Sorosieši apstrādā skolotājus smalkām psiholoģiskām metodēm

© F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Lai iedvestu skolotājos simpātijas pret imigrantiem un imigrāciju, Providus lektori semināros skolotājiem atskaņo nomierinošu mūziku, baro ar bulciņām, dzirda ar kafiju un izmanto psiholoģiskās ietekmēšanas metodes, kas vedina imigrantos saredzēt tikai pozitīvo.

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, šā gada martā Providus vairākās Latvijas pilsētās organizēja skolotājiem seminārus Migration Matters. Tajos skolotāji tika iepazīstināti ar Providus sagatavotajām lekcijām un centralizēti kaut kur ārzemēs sagatavotiem videomateriāliem, kuros pozitīvā gaisotnē atspoguļota imigrācijas tēma, kas šobrīd ir ļoti nopietna politiska problēma Eiropā.

Neatkarīgā aptaujāja dažādu reģionu skolotājus un izglītības jomas darbiniekus par šiem semināriem. Daudzi no viņiem baidījās runāt par savu iesaisti Providus semināru organizēšanā vai pat dalību tajos. Turpretī citi dalījās ar saviem iespaidiem par seminārā pieredzēto, Neatkarīgajai skaidrojot, ka viens no skolotāja uzdevumiem ir ne tikai regulāri paplašināt savu redzesloku par pasaulē notiekošajiem procesiem, bet arī milzīgajā informācijas gūzmā prast atšķirt graudus no pelavām.

Lektori - «jauni un simpātiski»

Cēsu Valsts ģimnāzijas metodiķe un karjeras konsultante, klašu audzinātāju apvienības vadītāja Dace Baltiņa piekritusi piedalīties Providus organizētajā seminārā Vidzemes reģiona skolotājiem, lai paplašinātu redzesloku: «Mēs šajos kursos bijām astoņi vai deviņi dalībnieki - principā tukša telpa. Tas nozīmē, ka lielas intereses par šo pasākumu Cēsu skolotājiem nebija. No runām seminārā nopratu, ka lielākoties bija atnākuši ģeogrāfijas skolotāji.»

Semināru Cēsu Valsts ģimnāzijā vadījusi Agnese Lāce un Rasmuss Filips Geks, kuri sevi dēvējuši par Providus pētniekiem: «Jauni, simpātiski, erudīti cilvēki. Viņi semināru vadīja korekti, ļoti labā valodā. Varēja noprast, ka abi studējuši dažādās ārvalstu augstskolās.»

No Providus mājaslapā publiskotās informācijas redzams, ka abi lektori Sorosa finansētajai organizācijai piesaistīti ne pārāk sen un ar konkrētu mērķi. A. Lāce raksturota kā «PROVIDUS vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā, iesaistīta starptautiskā projektā par personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu integrācijas politikas izvērtējumu», bet R. F. Geks - kā «PROVIDUS jaunākais pētnieks migrācijas un integrācijas jomā, šobrīd iesaistīts vairākos starptautiskos pētījumos ar mērķi uzlabot patvēruma meklētāju integrācijas politiku Latvijā un novērst pret jauniebraucējiem vērstu diskrimināciju».

No šiem raksturojumiem nepārprotami izriet, ka «vadošās pētnieces» uzdevums ir «izvērtēt» «bēgļu integrācijas politiku» Latvijā (un droši vien ziņot uzdevuma devējam par «izvērtējuma» rezultātiem), bet «jaunākais pētnieks» tikai «uzlabos patvēruma meklētāju integrācijas politiku Latvijā».

«Nenovēršams - tātad nav problēma»

Runājot par semināra norisi un iztirzājamo tēmu, D. Baltiņa teica, ka, pēc viņas domām, seminārā bijis jāliek uzsvars uz imigrācijas negatīvajām sekām: «Tās mani uztrauc daudz vairāk nekā Eiropā notiekošā labdarības akcija par to, cik mums tagad jābūt pret migrantiem saprotošiem un visas durvis jātur vaļā. Palasīju rakstu, kurš mums e-klasē ir pieejams, par to, kāda ir Izglītības ministrijas attieksme pret migrāciju. Pie šā raksta pamanīju komentārus, ka migrācija ir laba un atbalstāma. Tad arī pamanīju semināru - šīs [Providus gatavotās] četras mācību stundas. Man arī atsūtīja to prezentāciju. Semināram cauri skanēja, ka mums migrāciju jāsāk uztvert kā normālu procesu, nevis problēmu, kurai jārod risinājums. Izskanēja tāds kā mierinājums, vispārēja sapratne, ka migrācija ir tikpat nenovēršama kā datori. Izskanēja aicinājums uz sapratni, ka migrācija un globalizācija ir vispārēja un tas ir nenovēršami. Seminārā tika demonstrēti videomateriāli. Tie bija ļoti labā valodā.»

Mūzika prombraukšanai

Skolotāja atminējās dažas semināra epizodes, kurās lektori manipulējuši ar skolotāju emocijām. Manipulāciju mērķis, visticamāk, bijis raisīt skolotājos iecietību, līdzjūtību, ieraugot migrantu, kā arī norūdīt gatavību pašam pamest dzimto zemi. D. Baltiņa pastāstīja: «Negribētu semināra vadītājus vainot smadzeņu skalošanā, tomēr jāpiemin dažas viņu lietotās metodikas. Seminārā ik pa laikam mēs strādājām grupās, analizējām, kas ir migrāciju pievelkošie un kādi ir atgrūdošie faktori. Viena aktivitāte man ļoti «trāpīja». Aptuveni desmit minūtes skanēja mierīga mūzika. Šajās desmit minūtēs mums uz lapas bija jāuzraksta, ko mēs ņemsim līdzi gadījumā, ja mums strauji būs jāpamet dzīves vieta un jādodas tālu prom uz ilgu laiku. Tagad skatos savos pierakstos un saprotu, ka man šī tēma vairs nav vienaldzīga. Viņi [Providus «pētnieki»] tur bija uzlikuši mierinošo mūziku, lai mēs domās krāmētu koferi prombraukšanai. Emocionāli tas bija spēcīgi. Nebiju gatava nākt uz kursiem, lai tur raudātu. Mēs pēc tam analizējām šo situāciju, kam būtu jānotiek, lai tik pēkšņi mēs aizbrauktu. Mana pirmā doma bija, ka tas varētu būt liels ugunsgrēks vai plūdi. Bet Cēsīs nekad nav plūdu! Tagad atminos to visu, un man joprojām ir smagi. Mēs seminārā lektoriem arī godīgi stāstījām, ko mēs ņemtu līdzi. Par laimi, vairums semināra dalībnieku bija noskaņoti optimistiski un beigu beigās to visu pārvērta optimismā. Tad sekoja migrantu stāsti. Cik nopratu, viens no tiem varēja būt Vairas Vīķes-Freibergas stāsts par to, kā notikusi viņas došanās uz Kanādu. Otrs bija jauna cilvēka stāsts no Afganistānas, Kabulas, kā viņš dodas līdz Austrijai. Šie stāsti pēc tam tika analizēti. Viņi mums pauzītē uzsauca kafiju un dažas maizītes - mēs par to nemaksājām neko. Mana priekšrocība, salīdzinot ar pārējiem semināra dalībniekiem - es par migrācijas tēmām skolniekiem stundas nevadīšu, jo mans statuss ir karjeras konsultants, un bez tā visa man ir arī vēl daudz citu pienākumu. Vēl jo vairāk - šīm tēmām nav Izglītības ministrijas sankcijas. Jau tādēļ vien ar tām jāapietas ārkārtīgi uzmanīgi. Manā rīcībā arī nav informācijas, ka mūsu skolā šo seminārā dzirdēto izmantotu mācību stundās.»

Jāsaglabā pašcieņa

Pārlapojot Providus seminārā veiktās piezīmes, D. Baltiņa uzsvēra - lai ko arī skolotājam nestāstītu dažādu organizāciju lektori, svarīgākais ir paša cilvēka sapratne par pašcieņu saziņā ar svešzemniekiem: «Man piezīmēs fiksēti citāti no lektora teiktā par to, ka cilvēki vienmēr ir pārvietojušies un pārvietošanās nav ne laba, ne slikta. Esmu savās piezīmēs atzīmējusi, ka videomateriālos vērojams ļoti pozitīvs migrācijas skaidrojums. Šo aspektu esmu pat vēl pasvītrojusi. Tas pozitīvisms man bija pārsteigums, arī tas miers, kas, analizējot migrantu tēmas, visu caurvija. Piemēram, mūsu darba grupā izskanēja daudz argumentu pret migrāciju, bet mums bija jāraksta arī pozitīvās lietas. Šajā aspektā, runājot kaut vai par mūsu latviešu valodas saglabāšanu, mēs zinām, ka noteiktā sabiedrības daļā ir vērojama negativitāte pret tiem krieviem, kuri nemāk latviešu valodu. Tad kādēļ mums tagad citiem iebraucējiem jādod atlaides? Ja tu aizbrauksi uz Ungāriju, tad, nezinot valsts valodu, nekādu jēdzīgu darbu nedabūsi! Nedrīkst būt atlaides kaut kādai noteiktai grupai! Mums ir jācīnās, mums jāsaglabā sava mentalitāte!»

Nav tribūns

Baltiņa pastāstīja, ka viņa pati ieguvusi augstāko izglītību vēstures un filozofijas specialitātē. Pēc augstskolas desmit gadus strādājusi Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijā Latvijā slavenā skolotāja Jāņa Endeles vadībā. Pēc tam strādājusi Cēsu pašvaldībā. Pēc maģistra grāda iegūšanas izglītības vadībā devusies strādāt uz Cēsu Valsts ģimnāziju un sākusi vadīt arī klašu audzinātāju metodisko apvienību: «Tādēļ arī devos uz šo semināru, jo, runājot ar audzinātājiem, man ir jābūt informētai par dažādām tēmām. Pašreiz es par šo tēmu ar audzinātājiem nerunāju neko, jo šī tēma nav atzīta oficiāli un nav iekļauta izglītības vadlīnijās. Šo tēmu es atstāju pašu skolotāju kompetencē. Es no savas puses to nestimulēju iztirzāt. Ir jāskatās uz normatīvajiem aktiem. Mēs tomēr esam izglītības sistēmas pakļautības iestāde, nevis kādas tur sabiedriskās organizācijas tribūns.»