūt par skolniekiem, savukārt jaunajiem ir jārespektē arī vecāko kolēģu īpatnības, tostarp ne visiem būs pieņemama «tu» uzrunas forma,» stāsta Fontes valdes locekle.

Uzziņai!

Jaunākās motivācijas pieejas pasaulē (un šīs pieejas maina tieši Y un Z paaudze, kas darba tirgū ienāk arvien vairāk)

Atpūtas istabas darbavietā

Vairāk apmaksātu brīvdienu

Vairākus gadus, piemēram, četrus gadus, strādājošais saņem atalgojumu 80% apmērā un pēc tam gadu atpūšas, turpinot saņemt algu 80% apmērā

Brīvprātīgo darbs organizācijas ietvaros

Četru dienu darba nedēļa

Vasarā brīvas piektdienas

Sporta zāle

Labklājības servisi, finanšu padomi - kā uzkrāt, pareizi veidot pensiju fondus, kā un kur ieguldīt brīvos līdzekļus

Avots: pasaules vadošā personāla vadības konsultāciju kompānija Mercer

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.