Par ēku apķēpāšanu paredzēts sods, bet tik un tā šai sērgai nav risinājuma

Par ēku apķēpāšanu Latvijā ir paredzēts sods, bet vairāk nekā desmit gadu garumā šai sērgai nav risinājuma. Būtu vismaz zīmējuši, bet ķēpātāji, kas sevi nepelnīti uzskata par grafiti meistariem, spēj uzvilkt vien ķeburus. Bauskā pērn tika aizturēts jauns vīrietis, kurš bija apzīmējis 30 ēku fasādes. Šajā situācijā visnejaukākais ir tas, ka sodīt atļauts arī apskādēto ēku īpašniekus.

Policija tādos gadījumos īpašniekam sodu nepiemēro vai arī soda ļoti reti. Rīgas Pašvaldības policijas preses sekretārs Toms Sadovskis saka - ja tiek saņemta informācija par cilvēka cieņu aizskarošiem, rupjiem zīmējumiem vai tekstiem uz kāda privātīpašuma, tad īpašnieks tiek aicināts tos novērst. Tas tāpēc, ka īpašnieks ir atbildīgs par savu īpašumu. Tomēr vienmēr likt īpašniekam aizkrāsot ķēpājumus nebūtu samērīgi - nereti viena un tā pati ēka tiek apzīmēta neskaitāmas reizes. Un policijas mērķis nav sodīt īpašniekus, bet panākt, lai fasāde tiek sakārtota.

Ķēpātājam, kad viņu notver, ir jārēķinās, ka var tikt ierosināts administratīvais vai kriminālprocess par mantas tīšu bojāšanu, kā arī gadījumos, ja ir sabojāts kultūras piemineklis, kapu pieminekļi vai piemiņas objekts.

Saskaņā ar Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajiem noteikumiem īpašniekam ir jāuztur būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo ainavu. Par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām - līdz 350 eiro, juridiskajām personām - līdz 1400 eiro.

Ķēpātājam, kad viņu notver, ir jārēķinās, ka var tikt ierosināts administratīvais vai kriminālprocess par mantas tīšu bojāšanu, kā arī gadījumos, ja ir sabojāts kultūras piemineklis, kapu pieminekļi vai piemiņas objekts. Visbiežāk piespriestais sods ir piespiedu darbi, turklāt apšaubāmas kvalitātes «māksliniekam» ir jānokrāso sabojātās ēkas fasāde. Ir bijuši gadījumi, kad Rīgā nepilngadīgais ķēpātājs ierodas uz labošanas darbiem kopā ar tēti. Mājas īpašnieki mēdz paši sagādāt krāsu, un vainīgajam atliek tikai krāsot. Tas ir iedarbīgākais sods nepilngadīgam jaunietim.

Pirms diviem gadiem Liepājas jaunieši organizēja talku, kuras laikā tika sakopta ēka Uliha ielā 97/99. Tādā veidā jaunieši vēlējās pievērst gados jauno liepājnieku uzmanību pilsētvides ķēpājumu problēmai un veicināt sapratni par to, kādas neērtības un zaudējumi tiek radīti iedzīvotājiem, kuru īpašumi tiek apķēpāti, informēja portāls irliepaja.lv. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgas pašvaldībai tika piedāvāts uz māju un tuneļu sienām uzklāt speciālu pārklājumu, kas atvieglotu ķēpājumu tīrīšanu. Pārklājums nederētu vien uz dekoratīvā apmetuma. Dažviet varēja redzēt, ka pārklājums ir izmantots, bet ne centralizēti.