Kā palīdzēt vecākiem ar nestandarta darba laiku?

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju – vismaz 366 000 – strādā nestandarta darba laiku. Ne astoņas stundas piecas dienas nedēļā, bet agri no rīta, vēlu vakaros, naktīs vai brīvdienās. 27 procentiem šo strādājošo ir bērni pirmsskolas vecumā. Ko darīt ar bērniem, kad pašam jāiet uz darbu, bet bērni ir pārāk mazi, lai viņus atstātu vienus pašus?

Labklājības ministrija īstenojusi projektu par bērnu uzraudzības pakalpojumu darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku, un uzskata, ka tas bijis ļoti veiksmīgs. Taču par pavisam veiksmīgu to varēs uzskatīt tad, ja uzsāktās aktivitātes turpināsies un būs arvien vairāk pašvaldību un darba devēju, kas saviem darbiniekiem palīdzēs rūpēties par bērniem laikā, kad jāveic darba pienākumi.

Profesiju un situāciju, kuras var saukt par nestandarta, ir pietiekami daudz: ne tikai mediķi, ugunsdzēsēji, policisti, bet pārdevēji, šoferi, dispečeri, aktieri, mūziķi un daudzi citi. Labklājības ministrijas dati liecina, ka 34 procenti sieviešu un 35 procenti vīriešu strādā brīvdienās. Īpaši sarežģīti savienot darbu un bērnu audzināšanu ir ģimenēm, kurās bērnu audzina viens vecāks vai bērnam ir invaliditāte. Pētot situāciju, apzināts, ka bērnu, kuru vecāki strādā nestandarta darba laiku, ir vairāk, nekā ir bērnu pieskatīšanas pakalpojumu šajā darba laikā. «Tikai seši procenti darba devēju sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai,» norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. Tomēr, kā saka eksperte, šis jautājums nav pietiekami risināts arī valstiskā līmenī, lai nāktu pretim ģimenēm ar bērniem un mudinātu pašvaldības un uzņēmumus radīt pakalpojumus ģimenēm ar bērniem. «Tas ir ne tikai darba devēju jautājums, lai noturētu labu darbinieku, bet arī pašvaldības un valsts rūpes, lai ģimenes būtu laimīgas un bērni veseli un drošībā, kas Latvijā ir ļoti aktuāls jautājums, jo nav noslēpums, ka vecāki situācijās, kad jāiet uz darbu, nereti mēdz atstāt bērnus vienus vai vecāko māsu, brāļu pieskatīšanā,» Neatkarīgajai saka D. Helmane.

Redzot šo problēmu, Labklājības ministrija īstenoja projektu par elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanu darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku. Tā ietvaros trijās pašvaldībās - Rīgā, Valmierā, Jelgavā - noritēja sociāls eksperiments. 38 uzņēmumu darbiniekiem, kuri strādā nestandarta laiku, tika piedāvāta iespēja pieskatīt bērnu vakaros, naktīs un brīvdienās. «Tie galvenokārt bija aukļu pakalpojumi,» saka projekta vadītāja no Labklājības ministrijas Iveta Baltiņa, «arī diennakts bērnudārzi, kas gan neguva vecāku atsaucību, kā arī ģimeņu tipa bērnudārzi.» Par Eiropas Savienības (galvenokārt) līdzekļiem, kā arī darba devēju un pašu vecāku līdzfinansējumu vairāk nekā gadu nestandarta darba laikā tika pieskatīti 168 bērni. Pašlaik projekts ir beidzies, taču Labklājības ministrija vērtē tā rezultātus un spriež, kā šādus pakalpojumus darbiniekiem nodrošināt turpmāk. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, protams, ir finansējums.

Taču ne tikai nestandarta darba laika strādājošiem pieskatīt bērnus ir problēmas, piemēram, nākamnedēļ skolās ir brīvlaiks, taču visaptveroša risinājuma, kā atbalstīt ģimenes šajā laikā, nav. Labklājības ministrijas speciāliste I. Baltiņa tam piekrīt un saka: tas ir nākotnes uzdevums.