Krabju stāstā jālabo ārlietu "fēleris"

Latvijai noskausto sniega krabju lietā pāris interesanti jaunumi: valdība nolēmusi sūdzēt Eiropas Savienības tiesā Eiropas Komisiju, kaut gan īstais skauģis ir Norvēģija. Un otrs – valdība gandrīz pati sev anulēja iespēju tiesāties ar Norvēģiju, pasludinot, ka visi strīdi, kas cēlušies līdz šā gada 18. novembrim, nav Starptautiskās tiesas kompetencē.

Šādos Ārlietu ministrijas izgudrotos nosacījumos Latvija būtu zaudējusi savu galveno argumentu. Pēdējā brīdī jautājuma skatīšana Ministru kabinetā tika atlikta. Datums deklarācijā Par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu ir jāmaina. Citādi krabji latviešiem var aiziet gar degunu.

Sūdzēs tiesā Komisiju

Neatkarīgā jau vēstīja, ka no juridiskā viedokļa norvēģu pozīcija strīdā par krabju zvejas tiesībām ap Špicbergenas arhipelāgu ir vājāka par Eiropas Savienības argumentāciju. Taču norvēģus līdz pēdējam aizstāvēt savu pozīciju liek bažas par citiem resursiem starptautiskajos ūdeņos, proti, zem krabjiem ir nafta, un krabju strīda risinājums var aizvest arī līdz tās - daudz vērtīgākā resursa - taisnīgai sadalei. Tāpēc arī tāds satraukums par 20 krabju zvejas kuģiem no Eiropas Savienības, un tāpēc Latvijas karoga kuģis Senators jau gadu turpina rūsēt arestā mazā norvēģu ostā.

Krabju lietai šobrīd piešķirts konfidencialitātes statuss. Neredzot kopīgo bildi, valdības atsevišķos lēmumus ir grūti saprast. Piemēram, kāda jēga sūdzēt tiesā Eiropas Komisiju, ja tā atšķirībā no Latvijas nav 1920. gadā slēgtā līguma dalībniece, un tās rīcībā, izņemot diplomātiju, nav tiesisku līdzekļu, kā piespiest Eiropas Savienībā neietilpstošu valsti mainīt tās pozīciju. Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes skaidroja, ka «atļauju zvejot mūsu zvejniekiem izsniedz Eiropas Komisijā, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu». Attiecīgi - komisija neesot rīkojusies, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses.

Briseles centieni nesekmīgi

Tikmēr pati Eiropas Komisija ir augstākās domās par savu sniegumu un Neatkarīgajai sniedz šādu skaidrojumu: «Eiropas Komisija (EK) ir darījusi visu iespējamo, lai rastu abpusēji pieņemamu un konstruktīvu risinājumu domstarpībām ar Norvēģiju attiecībā uz sniega krabju zveju. EK pārstāv ES kā sarunu partneris zvejas jautājumos ar trešajām valstīm, un šajā statusā EK ir meklējusi risinājumu dažādos veidos un dažādos līmeņos gan tieši ar Norvēģiju, gan ES Padomē. Ikviena darbība tika sagatavota un veikta, apspriežoties ar visām ES dalībvalstīm Padomes līmenī un regulāri informējot par padarīto.

Tomēr pagaidām Komisijas centieni atrisināt šo strīdu ir bijuši nesekmīgi. Daļēji tas izskaidrojams ar EK ierobežotajām pilnvarām, ko dalībvalstis noteikušas Padomē, un daļēji ar to, ka Norvēģija uzstāj uz vienu konkrētu risinājumu.» Pašu faktu, ka nāksies tiesāties ar Latviju Eiropas Komisija nekomentē. Bet norāda, ka turpinās strādāt pie vienošanās ar Norvēģiju, lai aizstāvētu ES nostāju jautājumā par zveju ap Svalbāras salām, «kā arī citas svarīgas stratēģiskas intereses attiecībās ar Norvēģiju un plašākā Arktikas reģionā». Pēdējā teikumā acīmredzot ietverts mājiens par derīgajiem izrakteņiem, jauniem tirdzniecības ceļiem un arī militārām interesēm.

Vajadzīgs gudrāks datums

Eiropas Komisija parasti tiesas nezaudē. Tā ir juridiski pietiekami aizsargāta institūcija, tāpēc valstis nemēģina ar to tiesāties. Arī eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš par šo valdības lēmumu ir izbrīnīts - Eiropas Komisija šai stāstā pēc būtības ir sabiedrotais, nevis ienaidnieks. Kāda jēga vērsties pret policistu, nevis pāridarītāju. Tikmēr Eiropas Krabju zvejas asociācijas prezidents Didzis Šmits pieļauj, ka valdība šādi norvēģiem cenšas demonstrēt, ka aktīvi rīkojas. Tikai rīkojas, patiesībā nerīkojoties. Paziņojums par tiesāšanos ar Eiropas Komisiju tika izplatīts dienā, kad Latvijā vēl uzturējās Norvēģijas kroņprincis Hokons ar svītu. Tā gan nav nejaušība. Un šai pašā dienā arī gandrīz tika norakstītas Latvijas iespējas tiesāties ar Norvēģiju. Lai izmantotu Starptautiskās tiesas sniegtās iespējas valstu domstarpību risināšanā, Latvijas valdībai jāpieņem deklarācija Par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu, un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam tā jāaizgādā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Taču svarīgākais šai dokumentā ir spēkā stāšanās datums. Valsts var noteikt to pēc pašas ieskatiem. Tiesas pilnvaras attiecībā uz Latviju var stāties spēkā šodien, var arī pirms simt gadiem. Kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ ierakstīts tieši 2018. gada 18. novembris. Anotācijā minēts - jo datums svinīgs - valsts simtgade. Bet, lai simtgadē nezaudētu krabju strīdā, tikpat labi būtu piemeklējams cits svinīgs datums. Piemēram, iestāšanās Eiropas Savienībā. Un tad krabji, kā tiesvedības priekšmets gluži labu kvalificētos. Jo arī pati Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšana ir jau ilgu laiku plānots pasākums, kas nav iecerēts tikai krabjiem par godu. Katrā ziņā likumprojektā Ārlietu ministrijas neapdomīgi ierakstīto datumu vēl ir visas iespējas pārskatīt. Tas būtu Latvijas un netieši arī citu Eiropas Savienības valstu zvejnieku interesēs.