VAKARA ZIŅAS: Astras Milles izvadīšanas sponsors vēlas palikt anonīms
1953. gada 1. septembris – 2018. gada 22. februāris. Viņas mūžs bija īsāks par laiku, kas ietilpināts gadskaitļos «no–līdz». Astru Milli atrada dzīvoklī 22. februārī, bet no dzīves publiciste un žurnāliste bija aizgājusi agrāk. Kad? Precīzi nav zināms. Diemžēl to vairs nevarēja konstatēt. Arī ne Tiesu medicīnas ekspertīžu centrā.
Ārējā spozme bija kā maska
Kaut arī varēja rasties priekšstats, ka elegantā, britu mentalitātei atbilstošā sieviete ir sabiedriska un viņas publiskā dzīve beidzas pat ne naktī, bet nākamās dienas rītā, kursabiedri viņu raksturo kā vienpati un kautrīgu cilvēku. Ārējā spozme drīzāk bija maska, aizsegs tam, kas gruzdēja iekšienē.
Viņa bija ļoti kārtīga, sacīja viena no Astras Milles jaunības gadu draudzenēm. Kārtīga gan attiecībās ar cilvēkiem, gan sadzīvē. Viņas pēdējā mājvietā - dzīvoklītī pašvaldības īres namā - bija dīvains skats. Skapī akurāti sarindoti mēteļi. Cits pie cita. Pie durvīm - kārtīgās rindās noliktas kurpes. Eleganti apavi. Plauktiņā - grāmatas cita pie citas kā zaldātiņi ierindā. Un pārējās mantas - viens vienīgs haoss. Viņai bija svarīgi, lai tas, kas dzīvē tiešām ir nozīmīgs, atrastos ideālā kārtībā. Pārējam nav nozīmes. Piemēram, tik ikdienišķai vajadzībai, kā paēst. Kafija un tēja bija viņas ēdienkartē, bet gatavot? To ne. Laikam nebūs pārspīlēti teikts, ka ne gāzes, ne elektrisko plīti viņa pat ieslēgt nemācēja.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv