Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners piedalījies aizdomīgā darījumā

Pašreizējais Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners kā ofšorkompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors un pilnvarota persona 2005. gada decembrī slēdzis līgumu par 822 000 latu (gan toreiz, gan tagad – aptuveni 1,2 miljoni eiro) aizņemšanos no kādas privātpersonas.

Darījums ir aizdomīgs ne tikai tāpēc, ka tajā piedalījās ASV Delaveras štatā reģistrēta ofšorkompānija, kuras rīkotājdirektors bija Latvijas Bankas augsta amatpersona - tobrīd Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un Latvijas Bankas prezidenta padomnieks. Cita starpā E. Kušners tobrīd bija arī Sorosa fonds Latvija valdes loceklis.

Atbilstīgi noslēgtajam «Aizdevuma līgumam», kurš ir reģistrēts arī Uzņēmumu reģistrā, 822 000 latu aizdevumu izsniedza 1967. gadā dzimusī Latvijas pilsone Lina Cvetkova, kuras veiksmīgu uzņēmējdarbību Latvijā Uzņēmumu reģistra datubāzēs neizdevās atrast.

Aizdevēja L. Cvetkova milzu aizdevumam ir paprasījusi arī nodrošinājumu. Aizdevumam par nodrošinājumu E. Kušnera vadītā ofšorkompānija Carew Estates LLC nav ieķīlājusi tai piederošus īpašumus vai aktīvus. Aizdevums nodrošināts ar pavisam citām fiziskām personām piederošiem aktīviem. Un pat ar pašai aizdevējai L. Cvetkovai piederošu nekustamo īpašumu.

Pašreizējais Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners kā ofšorkompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors un pilnvarota persona 2005. gada decembrī slēdzis līgumu par 822 000 latu (aptuveni 1,2 miljoni eiro) aizņemšanos no kādas privātpersonas, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks / F64

Aizdevums 822 000 latu atbilstīgi «Aizdevuma līgumam» tika sadalīts divās daļās un attiecīgi arī nodrošināts ar diviem atšķirīgiem nodrošinājumiem.

Proti, 580 000 latu «tiek izsniegti, tos ieskaitot darījumu kontā», rakstīts līgumā. Šis aizdevums ticis garantēts ar «četrām personām piederošu» 241 SIA Būvmateriālu tehnoloģijas centrs kapitāla daļu. Līgumā rakstīts: «Katrs no ķīlas devējiem ieķīlā savas kapitāla daļas par vienu ceturto daļu no aizdevuma pamatsummas summas.»

Atbilstīgi datubāzes Firmas.lv informācijai SIA Būvmateriālu tehnoloģijas centrs minētā «Aizdevuma līguma» slēgšanas brīdī piederēja nevis četrām, bet gan astoņām personām, turklāt ne vienādās proporcijās - Aigaram Bērziņam (127 daļas), Melitai Kušnerei (61 daļa), Jānim Putniņam (60 daļu), Lilitai Čukulei (60 daļu), Haraldam Lapsiņam (60 daļu), Ronaldam Ābolam (30 daļu) un vēl divām personām (pa vienai daļai). Pavisam SIA Būvmateriālu tehnoloģijas centrs bija 400 kapitāla daļu - tātad ieķīlāta tika šīs uzņēmējsabiedrības kontrolpakete.

Otra daļa aizdevuma - 242 000 latu -, kā rakstīts līgumā, «tiek ieskaitīta Aizņēmēja vai Aizņēmēja norādītas personas kontā». Šī aizdevuma daļa tika garantēta, «ieķīlājot par labu Aizņēmējam nekustamo īpašumu Rīgā, Brīvības gatvē (norādīts kadastra numurs)».

Zemesgrāmatas dati liecina, ka līgumā norādītais nekustamais īpašums tobrīd piederēja nevis kredīta ņēmējam, bet gan pašai kredīta devējai - Linai Cvetkovai. Neatkarīgās aptaujātie pieredzējušie advokāti atzina, ka šādai ķīlai «nav racionālas jēgas», ka darījums šajā daļā izskatās pēc naudas pārlikšanas «no vienas kabatas otrā»; tas ir «civiltiesiski apstrīdams bez problēmām, jo juridiski pat nav spēkā» u. tml.

Atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem, Edvards Kušners ar Latvijas Bankas preses sekretāra Jāņa Silakalna starpniecību paskaidroja, ka «šis bija privāts, ar citu privātpersonu savstarpēju civiltiesisku konfliktu saistīts darījums, kurā Edvards Kušners bija iesaistīts, neesot valsts amatpersonas statusā. Minētais darījums nekādā mērā nav radījis aizskārumu valsts interesēm, nav saistīts ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, naudas atmazgāšanu vai tamlīdzīgām pretlikumīgām darbībām. No minētā darījuma E. Kušners nav guvis materiālu labumu».

Diemžēl E. Kušners neatbildēja uz visiem Neatkarīgās jautājumiem, līdz ar to vismaz pagaidām nav zināms, piemēram, kura no Latvijas Bankas institūcijām vai amatpersonām viņam atļāva savienot Carew Estates LLC rīkotājdirektora amatu ar Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieka amatu. E. Kušners tikai uzsvēra, ka «minētās darbības īstenotas laikā, kad E. Kušners nebija valsts amatpersonas statusā (droši vien ir domāts, ka nebija valsts amatpersona likuma Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā izpratnē)». Tomēr tas nenozīmē, ka viņam kā Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes augstai amatpersonai bija atļauts šo amatu savienot ar amatiem komercstruktūrās, it īpaši ar amatiem ārzonu jurisdikcijās. Proti, uzņēmumos ierobežojumi savienot amatus bieži vien tiek noteikti iekšējos normatīvajos aktos, darba līgumos, amata aprakstos, speciālos konfidencialitātes un interešu konflikta novēršanas līgumos u. tml. Līdz ar to jautājums par to, kurš devis atļauju E. Kušneram savienot amatus, nebūt nav triviāls.

Tāpat E. Kušners neatbildēja uz jautājumiem, kurai personai tika piešķirta aizdevuma otra daļa - 242 000 latu, kāpēc šo 242 000 latu aizdevuma daļu L. Cvetkova gribēja garantēt ar savu īpašumu, kur šādai darbībai loģika, un vai aizdevums ir atdots.

No 2009. gada līdz vismaz 2012. gadam E. Kušners bija arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks valsts pārvaldes jautājumos.