Plaušu transplantācija: Apsola, lepojas, kūtri pildīt solījumu

Smagas plaušu slimības pacientei Laimai Liepiņai vienīgā cerība ir cilvēku ziedojumi plaušu transplantācijas operācijai Tartu universitātes klīnikā. Šai operācijai saziedoti 53 960 eiro. Pretendēt uz valsts apmaksātu operāciju Laima nevar, jo, neraugoties uz solījumiem jau šogad sākt apmaksāt plaušu transplantāciju, tā nav iekļauta valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu sarakstā, un, visticamāk, priekšā vēl stāv birokrātiskas procedūras.

Lai gan jau pagājušajā gada nogalē veselības ministre Anda Čakša lepojās ar sasniegto reto slimību jomā un jau decembrī bija zināms, ka no valsts budžeta tiek plānots apmaksāt vismaz vienu plaušu transplantāciju gadā, to pagaidām nav iespējams realizēt.

Nav izstrādāti un pieņemti grozījumi

Joprojām nav izstrādāti un pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai plaušu transplantācija kļūtu valsts apmaksāta. Veselības ministrija skaidro, ka noteikumu grozījumi ir komplicēti un ir nepieciešama rūpīga sagatavošanās. Taču noteikumu «otrajā pusē» ir reāli cilvēki ar smagām saslimšanām, kuriem nepieciešama šī sarežģītā operācija un kuri spiesti lūgt ziedojumus.

Uz šo situāciju ir sāpīgi noraudzīties, Neatkarīgajai saka Reto slimību alianses valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme. Un skumji, jo šī jau ir kārtējā reize, kad Latvijas pacientiem nav nekādu citu iespēju, kā vien lūgt izglābt dzīvību. I. Plūme, kas vada arī Pulmonālās hipertensijas biedrību (pulmonālā hipertensija ir smaga, reta saslimšana, kuras pacienti ir vieni no tiem, kuriem var būt nepieciešama plaušu transplantācija), atzīst, ka pagājušais un šā gada sākums viesa reālu cerību, ka beidzot arī reto slimību jomā notiks būtiski uzlabojumi. Valdība bija apstiprinājusi plānu ar konkrētiem risinājumiem un ziņoja, ka tam piešķirti pieci miljoni eiro. Šajā plānā minēts, ka starptautisko norēķinu ietvaros par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu 2018. gadā plaušu transplantācijai nepieciešami 123 000 eiro - vidēji vienam pacientam, kā arī 35 000 kompensējamiem medikamentiem, kas jālieto saistībā ar transplantāciju. Saskaņā ar plānu nākamgad apmaksātu divas, bet 2020. gadā - trīs plaušu transplantācijas gadā.

Ministrija ar atbildi vilcinājās

Plāns it kā apstiprināts, tomēr šogad, cilvēkiem prasot, kā šie līdzekļi ir vai tiks sadalīti, ministrija ar atbildi vilcinājās. Neatkarīgās rīcībā esošā Veselības ministrijas valsts sekretāra Aivara Lapiņa atbilde pacientu biedrībai liecina, ka, visticamāk, šāda finansējuma nemaz nav. «Informējam, ka plānā paredzēto aktivitāšu realizācijai nepieciešamos aptuveni 5 miljonus eiro Veselības ministrija plāno rast no nozarei piešķirtā finansējuma, šobrīd izvērtējot iespējas finansējuma pārdalei. Tādējādi 2018. gadā noteiktās aktivitātes tiks realizētas atbilstoši nozares iekšējā finansējuma pārdalei,» teikts vēstulē.

Mēģinot rast skaidrību, Veselības ministrijā Neatkarīgā vaicāja, vai ir piešķirta nauda plaušu transplantācijai, un, ja ir, kāpēc to nevar novirzīt konkrētiem pacientiem? Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders apliecina, ka valdībā plāns reto slimību jomā 2017.-2020. gadam apstiprināts rudenī (!) un tas paredz valsts apmaksātu plaušu transplantāciju nodrošināšanu uzsākt šāgada laikā. Pašlaik tiek strādāts pie Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, paplašinot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu tieši ar plaušu transplantāciju.

Teorētiski tā ir viena rindiņa

Uz jautājumu, kad šie grozījumi tiks izstrādāti, O. Šneiders atbild: apstiprināšanai Ministru kabinetā tos varētu virzīt martā vai aprīlī. Kāpēc ir nepieciešams tik ilgs laiks šādu grozījumu sagatavošanai, ja ir zināms, ka teorētiski tā ir viena rindiņa noteikumos, kas apraksta valsts apmaksājamos veselības pakalpojumus? «Tur ir pietiekami lieli sagatavošanās darbi, piemēram, apmaksas nosacījumu izstrāde par ģenētisko izmeklējumu veikšanu, konsīliju apmaksu, metodisko darbu veikšanu, zāļu apmaksu gan bērniem, gan pieaugušajiem un citi,» skaidro ministrijas speciālists. Šonedēļ atklās Reto slimību kabinetu, kas nākotnē koordinēšot šo procesu, piemēram, konsīlijus, lai noteiktu pacienta piemērotību un tiesības saņemt plaušu transplantāciju par valsts budžeta naudu.

Par nepieņemamu šādu vilcināšanos sauc mediķi un pacienti. «Ir saprotams, ka grozījumu izstrādei ir nepieciešams laiks, bet vai tik svarīgam jautājumam pacientiem jāgaida pusgads? Turklāt nav zināms, vai aprīlī noteikumi arī sāks darboties. Rodas aizdomas, ka šīs naudas Veselības ministrijai nemaz nav, tāpēc ir vilcināšanās,» secina Ieva Plūme no Reto slimību alianses.